Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vēlos noskaidrot, ko darīt šādā situācijā. Kopš ar vīru savas attiecības pirms mēneša noregulējām likumiski, mums ir sākušies sarežģījumi ar vīra bijušo sievu. Tā kā viņiem ir kopīgs bērns, tiek regulāri draudēts ar tiesu, ar to, ka bērnu tēvs neredzēs, ar bērnu nepārtraukti tiek manipulēts u. tml. Vēlamies vērsties tiesā, lai tā lemj par saskarsmes tiesībām, vien rodas jautājums – māte strādā sociālajā dienestā par sociālo darbinieku darbam ar ģimeni un bērniem, līdz ar to tiesas pārstāvji, bāriņtiesas locekļi ir tie, ar kuriem ikdienā sastrādājas. Vai mums ir tiesības prasīt lietu skatīt abām pusēm neitrālā tiesā (piem., Rīgā), prasīt citas pilsētas bāriņtiesas viedokli u. tml.?
Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. To paredz Civillikuma 181. panta pirmā un otrā daļa. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Ja vecāki nespēj vienoties par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, Civillikuma 182. pants nosaka, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Strīdus par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību ar bērnu saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.1 pantu izskata vispārējās jurisdikcijas tiesa, nevis bāriņtiesa. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.³ panta pirmo daļu prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas. Tostarp Civillikuma 244.³ panta pirmā prim daļa paskaidro, ka par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.
Savukārt pēc civillietas ierosināšanas tiesā tiesa pati izprasīs piekritīgajai bāriņtiesai atzinumu, kas nepieciešams saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanai. Tiesa nevar izvēlēties bāriņtiesu atzinuma sniegšanai ne pēc saviem, ne Jūsu ieskatiem, jo piekritība ir noteikta Bāriņtiesu likuma 58. pantā, proti, minētajā gadījumā atzinumu sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta, bet, ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, atzinumu tiesai par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un atsevišķas aizgādības noteikšanu sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
