Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai Saeimā virzījusi likumprojektu par Ārstniecības likuma grozījumiem, ar kuriem plānots normatīvajos aktos nostiprināt farmaceitu lomu pacientu medikamentozajā ārstēšanā un veselības aprūpē kopumā. LV portāls skaidro, kādas izmaiņas plānotas, kāpēc tās ir nepieciešamas un ko par tām domā nozarē iesaistītie.
Plānotie grozījumi paredz iekļaut farmaceitus un klīniskos farmaceitus multidisciplinārā komandā, sniedzot tiesības piedalīties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, to īstenot un pārraudzīt, lai sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, tostarp samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu, uzlabotu pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti, kā arī paaugstinātu veselības aprūpes sniegto kvalitāti, pieejamību un izmaksu efektivitāti.
Farmaceitiskās aprūpes filozofijas un metožu izmantošana ļauj farmaceitiem sadarboties ar zāļu izrakstītājiem, pacientiem un aprūpētājiem, lai identificētu un uzraudzītu zāļu blakusparādības un ziņotu par šīm reakcijām blakusparādību ziņošanas sistēmā. Darbojoties multidisciplinārā komandā, farmaceiti var ievērojami veicināt atbilstošu zāļu izrakstīšanu un paplašināt pacientu aprūpi. Farmaceiti var sniegt pakalpojumus paši, sazināties ar citām veselības aprūpes iestādēm un pārvarēt plaisu starp slimnīcu un aptiekām par tur pieejamajiem pakalpojumiem, skaidrots likumprojektā.
“Ciešāka farmaceitu iesaiste ārstniecības procesā noteikti uzlabos veselības aprūpes kvalitāti un atvieglos ārstu darbu, jo ārstniecība ir komandas darbs,” plānotās izmaiņas pozitīvi vērtē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.
Arī Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Dace Ķikute uz grozījumiem raugās atzinīgi. Viņa norāda: “Ja farmaceita un farmaceitiskās aprūpes loma juridiski tiks saistīta ar ārstniecību, tad varēs lietderīgāk izmantot farmaceita profesionālo potenciālu, nostiprināt farmaceita lomu un atslogot medicīnisko personālu, kura nepietiekamība Latvijā ir kritiska, ārsti laikus saņems signālus par pacientam nozīmēto zāļu lietošanas iedarbību un drošumu, tiks nodrošināta pacienta līdzestība, samazināsies izmaksas sekundārajā veselības aprūpē.
Līdz ar izmaiņām Ārstniecības likumā ceram arī uz to, ka sabiedrības acīs farmaceita loma kļūs svarīgāka. Tas nodrošinātu, ka farmācijas speciālisti neaizplūstu no aptiekām, jo pilnvērtīgi varētu izmantot savas plašās profesionālās zināšanas. Tādējādi aptiekas varētu turpināt strādāt sabiedrības veselības labā un Latvijas iedzīvotāji varētu turpināt saņemt arvien kvalitatīvāku farmaceitisko aprūpi.”
I. Aizsilniece LV portālam stāsta, ka klīniskais farmaceits daudzās valstīs ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs saistībā ar medikamentozo terapiju. Piemēram, Lielbritānijā farmaceitiem ir tiesības pagarināt receptes hroniski slimajiem pacientiem, ja nav blakusparādību un terapija ir kompensēta.
To, ka šāda prakse jau ieviesta un veiksmīgi darbojas citās valstīs, apstiprina arī LFB prezidente D. Ķikute.
“Citur pasaulē farmaceiti, sniedzot farmaceitiskos pakalpojumus, straujāk nekā Latvijā tikuši iesaistīti ārstniecības procesā. Pēc Starptautiskās farmaceitu federācijas datiem, farmaceitisko pakalpojumu klāsts strauji attīstās. Ir valstis, kurās farmaceitiem tiek dotas plašākas tiesības, piemēram, pielāgot zāļu terapiju, parakstīt atsevišķas recepšu zāles īslaicīgai lietošanai u. c.,” viņa komentē.
LFB prezidente stāsta, ka 21. gadsimtā visā pasaulē lielāka uzmanība tiek pievērsta pacienta drošībai lietojot zāles. Ne velti Pasaules veselības organizācijas 2017. gada iniciatīvas “Medication Without Harm” (“Zāles bez kaitējuma”) mērķis bija mazināt ar zālēm saistīto kaitējumu augsta riska pacientiem vai augsta riska zālēm, kā arī pacientiem, kuri vienlaikus lieto vairākas zāles (polifarmācija) vai kuri pāriet uz cita veida ārstēšanu (no stacionārās uz ambulatoro) vai aprūpi.
Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” noteic, ka farmaceitu profesijas pamatuzdevumi ir sniegt farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu, gatavot zāles atbilstoši ārstu receptēm vai noteiktiem priekšrakstiem vai vadīt to gatavošanu, kontrolēt zāļu identitāti un kvalitāti, izplatīt zāles un citus veselības aprūpes produktus un nodrošināt zāļu un citu preču pareizu apriti atbilstoši normatīvo aktu prasībām; piedalīties iedzīvotāju veselības veicināšanas, izglītošanas un ārstniecības procesā, veicināt racionālu zāļu lietošanu; nodarboties ar pētniecību farmācijas nozarē.
Veselības ministrijas pārstāve 14. jūnija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja, ka Ārstniecības likuma grozījumi, kas attiecas uz farmaceitiem, šobrīd iespējami, pateicoties izmaiņām farmaceitu apmācībā.
“Ir uzlabojies, mainījies virziens farmaceitu apmācības procesā. Liela uzmanība tiek pievērsta zāļu mijiedarbībai, saderībai, konkrētā pacienta labākās terapijas izvēlei, kas agrāk nebija tik ļoti izteikti.”
Plānots, ka Saeima likumprojektu sāks skatīt rudens sesijā. Grozījumu priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts līdz šī gada 1. septembrim.
