Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Aptieka Veselības ministrijas skatījumā nav veikals, kurā var izmantot pārdošanas taktiku, kas veicina patēriņu. Aptiekai ir jābūt vietai, kas orientējas uz pacientu aprūpi un sniedz profesionālu atbalstu ģimenes ārstam primārās veselības aprūpes sniegšanā.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Veselības ministrija nodevusi publiskai apspriešanai grozījumu projektu 2010.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.288 "Aptieku darbības noteikumi" (turpmāk MK noteikumi), kas kopumā paredz trīs vērā ņemamas izmaiņas aptieku darbā.
Farmaceita pieejamība visā aptiekas darba laikā
Lai gan šobrīd MK noteikumu 27.punkts noteic farmaceita pienākumu nodrošināt kvalitatīvu apmeklētāja farmaceitisko aprūpi, itin bieži aptiekās farmaceits nemaz nav pieejams. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Veselības inspekcija pilsētu aptiekās veikto pārbaužu laikā ir konstatējusi gadījumus, kad uz vietas aptiekā ir tikai farmaceita asistents, bet nav ne aptiekas vadītāja, ne arī cita farmaceita, kas ir atbildīgs par aptiekas darbību. Arī Veselības ministrijā ir saņemtas sūdzības par to, ka zāles izsniedz un pircējus konsultē personas bez farmaceitiskas izglītības (farmaceitu palīgi, studenti).
Sīkāk problēmas būtību skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, vēršot uzmanību uz farmaceita un farmaceita asistenta izglītības līmeni un kompetencēm. Farmaceits ir ar augstāko maģistra izglītību, bet asistentam ir koledžas izglītība. Kādas kompetences ir abām profesijām, noteikts Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesijas klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām, un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību". Saskaņā ar tiem farmaceits organizē un veic farmaceitisko aprūpi, kuras ietvaros sniedz farmakoterapeitiskās konsultācijas un informāciju par zālēm, kā arī to izsniegšanu. Savukārt farmaceita asistents ir veselības aprūpes speciālists, kurš strādā farmaceita uzraudzībā, izsniedzot recepšu zāles farmaceita uzraudzībā, skaidrojot klientam zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem. Tas nozīmē, lai farmaceitiskā aprūpe būtu kvalitatīva un aptiekas klients varētu saņemt farmaceita profesionālu konsultāciju, visās vispārēja tipa aptiekās darbā laikā ir jābūt farmaceitam.
"Neviens aptiekai neaizliedz dot atlaidi."
Tāpēc Veselības ministrija rosina farmaceita klātbūtni aptiekā noteikt kā obligātu prasību un papildināt noteikumus ar 27. 1punktu šādā redakcijā: "Farmaceitam aptiekā ir jābūt visā aptiekas darba laikā. Farmācijas likuma 38.panta 1.1daļā noteiktajos gadījumos, kad aptieku ir atļauts vadīt farmaceita asistentam, farmaceitisko aprūpi var nodrošināt farmaceita asistents."
Tātad grozījumu projekts paredz obligātu prasību nodrošināt farmaceita pieejamību aptiekā visā tās darba laikā, izņemot aptiekās, kuras atrodas mazapdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citas farmaceita vadītas aptiekas vai aptiekas filiāles. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, norma attieksies uz 734 aptiekām, savukārt izņēmuma statuss attieksies uz 46 lauku aptiekām.
Aptiekas uzlīme - personificēta zāļu lietošanas instrukcija
Otrs jauninājums, ko pamanīs ikviens zāļu lietotājs, ir precizētas prasības, kādā veidā tiek nodota zāļu lietošanas instrukcija to lietotājam. Jau tagad MK noteikumu 30.2.punkts paredz pienākumu farmaceitam zāles izsniegt kopā ar rakstisku informāciju, kas satur pacienta vārdu, uzvārdu, zāļu devu un lietošanas biežumu un lietošanas nosacījumus. Taču nav precizēts, kādā veidā farmaceits šo informāciju pievieno recepšu zālēm un nodod pacientam.
Kā rāda prakse, farmaceits visbiežāk šo pacientam nepieciešamo informāciju sniedz mutiski vai labākajā gadījumā uz zāļu iepakojuma uzrakstot īsu informāciju, piemēram, 1x2d, kas būtu jāsaprot kā viena tablete/deva divas reizes dienā. Ņemot vērā šādu norādi, pacients, lietojot zāles, var viegli kļūdīties. Īpaši, ja jālieto dažādas zāles vai kopā dzīvo vairāki vecāka gadagājuma cilvēki, kas lieto līdzīga izskata medikamentus.
Tāpēc Veselības ministrija rosina precizēt MK noteikumu 30.2.punktu un noteikt, ka rakstiska informācija tiek pievienota recepšu zālēm ar aptiekas uzlīmi, lai nodrošinātu, ka pacients nepārprotami identificē zāles, kuras izrakstītas tieši viņam, kā arī precīzus lietošanas nosacījumus.
Noteikumu projekts paredz, ka uz aptiekas uzlīmes informācija ir viegli salasāma un satur vismaz šādas ziņas:
Veselības ministrijas pārstāvi J.Zvejnieks skaidro, ka uzlīme ir izvēlēta kā labs instruments, kas veiksmīgi darbojas lielākajā daļā Eiropas, ASV, Austrālijā u.c. Šāda veida informācija atvieglos zāļu lietošanu un mazinās pārpratumu iespējamību, jo visa pareizai zāļu lietošanai nepieciešamā informācija būs piestiprināta zālēm ar uzlīmes palīdzību skaidri salasāmā veidā.
Lojalitātes programmu un klientu karšu aizliegums
Plašāko rezonansi un diskusiju nozarē guvusi Veselības ministrijas iniciatīva – aizliegt aptiekām piesaistīt klientus, izmantojot lojalitātes programmas un aptieku klientu kartes. Tāpat grozījumi MK noteikumu 32.1.punktā paredz aizliegt jebkura veida aptiekas iesaisti citu komersantu izveidotās lojalitātes programmās.
Šobrīd noteikumu 32.punkts noteic, ka aptiekas var veidot aptiekas pastāvīgo apmeklētāju reģistru ar mērķi nodrošināt vienotu zāļu uzraudzības sistēmu un veicināt ģimenes ārsta un farmaceita sadarbību. Tomēr, kā norādīts projekta anotācijā, šobrīd ir tikai nedaudz aptieku, kas pastāvīgo klientu reģistru veido un izmanto MK noteikumos noteiktajam mērķim – nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. Lielākā daļa aptieku un aptieku ķēžu, kuras apvienotas vienā uzņēmumā, lojalitātes programmas un atlaižu kartes izmanto, lai veidotu bonusu sistēmu pēc principa "jo vairāk pērk, jo lielāka atlaide", kas stimulē klientu iepirkties atkal un atkal.
"Itin bieži aptiekās farmaceits nemaz nav pieejams."
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors J.Zvejnieks atzīst, ka lojalitātes programmas ir dažādas, bet visām ir viens mērķis - panākt, lai pacients atgriežas aptiekā un iegādājas medikamentus, uztura bagātinātājus vai citas preces, kas tajā pieejamas. "Jebkurā mārketinga mācību grāmatā rakstīts, ka lojalitātes programma var ienest papildu apgrozījumu līdz pat 25 procentiem. Šāda pārdošanas taktika ir vērsta uz patērētāju sabiedrību. Savukārt mēs, Veselības ministrija, redzam aptieku kā primārās veselības aprūpes institūciju, kura nav tendēta uz pārdošanu, bet orientējas uz pacientu aprūpi, atbalsta sniegšanu ģimenes ārstam primārā veselības aprūpē," skaidro J.Zvejnieks.
Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Farmaceitu biedrības viceprezidents Valdis Pirsko. Viņaprāt, lojalitātes programmu karšu pastāvēšana aptiekā grauj farmaceita kā veselības aprūpes speciālista tēlu, kā arī veicina priekšstatu, ka aptieka ir veikals, nevis vieta, kur strādā veselības aprūpes speciālisti. Kā būtisku argumentu, kāpēc lojalitātes programmas aptiekās būtu aizliedzamas, V.Pirsko min apstākli, ka jebkura zāļu pārdošanas veicināšanas aktivitāte veicina neracionālu zāļu lietošanu. Visbeidzot, kā uzsver Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvis, bieži vien lojalitātes programmas ir patērētāja un sabiedrības maldināšana. "Salīdzinot atlaižu cenas ar maksimāli pieļaujamo zāļu cenu atbilstoši ražotāja noteiktajai, bieži vien var konstatēt, ka tās no maksimāli pieļaujamās cenas atšķiras pavisam nedaudz vai neatšķiras vispār."
"Izskan, ka, aizliedzot lojalitātes programmas, tiks liegta iespēja iegādāties medikamentus ar atlaidi. Tas tā nav," kritiku atspēko J.Zvejnieks. "Neviens neaizliedz aptiekai dot atlaidi."
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šāda lojalitātes programmu sistēma ir izdevīga komersantam, jo veicina aptiekas preču, tai skaitā zāļu, pārdošanu un palielina aptiekas peļņu. Tāpēc ir apšaubāms, vai klientu piesaiste ar lojalitātes kartēm ir virzīta uz farmaceitiskās aprūpes kvalitātes nodrošināšanu, zāļu lietošanas uzraudzību. Lojalitātes programmas drīzāk veicina aptiekas produktu, tajā skaitā zāļu vai uztura bagātinātāju, lietošanu.
Pārliekai uztura bagātinātāju lietošanai pievērš uzmanību arī V.Pirsko, norādot, ka to labvēlīgā ietekme uz dzīves kvalitāti nav skaidri pierādīta, līdz ar to uztura bagātinātāji ir produktu grupa, kuras izplatīšana nāk par labu komersantam, ne sabiedrības veselībai.
Vai jaunā kārtība mazinās aptieku pieejamību un paaugstinās zāļu cenas?
Lai gan plānotās izmaiņas ir vērstas uz aptiekas klientu interešu aizsardzību, aptieku pārstāvji uzskata – jaunie noteikumi varētu mazināt aptieku pieejamību, palielināt rindas un paaugstināt zāļu cenas.
"BENU Aptieka" mazumtirdzniecības vadītājs Raitis Kvēps uzskata: ir absurds domāt, ka klientu kartes veicina zāļu lietošanu. Klients nepatērēs vairāk zāles tikai tāpēc, ka viņam ir klientu karte. Gluži otrādi, pēc viņa domām klientu kartes ir farmaceitiskās aprūpes kvalitātes paaugstināšanas rīks un to aizliegums nostādīs aptiekas nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret parastiem veikaliem, kuros tādas izmantot ir atļauts.
Lojalitātes kartes padara aptiekas preces, kas pieejamas arī lielveikalos, konkurētspējīgākas un ļauj aptiekām izdzīvot, domā Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Pēc viņa domām, tādējādi klientu lojalitātes programmu aizliegums sadārdzinās kopējās zāļu tirgošanas izmaksas.
"Uztura bagātinātāji ir produktu grupa, kuras izplatīšana darbojas par labu uzņēmējam, ne sabiedrības veselībai."
Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe atzīst, ka cilvēki ir iecienījuši klientu kartes un tiem kā patērētājiem ir tiesības izvēlēties – lietot vai nelietot klientu kartes. "Cilvēkiem tas ir izdevīgi. Tāpēc viņi tās izmanto un vēlas turpināt lietot."
Asa kritika tiek vērsta arī pret plānu ieviest obligātu prasību aptiekām nodrošināt farmaceita pieejamību visā aptiekas darba laikā. "Pēc mūsu aprēķiniem tas nozīmē, ka pārsvarā visas aptiekas turpmāk strādās no plkst. 9.00 līdz 18.00 un nestrādās sestdienās, svētdienās. Tas novedīs pie tā, ka aptiekas vairs nevarēs atrasties tirdzniecības centros, jo tajos ir noteikumi strādāt tirdzniecības centra darbības laikā. Līdz ar to samazināsies farmaceitiskās aprūpes pieejamība," uzskata Aptieku attīstības biedrības priekšsēdētāja. Arī šis apstāklis radīs nopietnu aptieku darba sadārdzinājumu, secina P.Leiškalns.
Kā viens no iemesliem, kādēļ aptiekām varētu būt grūtības nodrošināt pastāvīgu farmaceita klātbūtni to darba laikā, tiek minēts arī nepietiekamais farmaceitu skaits.
Veselības ministrijas pārstāvis J.Zvejnieks gan iebildumus noraida, vēršot uzmanību uz lielo aptieku daudzumu, kas, salīdzinot ar vidējo iedzīvotāju skaitu uz vienu aptieku citās Eiropas valstīs, krietni pārsniedz vidējo. Viņaprāt, Latvijā netrūkst speciālistu. Pašlaik uz vienu farmaceitu Latvijā ir 1232 iedzīvotāji. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Salīdzinājumam: Lielbritānijā iedzīvotāju skaits uz farmaceitu ir ap 2900, Dānijā – gandrīz 7000. Tāpēc varam secināt, ka nākotnē aptieku skaitam Latvijā vajadzētu samazināties.
