Ārstniecības likumā nostiprina farmaceita lomu veselības aprūpē un paredz ieviest vienotu pieeju ārstēšanas procesā

Ārstniecībā ņems vērā arī klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus

Lai nodrošinātu vienotu pieeju ārstniecībā un veicinātu pacientu uzticēšanos ārstiem neatkarīgi no tā, kurā ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojums tiek saņemts, ārstniecībā tiks izmantoti klīniskie algoritmi un klīniskie ceļi, kas likuma grozījumos skaidroti šādi:

• klīniskais algoritms – precīzs, standartizēts rekomendējamo darbību apraksts, lai veiktu secīgas darbības veselības aprūpes problēmu un klīnisko situāciju risināšanai, kā arī mērķa sasniegšanai;
• klīniskais ceļš – atbilstoši klīniskajam algoritmam vai klīniskajām vadlīnijām pacientu grupām definēts un strukturēts multidisciplinārs ārstniecības plāns.

Likumā precizēts līdz šim jau nostiprinātais klīnisko vadlīniju termins, nosakot, ka tas ir pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos.

Līdz ar izmaiņām redakcionāli mainīta likuma 9.¹ panta pirmā daļa, nosakot, ka turpmāk ārstniecību veic ne tikai atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, bet arī klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam.

Grozījumi deleģē Ministru kabinetam (MK) līdz 2025. gada 1. jūlijam izdot kārtību, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus. Līdz jaunu noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami MK noteikumi Nr. 469 “Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Metodiskās vadības institūcijas pārraudzīs konkrētās veselības aprūpes jomas darbu

Likumā nostiprināta arī metodiskās vadības institūcija – iestāde vai tās struktūrvienība, kas izstrādā vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošina sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, metodiski vadot ārstniecības iestādes attiecīgajā veselības aprūpes jomā.

Paredzēts, ka metodiskās vadības institūcijas darbosies virtuāli lielajās universitāšu slimnīcās.

Vispirms šāda institūcija tiks izveidota onkoloģijas nozarei, taču pēctecīgi tās tiks izveidotas arī citās veselības nozares prioritārajās jomās, piemēram, kardioloģijā, psihiatrijā un citur, norādīts grozījumu anotācijā. Šīs izmaiņas likumā stāsies spēkā 2024. gada 1. aprīlī, paredzot arī to, ka MK jānosaka metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritēriji un kārtība, tās tiesības un pienākumi, kā arī noteikumi publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā.

Grozījumos ietverta arī patoloģijas jomas metodiskās vadības institūcija – Valsts patoloģijas centrs –, skaidrojot, ka šis centrs ir akreditēta references laboratorija, kas nodrošina slimību laboratorisko diagnostiku un metodisko vadību patoloģijas jomā. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Valsts patoloģijas centra tiesības un pienākumus noteiks MK.

Plašāk par tēmu LV portālā >> Ar grozījumiem likumā iecerēts ieviest vienotus ārstniecības principus

Nostiprināta un precizēta vairāku profesiju loma veselības aprūpē 

• Farmaceits un klīniskais farmaceits

Līdz šim farmaceitu kompetence bija noteikta MK noteikumos Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”. Tur skaidrots, ka farmaceitu pamatuzdevumi ir sniegt farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu, gatavot zāles atbilstoši ārstu receptēm vai noteiktiem priekšrakstiem vai vadīt to gatavošanu, kontrolēt zāļu identitāti un kvalitāti, izplatīt zāles un citus veselības aprūpes produktus un nodrošināt zāļu un citu preču apriti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī piedalīties iedzīvotāju veselības veicināšanas, izglītošanas un ārstniecības procesā, veicināt racionālu zāļu lietošanu un nodarboties ar pētniecību farmācijas nozarē. Šie paši MK noteikumi arī skaidro, ka farmaceita profesijas ir farmaceits, klīniskais farmaceits un rūpnieciskais farmaceits.

Taču, kā norāda nozares eksperti, ar šīm normām bija par maz, lai farmaceita potenciāls ārstniecības procesā būtu pilnvērtīgi izmantots.

Grozījumi Ārstniecības likumā paredz skaidrāk un plašāk definēt farmaceita un klīniskā farmaceita darba uzdevumus, veicinot šo speciālistu sadarbību ar citām ārstniecības personām un līdz ar to arī lielāku iesaisti veselības aprūpē. 

Apstiprinātie grozījumi likumā skaidro:

• farmaceits – veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi;
• klīniskais farmaceits – veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību farmācijas jomā un apguvis papildspecialitāti klīniskajā farmācijā, ko apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi klīniskajā farmācijā, un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi.

Likums papildināts arī ar VIII A nodaļu “Farmaceita darbība veselības aprūpē un sadarbība ar ārstniecības personu”, kas noteic, ka farmaceitam un klīniskajam farmaceitam, kurš strādā aptiekā vai ārstniecības iestādes slēgta tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, jāveic šādi uzdevumi:

• sniedzot farmaceitisko aprūpi, jānodrošina atbildīga, droša un racionāla zāļu, medicīnisko ierīču, in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju lietošana un līdzestība ārstniecībā;
• sadarbībā ar ārstniecības personām jāveido multidisciplināra komanda, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves kvalitāti;
• jāpiedalās zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā;
• jāveicina un jānodrošina profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi.

Savukārt klīniskajam farmaceitam noteikti vēl papildu uzdevumi:

• sadarbībā ar ārstniecības personām jāpiedalās pacienta farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu;
• jāveic tieša zāļu lietošanas un blakusparādību uzraudzība, regulāri sekojot līdzi izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un dokumentējot uzraudzības datus, un, ja nepieciešams, jāierosina farmakoterapijas korekcijas;
• jākonsultē ārstniecības personas farmakokinētikas, farmakodinamikas un citos ar zāļu nozīmēšanu saistītajos jautājumos;
• jāpiedalās klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā, ja ārstniecības iestādē tādi tiek veikti;
• jāpiedalās dažādu ārstniecības līdzekļu izmantošanas sistēmiskā analīzē.

Plašāk par tēmu LV portālā >> Farmaceiti – veselības nozares neizmantotais potenciāls

• Ārsts stažieris

Līdz šim Ārstniecības likumā nebija nostiprināta ārsta stažiera profesija, savukārt MK noteikumu Nr. 264 pielikumā 3.7.1. “Profesiju atsevišķā grupa” ir iekļauta profesija ārsts stažieris, bet likumā “Par prakses ārstiem” skaidrots termins “ārsts stažieris”, proti, tas ir ārsts, kas nav sertificēts specialitātē un strādā sertificēta ārsta vadībā.

Grozījumu anotācijā minēts, ka amats – ārsts stažieris – visbiežāk tiek attiecināts uz stacionārajās ārstniecības iestādēs strādājošajiem rezidentiem, kuri darbu veic ārpus rezidentūras programmas. Tāpat šis amata nosaukums bieži tiek piemērots ārstiem vai zobārstiem, kuri vēl nav ieguvuši sertifikātu vai kuriem ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš, kā arī gadījumos, kad jaunais speciālists sekmīgi pabeidzis rezidentūras programmu un saņēmis rezidenta diplomu specialitātē, bet kādu iemeslu dēļ nav nokārtojis sertifikācijas eksāmenu.

Likuma grozījumi, ieviešot tajā ārsta stažiera profesiju, noteic, ka par ārstu stažieri var strādāt ārsts vai zobārsts līdz sertifikāta iegūšanai vai tā atjaunošanai, bet ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).

Anotācijā norādīts: “Lai arī norma ir ārstniecības personai ierobežojoša, būtiskāk ir nodrošināt pacientiem drošu pakalpojumu, vienlaikus nodrošinot veselības aprūpes pakalpojuma nepārtrauktību.” 

Būs pieejama informācija par pirmās palīdzības apmācību un apliecības derīguma termiņu

No 2024. gada 3. janvāra stājas spēkā grozījumi, kas deleģē MK noteikt pirmās palīdzības sniegšanas apmācības pārvaldības informācijas sistēmas pārzini, šajā sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.

Iecerēts, ka pēc izmaiņu ieviešanas visi Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt informāciju par pirmās palīdzības apmācības iespējām, reģistrēties sev atbilstošā kursā un sekot līdzi jau apgūtā kursa apliecības derīguma termiņam.

Apmācīt tiesīgajām institūcijām būs iespēja informācijas sistēmā izvietot informāciju par kursu un komplektēt apmācāmo grupas. Varēs elektroniski apmainīt datus ar institūcijām, kurām savu funkciju pildīšanai vajadzīga informācija par pirmās palīdzības pamatzināšanu kursu apguvušajām personām (piemēram, CSDD, Valsts policija u. c.), skaidrots anotācijā.

Regulējums, kas attiecas uz personām, kurām noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis

Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 512 “Noteikumi par tiesai sniedzamās informācijas saturu un apjomu par personu, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, no kura persona izvairās vai nepilda tā nosacījumus” paredz, ka tad, ja persona izvairās no medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa vai nepilda nosacījumus, ārstniecības persona par to informē tiesu.

Tā kā tiesību akti nenosaka termiņu, kurā personai jāuzsāk medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpilde, ārstniecības personām var rasties dažāds skatījums uz to, kad par piespiedu līdzekļa nosacījumu pārkāpumu informējama tiesa. Lai novērstu šo situāciju, grozījumi Ārstniecības likumā noteic, ka turpmāk personai, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, 14 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas jāsazinās ar tiesas lēmumā norādīto ārstniecības iestādi klātienē vai attālināti, lai vienotos par ārstēšanas uzsākšanu, izņemot personu, kura saskaņā ar tiesas lēmumu ārstniecības iestādē tiek nogādāta policijas darbinieka pavadībā.

Tāpat līdz šim, piemērojot personai medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, tiesa lēmumā norādīja arī šī piespiedu līdzekļa izpildes vietu – konkrētu ārstniecības iestādi. Taču varēja rasties situācijas, kad pacienta ārstēšana attiecīgajā iestādē nav iespējama (pacienta dzīvesvietas maiņa, izmaiņas ārstniecības iestādes darbībā u. c.). Līdz ar to grozījumi papildināti arī ar nosacījumu, ka personai ir iespēja vērsties tiesā un lūgt nomainīt ārstniecības iestādi, kurā notiek medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpilde.

Regulējums, kas attiecas uz personām, kuras nogādātas ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam

Turpmāk uz pacientiem, kuri nogādāti stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam, attieksies tie paši noteikumi, kas uz pacientiem, kuri stacionēti psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņu piekrišanas, un pacientiem, kuriem ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā.

Līdz ar to arī šīm personām varēs piemērot ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā.

Tāpat grozījumos noteikts, ka MK līdz 2024. gada 1. jūnijam izstrādā vienotus iekšējās kārtības standartus tām psihiatriskajām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, kurās ievietoti visi iepriekšminētie pacienti, tajā skaitā pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, arī izmantojot ierobežojošus līdzekļus. Līdz tam piemērojami MK Nr. 453 “Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Konfidenciāla nāves cēloņa analīze

Lai pēc iespējas samazinātu noteiktu nāves gadījumu atkārtošanos, grozījumi likumā deleģē MK izstrādāt kārtību, kādā organizējama konfidenciāla visu vai atsevišķu noteiktu nāves cēloņu analīze. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Automatizētais ārējais defibrilators

Grozījumos ietverts nosacījums, ka gadījumos, kad ir apdraudēta dzīvība sirds apstāšanās dēļ, līdz brīdim, kad ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, persona var izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.

Saskaņā ar šiem grozījumiem MK izstrādā ārējo automātisko defibrilatoru uzstādīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību (2022. gada 17. maijā stājās spēkā Ārstniecības likuma grozījumi, kas paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrilatoriem).

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana klīnisko pētījumu ietvaros

Grozījumos Ārstniecības likumā noteikts, ka turpmāk cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu sponsoram būs pienākums apdrošināt savu un pētnieka civiltiesisko atbildību par nodarīto kaitējumu pētāmās personas veselībai vai dzīvībai pētījumu ietvaros. Civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu pētījumu laiku, un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu noslēdzams par katru atsevišķo pētījumu pirms tā uzsākšanas.

Grozījumi paredz, ka MK nosaka cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu sponsora un ārstniecības iestādes civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu un obligātos riskus, kurus apdrošina cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu sponsors.

Par cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu vai in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu veikšanas kārtības pārkāpumiem tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods: fiziskajai personai – no 25 līdz 200 eiro, bet juridiskajai personai – no 250 līdz 2000 eiro.