DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
2
2

Iznācis ikgadējais statistisko datu krājums “Demogrāfija 2019”

2019. gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 miljons 920 tūkstoši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu krājumā “Demogrāfija 2019” apkopotie dati.

Visu un precēto iedzīvotāju vecuma struktūra 2019. gada sākumā

No 1990. gada līdz 2019. gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par gandrīz 750 tūkstošiem, kas skaidrojams ar mirstības pārsvaru pār dzimstību un iedzīvotāju emigrācijas pārsvaru pār imigrāciju.

Latvijā 2018. gadā bija vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums Eiropas Savienībā (ES) – 7,5 cilvēki uz 1 000 iedzīvotāju, kam seko Bulgārija un Horvātija (abās 7,1). Iedzīvotāju skaits samazinājās pavisam 10 ES dalībvalstīs.

Lai arī Baltijas valstīs ir vērojams iedzīvotāju skaita samazinājums kopš 1990. gada, tomēr gan Lietuvā, gan Igaunijā krituma temps ir stabilizējies.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas Baltijas valstīs
(uz 1000 iedzīvotāju)

2018. gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 10,9 tūkst. (par 10 % vairāk nekā 2017. gadā), bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs devās 15,8 tūkst. cilvēku (par 11 % mazāk nekā 2017. gadā).

Starptautiskās iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkst. salīdzinājumā ar 7,8 tūkst. 2017. gadā. Uz ārvalstīm devās 13 tūkstoši valsts iedzīvotāju darbspējas vecumā (82 % no emigrējušo skaita). 8,7 tūkstoši jeb 55 % emigrantu bija vecumā 20 – 39 gadi.

Skatot starptautisko ilgtermiņa migrāciju pa valstu grupām, atbilstoši CSP novērtējumam 41 % no 2018. gada imigrantiem bija no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Būtisku daļu (37 %) veidoja arī imigranti no NVS (Neatkarīgo Valstu Savienība). 84 % no 2018. gada emigrantiem devās uz ES valstīm, bet uz NVS valstīm – 7 % emigrantu.

Salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir viens no augstākajiem laulātības rādītājiem – 2017. gadā uz 1000 iedzīvotāju tika noslēgtas 6,8 laulības. Tāds rādītājs bija arī Kiprā, bet augstāks tas bija tikai Lietuvā (7,5) un Rumānijā (7,3).

Noslēgto un šķirto laulību skaits
(uz 1000 iedzīvotāju)

Dzimstības vispārīgais koeficients Latvijā ir tuvu vidējam Eiropas valstu līmenim – 2018. gadā 10,0 dzīvi dzimušie uz 1000 iedzīvotāju (vidēji ES – 9,7). Ja ar minēto rādītāju Latvija ierindojās 13. vietā, tad summārais dzimstības koeficients bija septītais augstākais – 1,69.

Par izdevumā apkopotajiem datiem par iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām, iedzīvotāju dzimuma, vecuma un etnisko sastāvu, valstisko piederību, demogrāfisko slodzi, noslēgtajām un šķirtajām laulībām, dzimstību, mirstību, ilgtermiņa migrāciju var lasīt publikācijā “Demogrāfija 2019. Vairāki  rādītāji publicēti arī teritoriālā griezumā: statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados.

Datu krājums „Demogrāfija 2019 publicēts elektroniski un paver iespēju datu lietotājiem sniegt būtiski vairāk tabulās, grafikos un kartēs apkopotus svarīgākos demogrāfijas datus. Turklāt datu krājums ir ērtākais veids, kā atrodama informācija par specifiskiem demogrāfijas koeficientiem.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU