Labdien!
Vēlējos noskaidrot sekojošu lietu: kāds ir iemesls tam, ka cilvēks vienlaikus nedrīkst būt dienestā policijā un Zemessardzē? Lūk, par šo tēmu sīkāks skaidrojums no KNAB https://www.knab.gov.lv/lv/valsts_amatpersonu_darbibas_kontrole/likumu_normu_skaidrojumi/522837-par_pasvaldibas_policista_amata_savienosanu_ar_dienestu_zemessardze.html.
Uzskatu to par nedaudz absurdu situāciju, jo faktiski dienests policijā, manā ieskatā, ir kā patstāvīgs darbs/amats, par ko persona saņem algu/amata atlīdzību, turpretī dienests Zemessardzē parasti notiek no darba/mācībām brīvajā laikā un darbojas pēc brīvprātības principa, un tas notiek aptuveni 20 dienas gadā. Uzskatu, ka dienests iekšlietu struktūrās un vienlaicīgi Zemessardzē būtu nevis kaut kas nesavienojams, bet gan lietas, kas viena otru papildina – apgūstot valsts aizsardzības pamatus, būtu labi zināt un saprast, kā darbojas iekšlietu struktūras, un otrādi. Ņemot vērā arī to, ka masu medijos ir izskanējis, ka Valsts policijā ir ļoti daudz neaizpildītu štata vietu, respektīvi, vērojams darbinieku trūkums, vai nebūtu lietderīgi izmainīt likumdošanu, ļaujot apvienot dienestu Zemessardzē un policijā? Vēlējos lūgt skaidrojumu no iekšlietu un aizsardzības nozares pārstāvjiem, kā viņi vērtē, komentē un pamato šādu (manuprāt, absurdu) amatu savienošanas aizliegumu un vai nākotnē nav plānots atcelt šo normu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk tekstā – ZS likums) 2. pantu Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem. Savukārt saskaņā ar ZS likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktu Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem tos Latvijas pilsoņus no 18 līdz 55 gadiem, kuri nepilda profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Satversmes aizsardzības birojā, Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, pašvaldības policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Finanšu policijā, Muitas kriminālpārvaldē vai Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldē.
Zemessardzes galvenie uzdevumi minēti ZS likuma 3. pantā, tostarp Zemessardze:
Dienests Zemessardzē ietver Zemessardzes uzdevumu izpildi un zemessargu apmācību. Zemessardzes uzdevumus zemessargs pilda saskaņā ar dienestu regulējošiem normatīvajiem aktiem, komandieru pavēlēm un līgumu, kas noslēgts par dienestu Zemessardzē. Dienesta uzdevumu izpilde nenozīmē tikai ierašanos uz mācībām, kas parasti ir organizētas brīvdienās. Saskaņā ar komandiera pavēli zemessargu var iesaistīt dienesta uzdevumu izpildē arī “normālajā” darba laikā, proti, krīzes situācijā, kādu seku novēršanā (piemēram, dabas stihijas), sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apsardzes pienākumu izpildē u. tml.
Likumā “Par policiju” noteikts, ka policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Viens no policijas pienākumiem ir sadarbība ar valsts iestādēm, t.sk. atbalsts NBS. Policijas un Zemessardzes galvenie uzdevumi, funkcijas un mērķi ir atšķirīgi.
NBS likuma 17. pantā noteikts, ka NBS, t.sk. Zemessardze, sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm ārkārtējās situācijās, terorisma draudu gadījumā, tiek iesaistīti civilās aizsardzības sistēmā, avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos u. tml.
Ja policijas darbinieks ir zemessargs un pilda dienestu Zemessardzē saskaņā ar noslēgto līgumu, var izveidoties situācija, ka šai personai būs jāpilda gan tās tiešie dienesta pienākumi policijā, gan saskaņā ar komandiera pavēli uzdotie pienākumi Zemessardzē.
Valstī var izveidoties dažādas ārkārtas situācijas, un nav iedomājams, kā persona var savienot uzdevumu izpildi gan pēc rakstura, gan uzdevumiem dažādās radniecīgās iestādēs. Piemēram, saskaņā ar NBS likuma 17. panta ceturto daļu terorisma draudu gadījumā aizsardzības ministrs pēc iekšlietu ministra pieprasījuma uzdod NBS komandierim sniegt atbalstu Drošības policijas draudu novēršanas un pārvarēšanas pasākumos. Savukārt NBS komandieris var uzdot Zemessardzes komandierim iesaistīt zemessargus uzdevuma izpildē, piemēram, nodrošināt sabiedrisko kārtību. Tādējādi zemessarga un policista statuss savā starpā var konkurēt un persona nespēs pilnvērtīgi pildīt gan policista, gan zemessarga pienākumus, it īpaši ārkārtas situācijās. Šī iemesla dēļ likumā noteikts ierobežojums policijas darbiniekus uzņemt dienestā Zemessardzē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!