FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Jaunais gads veselības aprūpes sistēmā iesācies ar vairākām izmaiņām. Spēkā stājušās normas, kas attiecas gan uz atsevišķām pacientu grupām, piemēram, onkoloģijas un diabēta pacientiem, gan arī uz visiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā lieto E-veselības sistēmu. LV portāls apkopojis informāciju par būtiskākajām izmaiņām.
Paaugstināta veselības apdrošināšanas prēmija, kas netiek aplikta ar algas nodokli
Pieņemot valsts budžetu 2024. gadam, veselības aprūpe tika noteikta par vienu no valsts prioritātēm, nozarei piešķirot papildu 275 miljonus eiro. Tādējādi 2024. gada veselības nozares kopējais budžets būs 1,88 miljardi eiro. Veselības ministrija informē, ka piešķirtais finansējums tiks izmantots, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti (48,1 miljons eiro), palielinātu mediķu atalgojumu (75,3 miljoni eiro), paplašinātu kompensējamo medikamentu klāstu (21 miljons eiro), uzlabotu pakalpojumus onkoloģijas jomā (9,6 miljoni eiro), nodrošinātu plašākus pakalpojumus sievietēm un bērniem (12 miljoni eiro), kā arī veicinātu psihisko veselību un uzlabotu psihisko slimību profilaksi (1,1 miljons eiro).
Ar jauno – 2024. gadu – stājas spēkā arī vairākas izmaiņas tiesību aktos, kas nosaka valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, sniegšanas kārtību un attīstību.
Grozījumi Ārstniecības likumā paplašina ārstniecības personu loku, kuras ir tiesīgas konstatēt pārejošu pacienta darbnespēju. Līdz šim likums paredzēja, ka to var konstatēt ārsts vai ārsta palīgs, savukārt no 1. janvāra to drīkstēs arī zobārsts un vecmāte.
No 1. janvāra gadījumos, kad grūtnieci vai sievieti pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām būs piemeklējusi pēkšņa slimība vai hroniskas slimības saasināšanās, kas var apdraudēt viņas veselību vai grūtniecības norisi, veselības aprūpe sniedzama 10 dienu laikā kopš dienas, kad sieviete vērsusies ārstniecības iestādē. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 555 no 1. janvāra vienreizlietojamo insulīna sūkņu piederumi jauniem un esošiem pacientiem, insulīna sūkņi jauniem pacientiem un jauni insulīna sūkņi bojāto insulīna sūkņu nomaiņai par valsts līdzekļiem tiks nodrošināti personām līdz 24 gadu vecumam (līdz šim pakalpojums tika nodrošināts personām līdz 18 gadiem).
Lai onkoloģijas pacienti pēc terapijas saņemšanas varētu kļūt par vecākiem saviem bioloģiskajiem bērniem, gan pilngadīgiem, gan nepilngadīgiem onkoloģijas pacientiem turpmāk tiks nodrošināta valsts apmaksāta dzimumšūnu paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana, ja par pakalpojuma nepieciešamību būs lēmis ārstu konsīlijs.
No 1. janvāra zobārstniecības pakalpojumi un brilles (lēcas un ietvari) pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tiks nodrošināti par valsts līdzekļiem. Šie grozījumi, kas veikti MK noteikumos Nr. 555, bija nepieciešami, jo mērķgrupai gan fiziski, gan finansiāli ir ierobežota pieejamība konkrētajiem pakalpojumiem.
No 1. janvāra dienas stacionārā sniedzamo valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļautas manipulācijas “Poligrāfija ambulatori”, “Transkutānā kapnogrāfija pacientiem ar hronisku elpošanas nepietiekamību skābekļa terapijas nozīmēšanai” un “Piemaksa par transkutāno kapnogrāfiju pie manipulācijām 02125 vai 02126”, kas par valsts līdzekļiem turpmāk tiks nodrošinātas gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Valsts apmaksāta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu gan meitenēm, gan zēniem 12–17 gadu vecumā turpmāk būs pastāvīga – šim pakalpojumam finansējums tiks ieplānots ik gadu. Tāpat par ikgadēju atbalstu kļūs arī valsts apmaksāta vakcinācija pret garo klepu grūtniecēm un pusaudžiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”, kas stājas spēkā 1. janvārī.
No 1. janvāra iekšlietu dienestu amatpersonām (gan dienējošajām, gan atvaļinātajām) tiek palielināts veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijas limits. Turpmāk maksas veselības aprūpes pakalpojumus, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai, amatpersonām kompensē ne vairāk kā 500 eiro apmērā gadā (iepriekš 250 eiro), zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumu izdevumus – ne vairāk kā 400 eiro apmērā gadā (iepriekš 200 eiro) un medikamentu iegādes izdevumus – ne vairāk kā 100 eiro apmērā gadā (iepriekš 75 eiro).
To paredz grozījumi MK noteikumos Nr. 569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” un grozījumi MK noteikumos Nr. 93 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus”.
No 1. janvāra visi laboratorisko izmeklējumu rezultāti jāuzglabā E-veselības sistēmā, kur tiem jebkurā laikā un bez maksas varēs piekļūt gan pacients, gan ārsti. Tāpat no 1. janvāra tiks reģistrēti jauni dati par onkoloģiskajiem pacientiem vēža pacienta kartē, paverot plašākas iespējas valstī pieejamās un saņemtās medicīniskās aprūpes efektivitātes izvērtēšanai. Paredzēts, ka jau ievāktie dati tiks integrēti jaunajā funkcionalitātē, taču dati par kartēm, kas izveidotas pirms 2014. gada, netiks pilnvērtīgi konvertēti vēža pacienta kartē, jo tie ir nepilnīgi.
Minētie grozījumi paredz, ka no 1. janvāra, kā vēsta Nacionālais veselības dienests, iedzīvotāji autentificēties E-veselības portālā varēs tikai ar kvalificētiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem – mobilo lietotni “SmartID”, mobilo lietotni “eParaksts mobile” un personas apliecību (eID karti).
No 1. janvāra ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vidējā darba samaksa mēnesī noteikta 2304 eiro apmērā, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1388 eiro apmērā, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 925 eiro apmērā. To nosaka grozījumi MK noteikumos Nr. 555.
Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” grozījumiem palielināta arī zemākā mēnešalgas likme veselības aprūpē strādājošajiem. Piemēram, sertificētiem ārstiem un funkcionāliem speciālistiem zemākā mēnešalga par likmi turpmāk noteikta 1813 eiro (par 174 eiro vairāk) apmērā, sertificētām māsām, ārstu palīgiem – 1189 eiro (par 73 eiro vairāk) apmērā. Līdz ar zemākās darba samaksas palielinājumu par 10,6% paaugstināta arī no valsts budžeta apmaksāto rezidentu darba samaksa.
Grozījumi Ārstniecības likumā paredz, ka turpmāk farmaceitam un klīniskajam farmaceitam sadarbībā ar ārstniecības personām jāveido multidisciplināra komanda, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves kvalitāti. Tāpat šiem speciālistiem jāpiedalās zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā, jāveicina un jānodrošina profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi un jāveic citi uzdevumi.
Papildus tam klīniskajam farmaceitam noteikts sadarbībā ar ārstniecības personām piedalīties pacienta farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus saistībā ar indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu. Tāpat klīniskajam farmaceitam jāuzrauga zāļu lietošana un blakusparādības, regulāri sekojot līdzi izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un dokumentējot uzraudzības datus, un, ja nepieciešams, ierosinot farmakoterapijas korekcijas, kā arī jāveic citi pienākumi.
Plašāk par tēmu LV portālā >> Farmaceiti – veselības nozares neizmantotais potenciāls
Ārstniecības likumā noteikts, ka turpmāk par ārstu stažieri varēs strādāt ārsts vai zobārsts līdz sertifikāta iegūšanai vai tā atjaunošanai, bet ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri). Laiks ierobežots, ņemot vērā pacientu drošības riskus, kas pieaug, ja speciālists neiegūst vai neatjauno sertifikātu ilgtermiņā.
No 2024. gada 1. janvāra VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” uzņemšanas nodaļā darba dienās no pulksten 8.00 līdz 16.00 strādā vēl viens psihiatrs, kas sniedz tikai attālinātās konsultācijas. Savukārt a/s “Latvijas Jūras medicīnas centrs” un SIA ”Sanare-KRC Jaunķemeri” no 1. janvāra nodrošina stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu terapijas un hronisko pacientu aprūpes profilos.
No šī gada 1. janvāra spēkā stājas arī precizējumi ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēra noteikšanā, padarot šo aprēķinu objektīvu, proti, tajā tiks ņemts vērā ģimenes ārsta veiktais darbs visa gada garumā (ne tikai par deviņiem mēnešiem kā iepriekš), kā arī tiks iekļauti dati par ģimenes ārsta attālināti sniegtajām konsultācijām.
1. janvārī spēku zaudēja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, viešot izmaiņas arī citos tiesību aktos. Piemēram, no 1. janvāra spēkā stājās Pacientu tiesību likuma grozījumi, kuros no Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pārņemta norma par kompensāciju piešķiršanu, ja pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas tās blakusparādību dēļ radies smags vai vidēji smags kaitējums veselībai vai dzīvībai. Līdz ar to arī šogad paliek spēkā noteikumi, ka izmaksājamās kompensācijas apmērs atbilstoši kaitējuma smagumam nepārsniedz 142 290 eiro, pacienta kompensācijas pieprasījumu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc kompensācijas pieprasījuma saņemšanas (ar tiesībām laiku pagarināt līdz vienam gadam), savukārt pacientam kompensācija jāpieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas.
Līdz ar šiem grozījumiem spēkā stājas arī MK noteikumi “Noteikumi par kompensāciju par Covid-19 vakcīnas blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”, kas izpilda Pacientu tiesību likuma grozījumos noteikto deleģējumu MK un aizstāj spēku zaudējušos MK noteikumus, kas tika izdoti saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.
Tāpat paredzēts, ka 2024. gadā tiks turpināta Covid-19 laboratoriskās testēšanas nodrošināšana un vakcinācija.
2024. gadā sāks īstenot divus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju” pasākumus, proti, 4.1.2.6. pasākumu “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t. sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” un 4.1.2.7. pasākumu “Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti”. Par abu pasākumu īstenošanu atbild Veselības ministrija.
Pasākuma “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t. sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” mērķis ir ar tālākizglītības palīdzību uzturēt, attīstīt un uzlabot ārstniecības personu zināšanas, prasmes un profesionālo sniegumu, lai nodrošinātu drošu, efektīvu, uz labāko praksi un pierādījumiem balstītu veselības aprūpi atbilstoši nozares vajadzībām. Pasākuma mērķa grupa ir ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas, sociālā jomā strādājošie speciālisti darbam integrētajā veselības aprūpē multidisciplināro komandu ietvaros, farmaceiti, klīniskie psihologi un rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs. Plānots, ka tālākizglītības pasākumos kopumā iesaistīsies vismaz 15,5 tūkstoši speciālistu un topošo ārstu. Tiks īstenotas neformālās izglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas, izstrādāti metodiskie līdzekļi, speciālisti varēs doties pieredzes apmaiņā Latvijā un uz ārzemēm.
Plašāk Veselības ministrijas sagatavotajā informācijā >> Piesaista ES fondu finansējumu tālākizglītībai nozares speciālistiem un jaunajiem ārstiem
Pasākuma “Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti” mērķis ir līdz 2029. gada beigām pilnveidot pacientu drošību un ārstniecības kvalitāti vismaz 41 ārstniecības iestādē. To plānots paveikt, turpinot darbu pie iepriekšējā plānošanas periodā iesāktās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādes, kas jau novērtēta kā nepieciešama un vērtīga veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības attīstībā. Lai uzlabotu pacientu drošību, plānoti pētījumi veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, turpinot darbu pie kvalitātes indikatoru un uz starptautiski atzītām vadlīnijām balstītu profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu ieviešanas visās veselības aprūpes jomās. Tāpat tiks veicināta cilvēkresursu kapacitāte kvalitātes nodrošināšanai un sabiedrības informēšana par iespējām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Plašāk Veselības ministrijas sagatavotajā informācijā >> Ar Eiropas fondu finansējumu turpinās uzlabot pacientu drošību
Grozījumi Ārstniecības likumā paredz, ka turpmāk personai, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, 14 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas jāsazinās ar tiesas lēmumā norādīto ārstniecības iestādi klātienē vai attālināti, lai vienotos par ārstēšanas uzsākšanu, izņemot personu, kura saskaņā ar tiesas lēmumu ārstniecības iestādē tiek nogādāta policijas darbinieka pavadībā. Tāpat arī spēkā stājies nosacījums, ka šai personai pamatotu iemeslu dēļ ir iespēja vērsties tiesā ar iesniegumu par ārstniecības iestādes, kurā notiek medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpilde, maiņu (piemēram, ja persona mainījusi dzīvesvietu).
Tāpat, kā paredz grozījumi Ārstniecības likumā, turpmāk pacientiem, kuri nogādāti stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam, varēs piemērot ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā.
Viena no būtiskākajām izmaiņām, pie kuras darbs aizsākās 2023. gadā, paredzot pakalpojuma ieviešanu šogad, ir paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums. Paliatīvās aprūpes pacienti varēs saņemt diennakts veselības aprūpi savā dzīvesvietā. Pacientiem un viņu tuviniekiem būs pieejams arī sociālais atbalsts.
Tāpat plānots, ka 2024. gadā lielāka uzmanība tiks vērsta uz pirmās palīdzības apmācības pieejamības uzlabošanu. Grozījumi Ārstniecības likumā paredz izveidot informācijas sistēmu, kurā jebkurš iedzīvotājs varēs iegūt informāciju par pirmās palīdzības apmācības iespējām, reģistrēties sev atbilstošā kursā un sekot līdzi jau apgūtā kursa apliecības derīguma termiņam.
Vēl iecerēts, ka šogad sabiedriskās vietās tiks izvietoti ārējie automātiskie defibrilatori, kas palīdzēs atjaunot personas sirdsdarbību līdz brīdim, kad ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde. Šāda iekārta, tās pieejamība un prasme to lietot ir būtiska kritiskās situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta. Arī šai normai ir jāstājas spēkā 1. janvārī.
|
Plašāk par tēmu >> |
No 1. janvāra spēkā stājas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar ko tiek palielināta veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmijas summa, kas netiek aplikta ar algas nodokli, ja tie veikti saskaņā ar dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu. Turpmāk likumā noteikts, ka ar nodokli neapliek summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā (līdz šim – 426,86 eiro).
