“Tādas īstās latgaliešu runas valodas nav, jo tā nav normēta,” skaidro literatūrzinātniece, valodniece, publiciste un rakstniece Janīna Kursīte-Pakule. Dažādie latgaliešu valodas paveidi ir uzlūkojami kā kultūrvēsturiska vērtība un kāds no tiem nebūtu jāizceļ kā pārāks, īstāks par citiem, uzskata speciāliste.

Līdztekus latgaliešu valodas runātajām formām pastāv divas rakstiskās – tradicionālā jeb tā dēvētā Pētera Stroda ortogrāfija un jaunā. Kura no tām uzskatāma par īstāku, valodniekiem nav vienprātības, norāda J. Kursīte.  

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas 2008. gada lēmums Par Latgaliešu rakstības noteikumiem nosaka mērķi “tuvināt latgaliešu rakstību tautā runātajai valodai, vienlaikus respektējot jau pastāvošo rakstības tradīciju, kā pamatā ir Latvijas Republikas Izglītības ministrijas 1929. gadā apstiprinātie Latgaliešu pareizrakstības noteikumi. Rakstība ir pilnveidota uz Latgales izlokšņu fonētikas, morfoloģijas un konvencijas pamata, turpinot un papildinot bīskapa Dr. phil. Pētera Stroda un valodnieka Dr. habil. philol. Antona Breidaka vadīto komisiju darbu un īstenojot to ieceres”.