VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
11. martā, 2015
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Veselība
1
1
1
1

Nepārdomāta rīcība apdraud mazo aptieku darbību

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Nepārdomāta prasība draud iznīcināt trešdaļu Latvijas farmaceitiem piederošo aptieku: iedzīvotājiem mazināsies zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamība. Latvijas Farmaceitu biedrība aicina sabiedrību pievērst uzmanību centieniem mainīt aptieku darbību regulējošos noteikumus Latvijā.

Biedrība uzskata, ka tirgus liberalizācija pie esošajiem noteikumiem faktiski iznīcinās mazo un vidējo aptieku darbību, ļaujot plašāku vaļu jau tā spēcīgajām, lielajām aptieku ķēdēm. Šī procesa rezultātā cietīs ne tikai farmaceiti, bet arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju, īpaši lauku reģionos, kur zāļu un farmaceitu pieejamība būtiski mazināsies. Tāpat var prognozēt zāļu cenu kāpumu.

Latvijas Farmaceitu biedrības biedros satraukumu izraisījusi prasība, ko Latvijas Republikas Satversmes tiesai it kā savu interešu realizācijai iesnieguši daži farmaceiti. Prasības iesniedzēji uzskata, ka pastāvošās normas liedz viņiem izveidot savu aptieku tieši tādēļ, ka noteikti ierobežojumi aptieku atrašanās vietām.

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde norāda: "Teju ikviena farmaceita sapnis ir izveidot un uzturēt savu aptieku. Tas ir arī mans sapnis. Tomēr jāsaprot realitāte un tas, ka vispirms nepieciešami daudzi un dažādi uzlabojumi aptieku darbības vides sakārtošanā, nevis vienkārša aptieku izvietojumu ierobežojošo kritēriju atcelšana, uz ko mudina prasību iesniegušie kolēģi. Kritēriju atcelšana iniciēs tikai haosu, radot risku, ka patlaban viena trešdaļa Latvijas farmaceitiem piederošā aptieku daļa tiks izstumta no tirgus, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu bankrotus. Mazās aptiekas nespēs konkurēt ar milžiem.

"Sekas būs farmaceitiskās aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanās iedzīvotājiem."

Sekas būs farmaceitiskās aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanās iedzīvotājiem. Realizējot jebkuras reformas, ir jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski. Kāds varētu būt ieguvums šajā gadījumā – farmaceiti masveidā varēs atvērt labās vietās aptiekas, iedzīvotāji iegūs augstākas kvalitātes pakalpojumus, samazināsies zāļu cenas? Diezin vai."

Daudzviet ārpus lielajām pilsētām mazās aptiekas nodrošina iespēju iegādāties zāles tiem iedzīvotājiem, kuri nevar viegli tikt līdz pilsētām, kuru ienākumi ir minimāli, kā arī tiem, kuru veselības stāvoklis neļauj nokļūt līdz pilsētām. Zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamību šeit nodrošina mazās aptiekas, kas atrodas pagastu centros vai arī aptieku filiāles, kuras izveidojušas aptiekas, kas darbojas tuvumā esošajā pilsētā. Farmaceiti šajās aptiekās jau šobrīd cīnās par savu uzņēmumu pastāvēšanu. Tirgu atverot un konkurencei vēl paaugstinoties, mazajām aptiekām nāksies beigt savu darbību vai arī slēgt filiāles, atstājot lauku iedzīvotājus bez pieejas zālēm un farmaceita pakalpojumiem. Aptieku ķēdes neveido un arī nākotnē neveidos laukos aptiekas vai to filiāles, jo tas ir finansiāli neizdevīgi.

Farmaceite Ilona Rūķe, kam pieder aptiekas Limbažos un Staicelē, uzskata: "Ja dažu farmaceitu nepārdomāto un neizsvērto sūdzību Satversmes tiesa pieņems un vēlāk pat apmierinās, tad tas radīs lielas problēmas visiem tiem farmaceitiem, kam pieder individuālās aptiekas. Konkurences cīņa ar lielajām aptieku ķēdēm kļūs tik sīva, ka mazajiem nāksies padoties." I.Rūķe norāda arī uz to, ka šobrīd virzītās reformas labumu nesīs tikai un vienīgi lielajiem tirgus spēlētājiem: "Viņi varēs gan paplašināt savus esošos tirgus, gan pārpirkt mazo aptieku darbiniekus, un viņiem nerūp ne lauku iedzīvotājs, ne aptiekas atrašanās vieta – būtiska ir peļņa. Savukārt labāk pelnīt var pilsētās, tādēļ tirgus atvēršana ir tik pievilcīga lielajiem uzņēmumiem. Pilsētās koncentrēsies aptiekas - lauki paliks tukši. Mēs šeit laukos tomēr dzīvojam. Līdzekļu klientiem ir tik, cik ir – daudziem varbūt pietiek zālēm, pērkot tās pa daļām, bet nepietiks transportam, lai dotos uz pilsētu aptiekām iepirkties. Lauku iedzīvotājiem ir svarīga sava farmaceita pakalpojumu pieejamība un sniegtais atbalsts šeit, uz vietas. Mēs savukārt cenšamies darīt visu, lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas labāku servisu tuvāk viņu dzīvesvietai - sagādātu nepieciešamās zāles, konsultētu, uzklausītu problēmas un nepieciešamības gadījumā sūtītu pie ārsta. Laukos farmaceits ļoti labi pazīst savus klientus un zina par visām veselības problēmām, un tas ir ļoti svarīgi kvalitatīvai konsultācijai."

"Aptieku ķēdes neveido un arī nākotnē neveidos laukos aptiekas vai to filiāles, jo tas ir finansiāli neizdevīgi."

Vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir 3200 iedzīvotāju uz vienu aptieku. Optimālais skaits būtu 4000, lai aptieka varētu nodrošināt plašu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu, rūpēties par saviem apmeklētājiem, piedāvājot dažādas veselības veicināšanas aktivitātes un arī attīstīties.

2013.gadā Latvijā bija 2500 iedzīvotāji uz vienu aptieku, kas ir visai tālu no ES vidējā un optimālā rādītāja. Mēs ieņemam 20.vietu ES iedzīvotāju skaita ziņā uz vienu aptieku, nedaudz vairāk – ap 2800 iedzīvotāju ir Igaunijai un Slovākijai, nedaudz mazāk – ap 2200 Lietuvai, Spānijai. Taču salīdzinājumam, piemēram, Zviedrijā tie ir aptuveni 8000, bet Dānijā - 17 000 iedzīvotāji uz vienu aptieku (ABDA, German Pharmacies Figures Data Facts 2013).

Palielinoties aptieku skaitam, šis rādītājs kļūs vēl zemāks. Tas nozīmēs, ka aptieka, lai izdzīvotu, būs spiesta likt maksimālus uzcenojumus visām precēm, to skaitā arī zālēm. To, ka zāļu cenas var celties, ir pierādījuši tirgus liberalizācijas fakti Skandināvijā, Ungārijā u.c.

"Latvijā tirgus pārsātinātības dēļ ir daudz aptieku, kas tikai „velk dzīvību”."

Latvijā tirgus pārsātinātības dēļ ir daudz aptieku, kas tikai "velk dzīvību".

Problēmas rada arī farmācijas speciālistu trūkums, jo jaunie nevēlas strādāt aptiekās, netiek attīstīti aptieku pakalpojumi. Joma ne tikai nevar attīstīties, bet faktiski regresē. Tajā pašā laikā aptieku ķēdēm ir lielāks finansiālās "drošības spilvens", un to resursi tirgus liberalizācijas gadījumā ļaus strauji un neierobežoti paplašināt uzņēmējdarbību un vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas, kas, pateicoties tirgus piesātinājumam, diemžēl nozīmēs mazo un vidējo aptieku norietu.

Tirgū varēs ienākt jauni komersanti, kuri varēs ieguldīt aptiekās citās komercjomās nopelnītos līdzekļus, tādējādi veidojot jaunas aptieku ķēdes. Kur šajā scenārijā paliek farmaceits ar savu vēlmi atvērt aptieku? Turpat, kur šodien – mazapdzīvotās lauku teritorijās. "Pirms veikt tik būtiskas reformas tik reglamentētā jomā, kāda ir aptieku darbība, ir veicama rinda priekšdarbu, piemēram, aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uzņēmuma uz pakalpojumus sniedzošu, jāveido pāreja no konkurences ar cenu uz konkurenci ar pakalpojumiem, jānostiprina speciālista – farmaceita – loma aptiekā, viņa neatkarība lēmumu pieņemšanā, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem utt. līdzīgi kā citās ES valstīs," uzskata K.Blumfelde, papildinot, ka "tieši tāpēc ceram un ticam, ka Satversmes tiesa pieņems lēmumu, atbildīgi izvērtējot iespējamās sekas".

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU