VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
01. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Veselības aprūpe
2
3
2
3

Lojalitātes programmas aptiekās ir liela maldināšana

LV portālam: KITIJA BLUMFELDE, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente
Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde: „Aptieka pēc būtības ir veselības aprūpes iestāde, kas sniedz pakalpojumus. Diemžēl šobrīd vienīgais veids, kā saņemt samaksu par sniegto pakalpojumu, ir kaut ko pārdodot. Mūsu mērķis ir beidzot tikt ārā no šīs konkurences ar zāļu cenām aptieku sektorā, tā vietā konkurēt ar pakalpojumiem, kvalitāti. Tā ir aptiekas sūtība.”

FOTO: Kalvis Kalsers

Aptieka un farmaceits ir veselības aprūpes daļa, turklāt viegli sasniedzama. Ne velti Veselības ministrijas izstrādātajā Primārās veselības aprūpes attīstības plānā 2014.-2016.gadam pirmo reizi izcelta farmaceitiskās aprūpes nozīme sekmīgā pacienta ārstniecībā. Aptieka nav veikals un farmaceits – tikai pārdevējs, kas izsniedz ārsta izrakstītās zāles. To, ka tas nav pašsaprotami, apliecināja sabiedrības reakcija uz plānotajiem grozījumiem Aptieku darbības noteikumos, kas paredz aizliegt aptiekās tik iecienītās lojalitātes kartes. Neskatoties uz to, daudzu nozares pārstāvju, tostarp Latvijas Farmaceitu biedrības, ieskatā dažādu mārketinga triku izmantošana nav savienojama ar farmaceitisko aprūpi un nebūt negarantē zemāku medikamentu cenu.

Par aptieku darbu un to, kā farmaceitiskās aprūpes pienesumu veselības jomā redz paši farmaceiti, LV portāls uz sarunu aicināja Latvijas Farmaceitu biedrības prezidenti KITIJU BLUMFELDI.

Kāda pašlaik ir farmaceita loma veselības aprūpes sistēmā?

Primārās veselības aprūpes attīstības plāns ir dokuments, kurā fiksēta reālā situācija primārajā veselības aprūpē un pirmo reizi pieminēts farmaceits kā sistēmas daļa.

Domāju, ka man piekritīs daudzi: ar katru mazāko veselības problēmu bieži vien vispirms ejam uz aptieku. Ja ir klepus, iesnas, kaut kas iesāpējies – ne vienmēr uzreiz griežamies pie sava ģimenes ārsta. Farmaceits ir pirmais speciālists, ar kuru nonākam saskarē šādās situācijās. Būtībā farmaceits ir veselības aprūpes speciālists. Viņš ir ieguvis augstāko izglītību, piecus gadus mācījies un turpina mācīties visu savu aktīvo darba dzīvi, jo tādi ir nosacījumi, lai varētu strādāt par farmaceitu. Līdzīgi tas ir ārstiem.

Lai ārstēšana būtu efektīva, ir svarīga iesaistīto personu – ārsta, pacienta un farmaceita – cieša sadarbība. Ārsts nosaka diagnozi un izvēlas terapiju. Pacients nonāk aptiekā un iegādājas zāles. Ir ļoti svarīgi, lai farmaceits paskatītos, ko dakteris izrakstījis. Tā nereti izdodas novērst kādas neprecizitātes. Farmaceits izskaidro cilvēkam, kā pareizi lietot zāles, kam jāpievērš uzmanība. Aptiekā pacients var noskaidrot arī citus jautājumus, kurus attiecībā uz zāļu lietošanu varbūt ir aizmirsis izrunāt ar ārstu.

Farmaceits ir speciālists, pie kura vērsties ar jautājumiem par zāļu vai medicīnisko ierīču lietošanu. Vai nevajadzētu domāt par iespēju konsultēties ar farmaceitu individuāli, nevis esot pie aptiekas letes, kur rindā gaida vēl vairāki cilvēki? Veselība ir delikāta lieta, un cilvēks var justies neērti, nepavaicāt un palikt neziņā.

Jā, jo citi klausās un piedalās. Tā ir. Domājam, kā to varētu risināt. Citur Eiropā pie aptiekas letes ar farmaceitu sarunājas tikai viens cilvēks un pārējie ietur distanci, nestāv aiz muguras. Arī mēs vēlētos aptiekas apmeklētājus pamazām pieradināt pie tā. Jo arī tad, kad farmaceits iztaujā klientu kaut vai par klepu, citiem nav jāiesaistās diskusijā, jāklausās. Nemaz jau nerunājot par jautājumiem, kas ir neveiklāki, neērti.

Viena iespēja, līdzīgi, kā tas ir bankās un pasta nodaļās, jānovelk līnija, lai liktu citiem saprast – ir jāievēro distance. Otra iespēja – veidot noslēgtu telpu, kur ir iespējama individuālā konsultācija.

Tāpēc Latvijas Farmaceitu biedrība uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt farmaceitiskās aprūpes standartus, kuros būtu noteiktas prasības vietai aptiekā, kur konsultācijas var sniegt, un arī farmaceitam, kurš tās sniedz, darbību dokumentēšanas principi. Standarti noteiks, kā farmaceits var veikt papildu pakalpojumus – asinsspiediena mērīšanu, cukura līmeņa noteikšanu ar ekspresdiagnostikas metodēm, holesterīna līmeņa noteikšanu u.c. Ja nodalīta vieta netiks iekārtota, šādus pakalpojumus aptieka piedāvāt nevarēs. Līdz ar to standarti būtu instruments, kā veicināt aptiekas, kuras grib šos pakalpojumus piedāvāt, izveidot vietu individuālām konsultācijām.

Kā šobrīd tiek reglamentēts aptieku darbs un farmaceitiskā aprūpe, un kāpēc nepieciešams izstrādāt papildu standartus?

Aptieku joma ir ārkārtīgi reglamentēta. Tās darbību nosaka gan Farmācijas likums, gan vairāki Ministru kabineta noteikumi. Problēma tāda, ka normatīvajos aktos nav iespējams paredzēt regulējumu dažādām situācijām, kādas var veidoties aptiekā, tie ir vispārīgi. To arī nevajadzētu darīt. Tajā pašā laikā, lai aptiekai, farmaceitam būtu skaidri darbības nosacījumi, tiek veidoti farmaceitiskās aprūpes standarti. Šo darbu veic profesionālās nevalstiskās organizācijas, kas arī uzrauga to īstenošanu aptiekās. Citiem vārdiem, tā ir labas aptiekas prakse vai kvalitātes sistēma aptiekā, kas garantē iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu aptiekā, to skaitā arī konsultāciju. Standartus šobrīd izstrādā Latvijas Farmaceitu biedrība, un tas ir darbietilpīgs process.

Aptiekas ir privāta uzņēmējdarbība. Ja Veselības ministrijas plāno palielināt farmaceita lomu primārajā veselības aprūpē, mēs runājam par individuālām konsultācijām pie farmaceita u.tml., vai tad nebūtu nepieciešams kāds lielāks valsts atbalsts aptieku attīstībai?

Varbūt tas ir nākotnes redzējums, ka ir pakalpojumi, par kuriem valsts veselības aprūpes budžeta ietvaros maksā arī aptiekai, ņemot vērā, ka ar šiem pakalpojumiem aptieka samazina citus izdevumus no šī paša veselības aprūpes budžeta. Piemēram, riska pacientu apzināšana. Mēs zinām, cik grūti veselu cilvēku piedabūt aiziet pie ārsta uz profilaktiskām pārbaudēm. Arī aptieka var iesaistīties, rosināt, motivēt, kaut vai ar papildu pakalpojumiem – asinsspiediena, cukura līmeņa mērīšanu, pēc tam sniedzot pareizu komentāru par rezultātiem. Farmaceitiskās aprūpes standarts dos pārliecību gan pašam aptiekas apmeklētājam, gan ģimenes ārstam, ka farmaceitam ir pietiekamas zināšanas un pārbaude ir veikta pareizi, ar kvalitatīvu aparātu.

Saistībā ar Veselības ministrijas iniciatīvu aizliegt aptiekās izmantot lojalitātes programmas, šķiet, daudziem tomēr nav saprotams – kāpēc aptiekā nevarētu tikt izmantotas klientu kartes? Liela daļa pircēju aptieku uztver kā veikalu, kurā iegādāties zāles.

Diemžēl tā ir. Arī aptiekas ir sākušas izmantot tos pašus pārdošanas veicināšanas paņēmienus, ko izmanto veikali. Liela sabiedrības daļa jūtīgi reaģē uz cenas izmaiņām, akciju piedāvājumiem, īpaši neaizdomājoties par preces vai pakalpojuma kvalitāti. Reklāmas, akcijas, atlaides. Nezinu, cik ilgam laikam jāpaiet, lai patērētājs izvērtētu cenas un preces vai pakalpojuma kvalitātes savstarpējo attiecību. Tā ir vispārēja problēma.

Kas ir aptieka? Aptieka pēc būtības ir veselības aprūpes iestāde, kas sniedz pakalpojumus. Zāles ir instruments, līdzīgi kā ķirurgam skalpelis, ar kuru palīdzību farmaceits pilda savas funkcijas. Taču vienlaikus zāles ir indes. Lietotas pareizi – īstajā brīdī, īstajās devās, tās palīdz, bet, lietotas nepareizi, zāles var nodarīt kaitējumu. Šādu preču pārdošanas veicināšana var tikt kvalificēta kā apzināta kaitniecība. Diemžēl šobrīd vienīgais veids, kā saņemt samaksu par aptiekā sniegto pakalpojumu, ir kaut ko pārdodot, jo aptiekas nesaņem nekādu atbalstu no valsts vai pakalpojumu apmaksu. Mūsu mērķis ir beidzot tikt ārā no šīs konkurences ar zāļu cenām aptieku sektorā, tā vietā konkurēt ar pakalpojumiem, kvalitāti.

Aptiekas pauž bažas, ka šis klientu karšu aizliegums sadārdzinās zāļu cenas. Vai tā ir?

Šeit jāprecizē, ka tas nav visu aptieku viedoklis un ne tuvu nav pašu farmaceitu viedoklis. Šo jautājumu esam izskatījuši Veselības ministrijas Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē, kurā 12 no 13 balsstiesīgajiem padomes locekļiem šos grozījumus atbalstīja, izņemot Aptieku attīstības biedrību, kas pārstāv vienu aptieku uzņēmumu – "Euroaptiekas", kas saistītas ar "Maxima" veikalu ķēdi. 

Latvijas Farmaceitu biedrība pārstāv ap trīs tūkstoš speciālistu. Esam saņēmuši daudz apliecinājumu, kuros farmaceiti pauž atzinību, ka beidzot ar šiem MK noteikumu grozījumiem tirgus tiks izbeigts. Viņi nejūt profesionālu gandarījumu, darbojoties ar šīm atlaižu kartēm un akciju piedāvājumiem.

Jājautā, kāpēc tad zemāks uzcenojums pienākas tikai klientu kartes īpašniekam? Tas ir pretrunā ar normatīvajos aktos iekļautajiem aptieku darbības nosacījumiem, kuros netiešā veidā ir pateikts - aptiekai jābūt lojālai pret ikvienu cilvēku, kas atnāk. Farmaceitiskās aprūpes definīcijā ir iekļauts, ka farmaceitam, sniedzot farmaceitisko aprūpi, ir jāievēro pacienta intereses. Vai viena klienta intereses ievērosim, bet cita ne, jo viņam nav klienta kartes? Kāpēc?

Cilvēkiem nevajadzētu baidīties no cenu pieauguma zālēm, jo patiesībā zālēm jau tagad normatīvie akti liedz dot atlaides.

Recepšu zālēm ir aizliegts dot atlaidi. Ko tad pircējs saņem, izmantojot klientu karti aptiekā? Ja tā nav atlaide, vai tā ir pircēju maldināšana?

Jā, lojalitātes programmas ir diezgan liela maldināšana. Vēl tā ir iespēja kādam uzņēmumam rīkoties negodprātīgi, slēptā veidā dodot atlaides arī zālēm un tādā veidā konkurēt ar citiem uzņēmumiem. Varu tikai aicināt cilvēkus paskatīties uz cenām parastā aptiekā bez lojalitātes programmas un aptiekā ar lojalitātes programmu. Pietiekami bieži redzēsiet, ka aptiekā bez lojalitātes programmas cena ir zemāka visiem klientiem, nekā iepērkoties ar klientu karti aptiekā, kurā darbojas lojalitātes programma atsevišķiem pircējiem. Tur mēdz precēm uzlikt maksimālo piecenojumu un klientu kartes īpašniekiem norēķina mazu atlaidi, kā rezultātā cena vienalga ir dārgāka vai tāda pati kā aptiekās, kurās nav šādu programmu. Tas ir diezgan liels mārketinga triks, un zālēm tas nav pieļaujams. Esam runājuši par to, ka vajadzētu vismaz recepšu zālēm noteikt fiksētas cenas, lai vēl vairāk aizejam no konkurences ar cenām aptiekās.

Grozījumu projekts paredz noteikt obligātu prasību farmaceitam atrasties aptiekā visu darba laiku. Medijos tiek pausts viedoklis, ka tas varētu samazināt aptieku pieejamību, jo ne visas aptiekas šo prasību spēs izpildīt. Kāds ir pašu farmaceitu viedoklis?

Arī šajā jautājumā Latvijas Farmaceitu biedrība pauž atbalstu. Saprotam, ka ir nepieciešams pārejas laiks, lai aptiekas pārkārtotu savu darba organizāciju. Kopā ar Veselības ministriju izanalizēsim, cik tādu aptieku ir, kurās šobrīd strādā tikai viens farmaceits. Tad redzēsim, cik lielam aptieku skaitam jāpārkārtojas un cik liels ir risks, ka tas var radīt problēmas, piemēram, apdraudot to eksistenci.

Taču šāda prasība jau ir iekļauta normatīvajos aktos, jo farmaceitisko aprūpi patstāvīgi var sniegt tikai farmaceits. Farmaceita asistents drīkst to darīt farmaceita uzraudzībā. Kā var nodrošināt uzraudzību, ja farmaceita aptiekā nav un farmaceita asistents strādā viens pats? Šiem diviem speciālistiem ir pilnīgi atšķirīgas zināšanas. Atšķiras zināšanu dziļums, izpratnes un pielietojuma līmenis.

Nozares pārstāvji apgalvo, ka farmaceitu Latvijā trūkst. Arī karjeras speciālisti norāda - farmaceita profesija nākotnē būs pieprasīta. Tikmēr Veselības ministrija uzskata, ka aptiekas Latvijā ir par daudz un līdz ar to arī speciālistu pietiek. Kā tad īsti ir?

Viennozīmīgi atbildēt nevaram. Latvijā ir ap 780 atvērta tipa aptieku un orientējoši 1600 farmaceitu un 1200 farmaceita asistentu. Viss it kā ir kārtībā. Bet jāņem vērā, ka situācija vienā reģionā var krasi atšķirties no cita. Tā tas ir ne tikai farmācijā. Jaunie speciālisti cenšas palikt Rīgā un neraujas uz mazākām apdzīvotām vietām. Pat tādā visnotaļ attīstītā vietā kā Ventspils farmaceitu trūkst. Nerunājot par vēl mazākām pilsētiņām.

Ko līdz palielināt farmācijas programmu studentu skaitu, kā tas ir izskanējis no atsevišķu uzņēmumu pārstāvjiem, ja jaunie pēc augstskolas beigšanas nevēlas strādāt aptiekā? Ir ļoti svarīgi saprast, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies. Kāpēc jaunieši izvēlas studēt medicīnu? Un farmācija ir viena no medicīnas jomām. Lielākoties tā ir vēlme palīdzēt, misijas apziņa. Taču, kad farmaceits nonāk aptiekā, no viņa tiek prasīts vairāk pārdot. Tas, kam jaunais speciālists tiek gatavots augstskolā, ir stipri lielā pretrunā ar to, ar ko viņš sastopas, nonākot reālajā darba vidē. Šie mārketinga triki, notiekošās tirdzniecības veicināšanas aktivitātes neļauj speciālistam sevi realizēt profesionāli un tādējādi izjust gandarījumu. Vai tāpēc pieci gadi jāmācās un jāturpina papildināt zināšanas katru gadu? Arī atalgojums nav motivējošs, jo tas gandrīz ir tāds pats kā kasierim lielveikalā, kura pienākumu izpildei nav tādu prasību kā farmaceitam.

Primārās veselības aprūpes plānā ir minēts klīniskais farmaceits, kurš varētu strādāt slimnīcā, veselības centros. Kādu pienesumu var dot šis speciālists primārā veselības aprūpē?

Tā ir farmaceita specializācija. Klīniskais farmaceits var pārskatīt ārsta nozīmēto zāļu terapiju un sniegt savus ieteikumus, kā to optimizēt gan no finanšu, gan efektivitātes viedokļa. Piemēram, divu zāļu vietā var lietot kaut ko vienu citu, bet efekts būs tieši tāds pats. Protams, savus ieteikumus saskaņojot ar attiecīgo ārstu.

Cilvēki ir ļoti atšķirīgi. Zālēm var tikt novērota mijiedarbība, var izpausties blakus iedarbības. Klīniskā farmaceita galvenā sūtība ir sniegt konsultācijas gan ārstiem, gan, iespējams, arī pašiem pacientiem par vairāku zāļu kombinēšanu. Farmaceitu biedrība uzskata, ka klīniskais farmaceits varētu sniegt labu pienesumu ne tikai slimnīcā, bet arī ambulatorajā praksē. Mēdz būt sarežģīti polimedikācijas gadījumi – klīniskais farmaceits saliek terapijas shēmas.

 Mēs aptiekā bieži saskaramies ar situāciju – cilvēki konsultējas pie vairākiem ārstiem, tie izraksta dažādus medikamentus. Dažkārt gadās, ka ir izrakstītas vienas un tās pašas zāles, tikai ar dažādiem nosaukumiem, citu ražotāju. Ja pacients sāk dzert gan vienu, gan otru, efekts nebūs divreiz labāks. Gluži otrādi, var izpausties dažādas blaknes. Bez tam kāpēc cilvēkam tērēt naudu, pērkot divas vienādas zāles? Vēl grūtības ir cilvēkiem, īpaši gados veciem, kuriem ir vairākas hroniskas saslimšanas. Tā ir milzīga nelaime mūsu veselības aprūpē – katrs speciālists skatās šauri savu sektoru. Ja, piemēram, psihoterapeits izraksta zāles nerviem, pacientam ir diabēts un jālieto zāles tam, vēl papildus kāds iekaisuma process sācies, pret ko ģimenes ārsts izraksta antibiotikas, tad, izlasot visu zāļu iespējamās blaknes un mijiedarbību ar citiem medikamentiem, cilvēks apjūk un varbūt nedzer nemaz.

Lūk, klīniskais farmaceits ir profesionālis, pie kura aiziet un lūgt padomu. Klīniskais farmaceits ir farmaceits ar paplašinātām klīniskām zināšanām, kas ļauj izvērtēt un palīdzēt cilvēkam noorientēties zāļu klāstā, kā tiltiņš starp farmāciju un ārstēšanu.

Šāda speciālista pieejamība varētu atslogot ģimenes ārsta darbu, optimizēt zāļu lietošanu. Vai Latvijā šī specializācija ir attīstīta?

Jā, tas ir iespējams risinājums, kurā nedaudz vajag ieguldīt. Jau  pirms vairākiem gadiem Rīgas Stradiņa universitātē ir izveidota klīniskā farmaceita maģistrantūras studiju programma, nesen ir apstiprināts arī klīniskā farmaceita profesijas standarts. Tātad ir radīti priekšnosacījumi šīs profesijas attīstībai. Problēma ir cita. Ne visas slimnīcas ir izvērtējušas un šī speciālista pienesumu sapratušas. Šobrīd klīniskais farmaceits ir tikai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un daļēji bija Onkoloģijas centrā Gaiļezerā. Jāmaina domāšana arī mediķu sabiedrībā – jābūt atvērtai un tolerantai attieksmei. Klīniskā farmaceita ieteikumiem nav mērķis apšaubīt ārstu lēmumu pareizību. Mērķis ir efektīvāka ārstēšana gan laika, gan finansiālā ziņā, kas ir pacienta interesēs.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU