Lielstraupes pils turpmāk Cēsu novada pašvaldības gādībā

Lielstraupes pils ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Lielstraupes pils un baznīcas apbūve” daļa. Pils un baznīcas komplekss pazīstams kā viens no gleznieciskākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tas veidojies, nocietinātajai viduslaiku pilij pievienojot izteiksmīgas baroka detaļas – torni ar galeriju un dekoratīvo zelmini. Pārbūvētas arī iekštelpas, viduslaiku arhitektūras struktūrās ieviešot baroka dekoratīvos elementus, kas atjaunoti pēc pils dedzināšanas 1905. gadā.

Lielstraupes pils ir viena no nedaudzajām viduslaiku pilīm, kas bijusi apdzīvota un lietota visu tās pastāvēšanas laiku.

Straupe ir viens no Eiropas Padomes Eiropas kultūras ceļa “Hanzas ceļš” partneriem.

Saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto informāciju1 Lielstraupes pils daļas ir saglabājušās atšķirīgā stāvoklī. Lielā apjomā ir saglabājusies oriģinālā substance, interjera vēsturiskās apdares elementi – kāpnes, durvju vērtnes, krāsnis –, vairākās telpās arī griestu dekoratīvā apdare, tai skaitā smailloka akmens portāls, kas datējams ar 13./14. gs. Tomēr, lai gan objekts iespēju robežās tiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, tā tehniskais stāvoklis kopumā ir neapmierinošs, un ir nepieciešams plānot gan neatliekamu glābšanu, gan pils konservāciju un restaurāciju.

Lielstraupes pils līdz šim bija Veselības ministrijas pārziņā

Lielstraupes pils vēsturiskajā kompleksā līdz 2018. gadam darbojās Straupes narkoloģiskā slimnīca, pēc kuras darbības pārtraukšanas un funkciju nodošanas Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai Veselības ministrijas pārziņā esošais īpašums vairs nav nepieciešams veselības funkciju veikšanai.  

Tā kā Veselības ministrijas funkcijas nav saistītas ar kultūras pieminekļu uzturēšanu un tās rīcībā nav resursu īpašuma apsaimniekošanai un attīstībai (kā to paredz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 11. pants, kas noteic pienākumu fiziskām un juridiskām personām nodrošināt to īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu), 2018. gadā Veselības ministrija ar Pārgaujas novada pašvaldību, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas kļuva par Cēsu novada pašvaldību, noslēdza sadarbības līgumu. Tas paredz, ka pašvaldība pārņem Lielstraupes pils kompleksa apsaimniekošanu, iespēju robežās nodrošinot konkrēto īpašumu pārvaldīšanu.

Kā informējusi Cēsu novada pašvaldība,2 līdz 2022. gadam, pildot sadarbības līgumā noteiktos uzdevumus, pašvaldība pils uzturēšanā ir ieguldījusi gandrīz 200 tūkstošus eiro un piesaistījusi Eiropas Savienības un valsts finansējumu gandrīz 30 tūkstošu eiro apmērā. Ieguldījumi bija nepieciešami, lai saglabātu Lielstraupes pils vēsturisko ēku, t. sk. pils telpās nodrošinātu pastāvīgu apkuri, apsardzes signalizācijas un drošības sistēmas darbību, novērstu ēkas iekšējo ūdensvadu un elektroinstalācijas bojājumus, veiktu jumta seguma bojāto vietu remontu, nomainītu terases jumta klājumu u. tml.  

Īpašumu nodošanu pašvaldībai ierobežoja normatīvais regulējums

Pērn Cēsu novada dome izteica piedāvājumu pārņemt pašvaldības īpašumā Lielstraupes pils vēsturisko kompleksu, kā arī izstrādāja Lielstraupes pils attīstības stratēģiju 2022.–2030. gadam. Toreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts un Cēsu novada pašvaldība vienojās, ka nepieciešams iespējami ātrāk nodot valsts īpašumā esošo Lielstraupes pils vēsturisko kompleksu pašvaldībai,  lai veicinātu Lielstraupes pils saglabāšanu un vietējās uzņēmējdarbības vides attīstību. Tomēr šo procesu kavēja tiesību aktos noteiktie ierobežojumi.

Proti, pašvaldības izstrādātajā Lielstraupes pils attīstības stratēģijā 2022.–2030. gadam paredzēts arī īstenot saimniecisko darbību, taču atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmajai daļai un otrajai prim daļai to nebija iespējams izdarīt, jo minētās normas paredz Ministru kabineta pienākumu deleģēt, kādu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai īpašums tiek nodots, bet saimnieciskā darbība neietilpst valsts pārvaldes uzdevumos.

Vienlaikus tika konstatēts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšana vispārējā kārtībā privātpersonām var apdraudēt tā vispārēju pieejamību iedzīvotājiem un attīstību kā reģionāli un valstiski nozīmīgam kultūras piemineklim.

Tādējādi Cēsu novada pašvaldības iniciatīva, veicot aktīvas darbības kultūras pieminekļa saglabāšanai ar vēlmi to attīstīt, tika atzīta kā atbilstošākā sabiedrības interesēm, bet, lai to īstenotu, bija nepieciešams izstrādāt atsevišķu likumu, kas pieļauj valsts īpašuma nodošanu pašvaldībai, ievērojot, ka līdztekus muzeja, tūrisma informācijas un kultūrvēsturiskā pieminekļa funkciju nodrošināšanai daļā no īpašuma plānota saimnieciskā darbība. 

Ar likumu noteikti pienākumi Cēsu novada pašvaldībai

Normatīvais akts, ar kuru nosaka Lielstraupes pils un ar to saistīto īpašumu – Straupes narkoloģiskās slimnīcas un nekustamo īpašumu “Berlīne” un “Saulrīti” – juridisko piederību Cēsu novada pašvaldībai un regulē ar tās atjaunošanu, it īpaši restaurāciju, uzturēšanu un izmantošanu saistītos jautājumus, ir Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums.

Tas paredz, ka:

• Cēsu novada pašvaldība ir atbildīga par Lielstraupes pils kā aizsargājama kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu, it īpaši restaurāciju, kā arī publisku pieejamību un drošu izmantošanu atbilstoši šā likuma, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citu normatīvo aktu noteikumiem;
• Cēsu novada pašvaldībai jāveic nepieciešamie izpētes darbi, jāizstrādā Lielstraupes pils saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcija, restaurācijas projekta dokumentācija un jānodrošina restaurācijas darbi. Koncepcijā iekļaujamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi nosaka Kultūras ministrija, kas jāizstrādā 15 gadu periodam un, ja nepieciešams, jāaktualizē;
• Cēsu novada pašvaldībai Lielstraupes pils saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcija jāsaskaņo ar Kultūras ministriju un katru gadu līdz 31. martam jāiesniedz Kultūras ministrijai pārskats par šīs koncepcijas īstenošanu.

Likums noteic, ka Lielstraupes pils atjaunošanas darbi veicami 15 gadu laikā no Lielstraupes pils saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas saskaņošanas brīža.

Tāpat likums paredz:

• aizliegumu Lielstraupes pili atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām (pārējos ar likumu nododamos īpašumus noteiktos gadījumos pieļaujams atsavināt);
• tiesības Lielstraupes pili un ar to saistītos īpašumus izmantot tūrisma un citu saimniecisko darbību veikšanai, ciktāl šī saimnieciskā darbība sekmē šajā likumā noteiktā mērķa sasniegšanu, t. i., Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām;
• Lielstraupes pili prioritāri izmantot kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem, tostarp kā koncertu, teātra izrāžu, izstāžu, kultūras vērtību popularizēšanas un ar to saistītu izglītojošu pasākumu norises vietu. Pieļaujama Lielstraupes pils izmantošana arī tūrisma un citiem mērķiem, ja tas nekaitē kultūras piemineklim, nemazina tā vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību;
• līdzekļus, kurus Cēsu novada pašvaldība gūst no Lielstraupes pilī un ar to saistītajos nekustamajos īpašumos veiktās saimnieciskās darbības (vai saistīto īpašumu atsavināšanas), Cēsu novada pašvaldība drīkst izmantot tikai Lielstraupes pils uzturēšanai, izpētei, atjaunošanai, publiskas pieejamības nodrošināšanai, kā arī kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem.

Likums regulē arī to, ka gadījumā, ja Cēsu novada pašvaldība neievēro likumā noteiktos pienākumus, Lielstraupes pils bez atlīdzības tiek nodota atpakaļ valsts īpašumā.

Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums stājas spēkā 2023. gada 11. aprīlī un paredz, ka triju mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā Lielstraupes pils tiek nodota Cēsu novada pašvaldībai.

1Skat. likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai” anotāciju.

2 https://www.cesis.lv/lv/novads/aktualitates/zinas/pasvaldiba/izteikta-gataviba-parnemt-ipasumtiesibas-uz-lielstraupes-pili/