Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Noslēdzot pavasara sesiju, Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, ar kuriem iecerēts uzlabot pacientu drošību, uzticību veselības aprūpes sistēmai, kā arī izveidot vienotu izpratni par veselības aprūpes sistēmu un ārstniecības procesu. LV portāls skaidro, ar kādiem līdzekļiem šos mērķus plānots sasniegt un kā tos vērtē nozares pārstāvji.
“Ņemot vērā speciālistu viedokli, klīniskajām vadlīnijām ir būtiska loma jaunu ārstu izglītošanā, ārstniecības procesā, klīnisko rezultātu analīzē un klīnisko auditu nodrošināšanā,” skaidrots likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” anotācijā.
Ārstniecības likumā klīnisko vadlīniju jēdziens jau ir definēts, taču grozījumi paredz to precizēt, likuma 1. panta 20. punktu izsakot šādā redakcijā: klīniskās vadlīnijas – pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos.
“Vienlaikus būtiska loma kvalitatīvā un savlaicīgā veselības aprūpes nodrošināšanā ir klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem, kas izstrādāti atbilstoši klīniskajiem algoritmiem vai klīniskajām vadlīnijām,” turpināts skaidrot likumprojekta anotācijā.
Līdz ar to Ārstniecības likuma 1. pantu plānots papildināt ar 31. un 32. punktu šādā redakcijā:
Kā 14. jūnijā notikušajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja Veselības ministrijas pārstāve, šie grozījumi ir nepieciešami, lai jebkurā viena līmeņa slimnīcā viena un tā pati diagnoze tiktu ārstēta vienādi. “Protams, medicīnā vienmēr pastāv izņēmumi, bet globālā, lielā pieeja ir vienota.”
Lai likumā nostiprinātu ārstniecības iestāžu metodisko vadību, Ārstniecības likuma 1. pantu plānots papildināt ar 33. punktu šādā redakcijā: metodiskās vadības institūcija – iestāde vai tās struktūrvienība, kas izstrādā vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošina sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, veicot ārstniecības iestāžu metodisko vadību attiecīgajā veselības aprūpes jomā.
VM skaidro, ka šīs institūcijas jeb metodiskās vadības centri, kas darbosies virtuāli, atradīsies lielajās universitāšu slimnīcās, kas jau šobrīd realizē metodisko vadību, bet bez juridiska spēka.
“Šobrīd pietrūkst juridiskā aspekta un tvēruma, lai pateiktu, ka Latvijā mēs strādājam pēc šīm vadlīnijām, mēs izmantojam šo, pēc šī mēs plānojam savu finansējumu,” skaidro ministrijā.
Komisijas sēdē VM pārstāvji kliedēja izskanējušās bažas par to, ka ārstniecības iestādes metodiskās vadības centru norādes pildīs pēc brīvprātības principa.
“Tas nebūs “gribu – daru, negribu – nedaru”, jo atbilstoši rekomendācijām tiks izstrādāti klīniskie indikatori. Ja mēs runājam par valsts pakalpojumu, tad NVD, veicot iepirkumus vai atlases procedūru, to būs iespējams ņemt vērā. Izvērtējot klīniskos indikatorus, kuri būs izstrādāti, būs arī pamats pateikt, vai šī ārstniecība, kas tiek veikta konkrētā iestādē, pacientam ir droša un kvalitatīva. Tie būs izmērāmi kritēriji, būs salīdzināmi valstī, un būs šie vienotie principi.”
Atbilstoši Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.–2024. gadam noteiktajam onkoloģija veselības nozarē ir noteikta par vienu no veselības aprūpes jomas horizontālajām prioritātēm, kuras ietvaros ir jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva pārvaldības izveide.
Līdz ar to plānots vispirms izveidot metodiskās vadības institūciju onkoloģijā.
Pēctecīgi šādas metodiskās vadības institūcijas paredzēts izveidot arī citās veselības nozares prioritārajās jomās, piemēram, kardioloģijā, psihiatrijā un citur.
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas (LOĶA) valdes priekšsēdētāja, onkoloģe ķīmijterapeite, Veselības ministrijas veselības nozares galvenā speciāliste Aija Geriņa-Bērziņa, paužot LOĶA viedokli, LV portālam atklāja, ka onkoloģijas metodiskās vadības centrā būtu nepieciešams ietvert divas universitātes slimnīcas: Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS).
“Vēzis ir multidisciplināra patoloģija, un dažu vēža lokalizāciju pārvaldība ir prevalējoši labāka vienā vai otrā universitātes slimnīcā. Jāņem vērā arī ģeogrāfiskais sadalījums, kurā viena no universitātes slimnīcām pārrauga Latvijas austrumu daļas reģionu, bet otra – valsts rietumu daļu, tādējādi nodrošinot veiksmīgu onkoloģisko pakalpojumu Latvijā. Tāpat jāņem vērā, ka abas universitātes slimnīcas nodrošina bāzes apmācību jauniem speciālistiem, kas ārstē pacientus ar vēža diagnozi,” skaidro A Geriņa-Bērziņa.
Ņemot vērā jau iepriekš pieminēto Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu, grozījumi Ārstniecības likumā paredz papildinā tā 1. pantu ar 34. punktu, definējot metodiskās vadības centru patoloģijas jomā.
Paredzēts, ka valsts patoloģijas centrs būs akreditēta references laboratorija patoloģijas jomā, kas nodrošinās slimību laboratorisko diagnostiku un metodisko vadību patoloģijas jomā.
Likumprojektā skaidrots: “Ņemot vērā patoloģijas jomas ekspertu viedokli, patoloģijas izmeklējumu kvalitāte, ātrums, kā arī izmeklējumu slēdzienu un testēšanas pārskatu kvalitāte atsevišķos gadījumos ir zema un neatbilst vienotiem kritērijiem, kas ļoti būtiski ietekmē onkoloģisko slimību diagnostiku valstī un turpmāku ārstēšanu, it īpaši, nozīmējot personalizētu ārstēšanu, kad pacientam ar specifiskām molekulārās patoloģijas metodēm var atrast specifiskās audzēja mutācijas un piemērot individuālu ārstēšanu. [..] Lai standartizētu un modernizētu patoloģijas izmeklējumus Latvijā, kā arī ieviestu praksē jaunas izmeklēšanas metodes, būtiski ir veikt sistēmiskas izmaiņas un izveidot metodisko vadību patoloģijas jomā.”
Akadēmiskās histoloģijas laboratorijas direktore un valdes locekle Iveta Dievbērna sarunā ar LV portālu pauda uzskatu – ja pašreizējais Patoloģijas centrs tiks noteikts par metodisko centru, tad nozares kvalitāte var arī neuzlaboties.
“Manas bažas ir par to, ka Patoloģijas centrs, kura prasmes, izmeklējumu laiks un citi parametri līdz šim nav atbilduši augstākiem standartiem, pēkšņi tiks nosaukts par metodisko centru, kas vadīs un pārbaudīs citu darbu. Turklāt liela daļa ārstu strādā vairākās darbavietās, tādējādi sanāks, ka ārsts kontrolēs pats sevi,” problēmu ieskicē I. Dievbērna.
Grozījumi Ārstniecības likumā paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem, tāpat noteikt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī tās tiesības un pienākumus un noteikumus publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā. Ministru kabinetam uzdots arī noteikt Valsts patoloģijas centra statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību un tā tiesības un pienākumus.
Plānots, ka Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu turpinās skatīt Saeimas rudens sesijā. Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam noteikts līdz šī gada 1. septembrim.
