NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
25. februārī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde
1
6
1
6

Saglabāt vai atcelt kompensācijas nepārvēlētajiem deputātiem?

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Likumdošanas iniciatīva, kas aicina atcelt kompensācijas tiem Saeimas deputātiem, kuri nav pārvēlēti nākamajā sasaukumā, portālā “ManaBalss.lv” īsā laikā guva pietiekamu atbalstu, lai nonāktu parlamenta darbakārtībā. Neskatoties uz sabiedrības aicinājumu jautājumu risināt, iecere nav saņēmusi skaidru tautas priekšstāvju vērtējumu. Daudzuprāt, kompensācija ir nepieciešama, lai motivētu likumdevēja darbā iesaistīties profesionāļus, kuri jau spējuši daudz sasniegt līdzšinējā karjerā. Vienlaikus deputāti atzīst, ka pilsoņu paustā griba mudina domāt par sistēmas pārskatīšanu, lai to padarītu taisnīgāku.

īsumā
  • Likums paredz izmaksāt nākamajā Saeimas sasaukumā nepārvēlētam deputātam vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.
  • Pilsoņu iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka šāda kārtība veicina nevienlīdzību un ir diskriminējoša.
  • Kompensāciju sistēma citās valstīs tiek uzskatīta par demokrātiskas pārvaldes iekārtas nepieciešamību, jo, uzņemoties deputāta pienākumus, persona riskē, ka nevarēs turpināt iepriekšējo karjeru.
  • Vairums Saeimas deputātu uzskata, ka kompensāciju sistēma nebūtu jāatceļ, bet, ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi, jāpārskata un jāveido taisnīgāka, ņemot vērā parlamentā nostrādāto laiku.

Latvijas pilsoņu parakstu vākšanas iniciatīva “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!” aicina grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta vienpadsmito daļu, kas paredz izmaksāt vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā, ja Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, nav ticis ievēlēts nākamajā Saeimā.

Divu nedēļu laikā pēc publiskošanas sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv” par ieceri bija parakstījušies jau 14 133 Latvijas pilsoņi, kas ir vairāk, nekā nepieciešams, lai iniciatīvu iesniegtu izvērtēšanai Saeimā.

Iniciatīvas autore mākslas kritiķe Jana Kukaine uzskata, ka sabiedrības atbalsts apliecina šī jautājuma aktualitāti. Viņasprāt, Saeimā atkārtoti neievēlēto deputātu dāsnās kompensācijas trīs mēnešu atalgojuma apmērā kontrastē ar Latvijas iedzīvotāju absolūtā vairākuma situāciju darba tirgū. “Šāda kārtība liecina, ka deputāti tiek uztverti kā izredzēto grupa, kas bauda privilēģijas, kas nav pieejamas citās sabiedrības daļās. Šāda izpratne veicina sociālo nevienlīdzību un ir diskriminējoša,” uzsver J. Kukaine.

Nav skaidra atbalsta

Plašāk par kompensāciju jautājumu deputāti diskutēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kurā izskanēja dažādi viedokļi.

Piemēram, deputāts Ēriks Pucens ir pārliecināts, ka nepārvēlēšanas fakts ir signāls, ka deputāts ir slikti pildījis savus pienākumus, zaudējis vēlētāju uzticību, un par to īpašas kompensācijas nepienākas. “Mums, tāpat kā pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri veic sociālās iemaksas, ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šajā laika posmā, kamēr tiek izmaksāts pabalsts, ir jāmeklē darbs. Ja tas neizdodas, ir dažādas iespējas, piemēram, apmeklēt pieaugušo izglītības centrus un apgūt jaunas, darba tirgū nepieciešamas iemaņas,” atgādina Ē. Pucens.

Vairākums komisijas deputātu gan sliecas nepiekrist. “Šis jautājums nav viennozīmīgi vērtējams,” uzskata deputāts Andris Kazinovskis. Viņaprāt, apgalvot, ka deputāts nav ievēlēts, jo ir slikti strādājis, varētu tad, ja Latvijā būtu mažoritārā vēlēšanu sistēma. “Taču Latvijā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Individuāli godprātīgs darbs sabiedrības labā nav garantija, ka deputāts tiks pārvēlēts, ja politiskā partija kopumā ir zaudējusi uzticību. Atceļot kompensācijas, tiks vēl vairāk stimulēta staigāšana no vienas partijas uz otru, īpaši Saeimas sasaukuma beigās,” spriež A. Kazinovskis. Tikmēr deputāte Regīna Ločmele-Luņova vērš uzmanību uz politisko diskrimināciju darba tirgū, jo ir saskārusies ar grūtībām atrast darbu saistībā ar piederību kādai politiskajai partijai. Līdzīgu tendenci, jo īpaši reģionos, ir novērojusi arī deputāte Inga Goldberga, kas aicināja īpaši domāt par šo jautājumu reģionālā kontekstā, neveicinot vēl lielāku darbaspēka aizplūšanu uz Rīgu. Viņasprāt, domājot par šo un tad citu kompensāciju atcelšanu, ilgtermiņā tiks panākts, ka Saeimā strādās tikai rīdzinieki. 

Kompensāciju izmaksa citās Eiropas valstīs

Iepazīstinot deputātus ar regulējuma attīstību, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka kompensāciju sistēma zināmā mērā ir demokrātiskas valsts iekārtas nepieciešamība, jo, uzņemoties parlamenta deputāta pienākumus, persona nereti riskē, ka nevarēs turpināt iepriekšējo karjeru. Parlamenta deputātiem ierasti ir noteikti stingri amatu savienošanas ierobežojumi.

Saeimas analītiskā dienesta apkopotā informācija par citu valstu pieredzi liecina, ka šāda veida kompensācijas parlamenta deputātiem pēc amata zaudēšanas ir paredzētas lielākajā daļā Eiropas valstu. Tiesa, atšķiras to piešķiršanas nosacījumi un apmērs, kas lielākoties ir krietni dāsnāks nekā Latvijā. Nekādas vienreizējas kompensācijas netiek izmaksātas vien Grieķijā, kur bijušajiem deputātiem ir noteiktas tādas pašas tiesības saņemt sociālos pabalstus kā jebkuram citam pilsonim.

Taču, piemēram, Igaunijā pēc deputāta mandāta izbeigšanās tiek izmaksāta kompensācija trīs vai sešu mēnešu algas apmērā atkarībā no parlamentā nostrādātā laika. Lielāka kompensācija pienākas, ja deputāts Igaunijas parlamentā strādājis vismaz vienu gadu. Savukārt Lietuvā kompensācija tiek izmaksāta tik vidējo deputāta mēnešalgu apmērā, cik gadus pēc kārtas deputāts ir nostrādājis attiecīgajā sasaukumā, bet ne mazāk kā divu un ne vairāk kā sešu mēnešalgu apmērā. Ja deputāts savus pienākumus veicis mazāk nekā gadu, laikposms, kas pārsniedz 6 mēnešus, tie uzskatīts par vienu gadu. Abās valstīs ir noteikti gadījumi, kad deputāts, zaudējot mandātu, nesaņem kompensāciju.

Vai lētāk būs labāk

Deputāte Karina Sprūde aicina aizdomāties, kāpēc vispār šāda iniciatīva ir iesniegta. “Manuprāt, nav runa tik daudz par kompensācijām, bet par lielo plaisu starp trūcīgajiem un turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Iedzīvotāji redz, cik lielas ir šīs kompensācijas, kāda ir minimālā alga valstī un, protams, ir sašutuši, jo esam atbildīgi par to, kā dzīvo mūsu tauta,” norāda K. Sprūde.

Deputāti piekrīt, ka viens no pamudinājumiem vētīt kompensācijas varētu būt gadījums ar 12. Saeimas deputātu [Arvīdu Ulmi], kurš uzsāka pildīt deputāta pienākumus vien nepilnus divus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām un saņēma kompensāciju. Tāpēc, daudzuprāt, kompensāciju sistēma nebūtu gluži jāatceļ, bet, ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi, būtu jāpārskata un jāveido taisnīgāka un godīgāka.

“Kompensācijai ir jābūt, taču būtu jāvērtē nostrādātais laiks vai paveiktais parlamenta darbā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā,” norāda deputāts Aldis Adamovičs. Pēc A. Kazinovska domām, kompensāciju atcelšana būtu regress, kas profesionāļus ar jau veiksmīgi izveidotu karjeru vēl vairāk atturētu domāt par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās. "Ja gribam panākt, lai par Saeimas deputātu negribētu kļūt nedz uzņēmējs, nedz bijušais pašvaldības vadītājs, nedz skolas direktors vai ķirurgs, tad jārēķinās, ka viņu vietā nāks tie, kam nav, ko zaudēt. Jautājums ir, vai tas ir tas, ko sabiedrība vēlas?" retoriski vaicā A.Kazinovskis.

Līdzīgās domās ir komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, kurš, pārfrazējot labi zināmo teicienu, aicināja aizdomāties, vai esam tik bagāti, lai atļautos lētu parlamentu. “Šī iniciatīva apliecina, ka sabiedrība nav apmierināta ar parlamenta darbu. Tas, neapšaubāmi, varētu būt labāks. Taču, vērtējot deputātu darbu kā otrās šķiras preci, mēs to neuzlabosim, bet, gluži otrādi, atbaidīsim pieredzējušus, gudrus cilvēkus,” uzskata S. Dolgopolovs. Viņš komisijas vārdā pauda gatavību sadarboties ar Valsts kanceleju, kas, pēc tās pārstāves Lailas Ruškules teiktā, strādā pie jauna valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējuma.

Likumprojekts izskatīšanai Saeimā varētu tikt nodots jau rudenī. Iespējams, tajā varētu tikt iekļautas izmaiņas arī attiecībā uz Saeimas deputātu atalgojumu un kompensācijām.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI