Dokumentus Ukrainas valsts Arhīvu dienestam nodos Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža. Dokumentu kopu saņems Ukrainas valsts Arhīvu dienesta priekšsēdētājs Dr. Anatolijs Hromovs. Ceremonijā piedalīsies Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže, Latvijas Kultūras ministrijas un Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvji.
Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu izpētes gaitā 2025. gadā identificēta dokumentu kopa, kuras izcelsme saistāma ar Ukrainas teritoriju 1860.–1940. gadā. Dokumentu kopā ietilpst pārskati, izziņas, atskaites, draudžu reģistri, lūgšanu nama projekta rasējumi un citi materiāli par evaņģēliski luteriskajām draudzēm, skolām un vācu kolonistu kopienām mūsdienu Ukrainas rietumu un dienvidu reģionos – Ivanofrankivskas, Ļvivas, Odesas un Volīnijas apgabalā. Izvērtējot dokumentu izcelsmi un piederību, Latvijas Nacionālais arhīvs secināja, ka tie nav iekļaujami Latvijas nacionālajā dokumentārajā mantojumā un ir nododami Ukrainas Valsts arhīvu dienestam atbilstoši starptautiskajiem principiem kultūras mantojuma saglabāšanas jomā un abu valstu arhīvu sadarbības līgumiem.
LNA direktore Māra Sprūdža uzsver:
“Šādas vēsturisku dokumentu nodošanas starp valstīm notiek salīdzinoši reti. Šo dokumentu nozīme nav meklējama tikai to saturā – tie ir liecība par sarežģīto Latvijas un Ukrainas arhīvu likteni Otrā pasaules kara laikā. Kara gados Eiropas dokumentārais mantojums tika masveidā pārvietots, evakuēts un nereti sajaukts. Latvijas un Ukrainas dokumentu likteņi vairākkārt krustojušies – tie tika pārvietoti pa līdzīgiem maršrutiem un nonāca vienos un tajos pašos Eiropas reģionos ārpus savu valstu teritorijām. Šodien, nododot šos dokumentus Ukrainai, mēs ne tikai atjaunojam to piederību, bet arī papildinām zināšanas par abu valstu kultūras mantojuma kopīgajiem likteņiem 20. gadsimta dramatiskajos notikumos.”
Arhīva speciālisti uzskata, ka dokumenti Latvijā nonākuši pēc Otrā pasaules kara, kopā ar no evakuācijas atgrieztajiem Latvijas arhīvu materiāliem. Nacistiskās Vācijas īstenotās kultūras vērtību pārvietošanas rezultātā gan Latvijas, gan Ukrainas dokumentu kompleksi kara laikā tika izvesti rietumu virzienā un nonāca mūsdienu Čehijas un Polijas teritorijā. Pēckara reevakuācijas procesos atsevišķi dokumenti nonāca ārpus savām izcelsmes valstīm, un šodienas nodošana ir viens no retajiem gadījumiem, kas ļauj labāk izprast kara laika dokumentu pārvietojumu vēsturi un mazināt kara radītās sekas kultūras mantojuma jomā.
