Vai pašvaldībai Latvijā ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt obligātu zāles pļaušanu privātīpašumā (ne tikai īpašumam piegulošajā publiskajā teritorijā) un paredzēt administratīvo sodu par šā pienākuma nepildīšanu? Vai šāds regulējums atbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā nostiprinātajām īpašuma tiesībām un Civillikuma principam par īpašnieka tiesībām brīvi lietot savu īpašumu, īpaši situācijās, kad nepļauta teritorija nerada tiešu apdraudējumu sabiedrības drošībai, sanitārajai videi vai citām personām? Papildus: vai saistošajos noteikumos lietotie nenoteiktie jēdzieni, piemēram, “sakopta vide” vai “publiski redzams”, atbilst tiesiskās noteiktības principam, ja tie var tikt interpretēti subjektīvi (piemēram, atkarībā no skatpunkta vai individuāla estētiskā vērtējuma)? Vai pašvaldības policijas pamatojums par “pilsētas vizuālā kopskata uzlabošanu un nepievilcīgas ainas novēršanu” pats par sevi ir pietiekams un samērīgs tiesiskais pamats īpašuma tiesību ierobežošanai un soda piemērošanai?
Šādas tiesības izriet no Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas. Proti, dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, šādos jautājumos:
Satversmes tiesa ir skaidrojusi (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2006-38-03), ka Satversmes 105. panta pirmais teikums aizsargā personas likumīgi iegūto īpašumu, savukārt otrais un trešais teikums ļauj valstij ar likumu ierobežot īpašuma tiesības sabiedrības interesēs. Tiesības uz īpašumu sevī ietver īpašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrību – īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un tiesības uz īpašumu var ierobežot saskaņā ar likumu. Satversmes tiesa savā judikatūrā atzinusi, ka personas īpašumtiesību ierobežojumus var noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
No minētā izriet, ka pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, jānodrošina, ka tie nav prettiesiski un atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, tas ir, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un Satversmei.
Prettiesisku saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbību ar pamatotu rīkojumu var apturēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Savukārt tiesības izvērtēt likumu atbilstību Satversmei ir tikai Satversmes tiesai (skat. Satversmes tiesas likuma 16. pantu).
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
