Izmaiņas sociālajā jomā no 2024. gada 1. janvāra

LV portāla apkopotā Labklājības ministrijas (LM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija papildināta ar norādēm uz atsevišķu tiesību aktu jauno normu plašākiem skaidrojumiem.

Pensionēšanās vecums

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2024. gadā būs no 64 gadu un deviņu mēnešu vecuma, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

2024. gadā priekšlaicīgi pensionēties varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un 9 mēnešu vecumu (no 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās, proti, ik gadu par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).

Vecuma un invaliditātes pensiju piemaksa

No 2024. gada 1. janvāra Latvijas vecuma un invaliditātes pensijām, kas aprēķinātas no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, tiks piešķirta piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā pensijas aprēķinā.

Piemaksas apmērs ir 1,52 eiro par vienu stāža gadu.

Cilvēkiem, kuriem no 2024. gada 1. janvāra būs tiesības uz piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, to piešķirs no 1. janvāra un izmaksās vienlaikus ar pensiju aprīlī.

Turpmāk piemaksu pakāpeniski atjaunos arī tiem, kuri pensionējās nākamajos gados.

Minimālās pensijas un atlīdzības

No 2024. gada 1. janvāra tiks paaugstināti pensiju un atlīdzību minimālie apmēri un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs.

Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 līdz 171 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 188 līdz 206 eiro.

Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1, un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru paaugstina par 2% no aprēķina bāzes.

Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielināsies no 157 līdz 171 eiro, personām ar invaliditāti no bērnības – no 188 līdz 206 eiro.

III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensiju I un II invaliditātes grupas gadījumā, aprēķina bāzei tiek piemērots koeficients, respektīvi, I invaliditātes grupai – 1,6 un II invaliditātes grupai – 1,4.

Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tiks paaugstināts no 157 līdz 171 eiro, savukārt no septiņu gadu vecuma – no 188 līdz 206 eiro.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, palielināsies no līdzšinējiem 125 līdz 137 eiro mēnesī. Tāpat pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tiks paaugstināts no 157 līdz 171 eiro mēnesī, turpretī no septiņu gadu vecuma – no 188 līdz 206 eiro mēnesī.

GMI, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statuss

Sociālajai palīdzībai, ko mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem sniedz pašvaldības, paaugstināti minimālie ienākumu sliekšņi.

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 137 eiro (līdz šim – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 96 eiro (līdz šim – 87,50 eiro).

Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 343 eiro (līdz šim – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 240 eiro (līdz šim – 219 eiro).

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (līdz šim – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 384 eiro (līdz šim – 351 eiro).

Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros no 2024. gada 1. janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro (patlaban šis slieksnis ir attiecīgi 376 un 264 eiro).

Lielāki pabalsti bērniem bāreņiem

No 2023. gada 1. jūlija, nosakot minimālo ienākumu sliekšņus procentos no ienākumu mediānas*, tika palielināts arī atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kad viņi ir sasnieguši pilngadību. No 2024. gada 1. janvāra atbalsts tiks paaugstināts, jo ir lielāka mediāna (685,78 eiro), no kuras procentos nosaka pabalstus arī bāreņiem.

LM informē, kāds būs pabalstu apmērs, pārrēķinot procentus eiro; salīdzināšanai – līdzšinējais apmērs.

Vienreizējais pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai – 40% no minimālo ienākumu mediānas (274 eiro, iepriekš – 251 eiro); bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 60% no minimālo ienākumu mediānas (411 eiro, iepriekš – 376 eiro).

Vienreizējais pabalsts sadzīves un mīkstā inventāra iegādei, ko pārrēķina ik gadu, ienākumu mediānai piemērojot koeficientu 1,7 (1166 eiro, iepriekš – 1065 eiro).

Ikmēneša pabalsts pilngadību sasniegušajiem bērniem, kuri turpina mācības (neatkarīgi no sekmju līmeņa) – 20% no minimālo ienākumu mediānas (137 eiro, iepriekš – 125 eiro); bērniem ar invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas (206 eiro, iepriekš – 188 eiro).

* No 2024. gada 1. janvāra tiks piemērota 2021. gada ienākumu mediāna – 685,78 eiro.

Atbalsts paliatīvajai un sociālajai aprūpei mājās

2024. gadā tiks nodrošināts mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā (hospisa aprūpe), kurā papildu veselības aprūpes pakalpojumiem tiks ietverta arī valsts finansētā sociālā aprūpe, psihoemocionālais atbalsts un tehniskie palīglīdzekļi.

Pakalpojumu varēs saņemt pilngadīgas personas, kurām būs izsniegts stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par nozīmētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā. Pakalpojumu sniegs valsts izvēlēti pakalpojuma sniedzēji visā Latvijas teritorijā.

Valsts nodrošinās pašvaldībām līdzfinansējumu aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējums par bērnu tiks turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz bērna 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Cilvēku ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu tiks paaugstināts par 6%, to nosakot 5,42 eiro apmērā.

Pabalsti bērniem ar īpašām vajadzībām

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti tiks palielināta no 106,72 līdz 160 eiro mēnesī.

No 106,72 līdz 160 eiro mēnesī tiks paaugstināts atbalsta apmērs ar celiakiju slimiem bērniem.

Pabalsts personai ar invaliditāti, kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības un kurai nepieciešama kopšana, palielināts no 313,43 līdz 413,43 eiro.

2024. gada janvārī un februārī VSAA šos maksājumus vēl piešķirs un izmaksās apmērā, kāds bija noteikts līdz 2023. gada 31. decembrim. VSAA starpību par janvāri un februāri izmaksās līdz 31. martam, un turpmāk izmaksa būs paaugstinātajā apmērā.

Atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, aprobējot psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmēģinājuma projektā, tiks nodrošināts  multiprofesionālās komandas un līdzinieku atbalsts, kā arī rehabilitācijas metodes.

Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem pilotprojektā tiks nodrošināta uzturošā terapija: multiprofesionālas komandas darbs un ABA terapijas, ergoterapijas, logopēda, speciālā pedagoga nodarbības.

Atbalsts pēc ārpusģimenes aprūpes

Tiks uzlabots atbalsts ārpusģimenes aprūpē bijušajiem jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecumam vai 24 gadu vecumam, ja tiks turpinātas mācības. Valsts sniegs finansiālu atbalstu pašvaldībām, lai jauniešiem nodrošinātu sociālā mentora pakalpojumu, finansiālu atbalstu, kā arī atbalsta grupu nodarbības sociālo prasmju un iemaņu apguvei.

Bērnu aizsardzības centrs inspekcijas vietā

Mainot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcijas un nosaukumu, Bērnu aizsardzības centrs būs koordinējoša iestāde, kas veicinās starpinstitucionālu sadarbību bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā un risku mazināšanā. Tiek mainīti un līdzsvaroti iestādes akcenti no kontrolējošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru, primāri iestādes darbību vēršot uz atbalsta nodrošināšanu. Pārveides rezultātā iestādei nemainīgā apjomā tiek saglabāta bērnu tiesību un interešu ievērošanas uzraudzības un kontroles funkcija, tostarp bāriņtiesu darbības uzraudzība, kā arī esošā kompetence administratīvā pārkāpuma procesā – lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu, ko veikuši valsts vai pašvaldību institūciju darbinieki vai amatpersonas, – un lietās par bērna iesaistīšanu pasākumos, kas saistīti ar ārējā izskata demonstrēšanu.

Lielāka minimālā alga un saistītās iemaksu izmaiņas

Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs no 620 līdz 700 eiro. Līdz ar to ir izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanā.

Pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī:

• nesasniedz 700 eiro, – reizi ceturksnī jāveic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
• sasniedz un pārsniedz 700 eiro, – jāveic VSAOI vismaz no 700 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% apmērā pensiju apdrošināšanai.

Personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai, iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 8400 eiro.

Minimālās iemaksas:

• Valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas VSAA aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmumu dienestā deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 2100 eiro (trim minimālajām darba algām).
• Minimālo iemaksu pārrēķinu par gadu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA veiks septiņu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām. Līdz šim tie bija trīs mēneši.

Minimālās iemaksas par 2023. gadu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās 2024. gada jūlijā, proti, līdz 2024. gada 31. jūlijam.

• Veicot minimālo iemaksu pārrēķinu par gadu, VSAA pārrēķinās minimālās iemaksas arī par iepriekšējiem trim gadiem. Minimālo iemaksu pārrēķinu veiks, ja darba devējs būs precizējis (palielinājis) darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas pēc minimālo obligāto iemaksu pārrēķina.

Pārrēķinu par iepriekšējiem trim gadiem VSAA pirmo reizi veiks līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pašnodarbinātajiem minimālās iemaksas par iepriekšējo gadu būs jāveic līdz sekojošā gada 23. oktobrim (iepriekš – līdz 23. jūnijam).

VSAA neaprēķinās minimālās iemaksas, ja VSAA darba devējam vai pašnodarbinātajam par ceturksni aprēķināto vai taksācijas gadu pārrēķināto veicamo minimālo iemaksu kopējais apmērs nepārsniegs piecus eiro. Minētais nosacījums attieksies uz sociālās apdrošināšanas periodu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

Papildināts minimālo iemaksu atbrīvojuma saraksts, nosakot, ka minimālās obligātās iemaksas neaprēķinās arī par apcietināto personu, kura tiek nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā, kā arī personu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ja viņu darba samaksa mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

No 2024. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim saglabāsies īpašais autoratlīdzības nodokļa režīms. Tas nozīmē, ka arī 2024. gadā personām, kuras gūst ienākumus no autoratlīdzības, būs tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un saglabāsies līdzšinējā kārtība attiecībā uz VSAOI objektu un valsts sociālās apdrošināšanas minimālajām obligātajām iemaksām.