Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesas pavēste pastkastītē ir uztverama nopietni. Tā nenozīmē personas izvēli – piedalīties tiesas sēdē vai ne, pat ja kabatā ir pēdējā brīža izpārdošanā iegādāts ceļojums uz sapņu atpūtu okeāna krastā. Ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU diskutējam, kā korekti īstenojama komunikācija ar tiesu, kādas uzvedības normas lietas dalībniekiem būtu jāievēro tiesas sēdes laikā un kādas sekas var būt, ja pret to izturas vieglprātīgi un tiesas rīkojumus ignorē.
Saprotams, ka ierašanās tiesā vairumam cilvēku nav ikdiena. Tādēļ pieredzi, kas darāms līdz tiesai, kā jāuzvedas tiesā, nereti gūstam no populāros televīzijas seriālos redzētā vai no draugiem dzirdētā. Tomēr kino nav procesuālā likuma norma, tāpēc paļauties uz redzēto nebūtu tālredzīgi.
Tiesas saziņa ar personu un personas saziņa ar tiesu ir noteikta Civilprocesa likumā (CPL). Civilprocesa likuma 54. pants nosaka, ka lietas dalībniekus uz tiesu aicina, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu. Katrs lietas dalībnieks, kā arī liecinieks un eksperts uzaicinājumu vai izsaukumu uz tiesu saņem ar tiesas pavēsti. Atsevišķos gadījumos atbildētāju var aicināt uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
| Civilprocesa likums 56. pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana (2) Tiesas sagatavotos dokumentus (nolēmumus, paziņojumus, pavēstes u. c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumus u. c.), kurus tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, nosūta elektroniski, ar vienkāršu pasta sūtījumu vai piegādā ziņnesis. (21) Tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību: 1) tiešsaistes sistēmā, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu; 2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu; 3) uz adresāta oficiālo elektronisko adresi. (22) Ja fiziskajai personai tiesas dokumentus atbilstoši šā panta 2.1 daļai elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona nav norādījusi citu adresi saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis citu adresi saziņai ar tiesu, tiesas dokumentus piegādā uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var nosūtīt arī uz personas darbavietu. (23) Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tiešsaistes sistēmā, tās norādītajā elektroniskā pasta adresē vai oficiālajā elektroniskajā adresē, ja fiziskā persona piekritusi elektroniskai saziņai ar tiesu, deklarētās dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā citā adresē saziņai ar tiesu. [..] |
Tiesas pavēstes, kā arī citi tiesas dokumenti personai visbiežāk tiek nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Ja deklarētā dzīvesvietas adrese nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, pastāv risks tiesas pavēsti nesaņemt.
Savukārt neattaisnota neierašanās uz tiesas sēdi var izvērsties par nepatīkamu pieredzi ar nopietnām sekām.
Atgādinām, ka būt saziņā ar valsti (tātad – nodrošināt uz deklarēto dzīvesvietas adresi izsūtītās korespondences saņemšanu) ir katra iedzīvotāja likumā noteikts pienākums!
Tiesnese Ieva Čudina: “Es aicinu ikvienu personu pārliecināties, kura ir tās deklarētā adrese, norādīt papildadresi, ja deklarētajā dzīvesvietas adresē faktiski nedzīvo. Tāpat arī nodrošināt piekļuvi pastam, kuru konkrētajā adresē saņem.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Tiesai nav zināma personas e-pasta adrese. Lai tiesa saziņā ar personu izmantotu tās e-pasta adresi, atbilstoši CPL 56. panta otrajai prim daļai personai tā ir tiesai jāpaziņo un jādod piekrišana izmantot e-pasta adresi saziņai.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Ja persona ir saņēmusi tiesas pavēsti par ierašanos uz tiesu, tai ir pienākums ierasties uz tiesas sēdi vai informēt tiesu par objektīviem apstākļiem, kas liedz piedalīties tiesas sēdē, un iesniegt atbilstošus pierādījumus.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Savlaicīgi iesniedzot rakstveida lūgumu, tiesas sēdē var piedalīties attālināti.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Lieta var tikt skatīta bez atbildētāja klātbūtnes, atbildētājs var tikt atvests uz tiesu piespiedu kārtā. Ja tiesas sēdē nepiedalās prasītājs, iespējama prasības atstāšana bez izskatīšanas. Lieciniekam neierašanās dēļ var piemērot naudas sodu vai piespiedu atvešanu.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Mana pieredze liecina, ka lietas dalībnieki uz tiesas sēdēm lielākoties ierodas atbilstošā apģērbā. Tomēr personas apģērbs nevarētu būt šķērslis tiesas sēdes norisei.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Tiesas procesu vada tiesnesis. Galvenais, kas būtu jāņem vērā, – visiem tiesas zālē klātesošajiem ir jāpieceļas no savas sēdvietas brīdī, kad ienāk tiesnesis, kā arī jāstāv kājās laikā, kad pēc tiesneša uzaicinājuma tiek sniegti paskaidrojumi.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Vadot tiesas sēdi, tiesnesis nepieļaus, lai kādam no lietas dalībniekiem tiktu uzdots vairāk jautājumu, nekā konkrētajā lietā ir nepieciešams.”
***
Aicinām ikvienu iesaistīties raidieraksta “Kā likums!” satura veidošanā!
Rakstiet mums savus jautājumus, kas saistīti ar tēmām par tiesāšanos, uz e-pasta adresi: lvportals@lv.lv.
Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts” platformās.
