NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
28. novembrī, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts vērtības
11
17
11
17

Kāds īsti ir latgaliešu valodas statuss?

Pirmais līdz mūsdienām saglabājies latgaliešu rakstu valodas piemineklis ir „Evangelia toto anno”, kas iznāca 1753.gadā. Aktīva grāmatu izdošana latgaliešu valodā sākās pēc drukas aizlieguma atcelšanas 1904.gadā un turpinājās līdz okupācijai. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu ik gadu pie lasītājiem nonāk vairākas grāmatas latgaliešu rakstu valodā.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Jautājums par latgaliešu valodas statusu izskan arvien biežāk un skaļāk. Vai oficiālā saziņa latgaliešu valodā ir iespējama: vai deputāta zvērestu drīkst dot latgaliski, vai savā pašvaldībā var vērsties ar iesniegumu latgaliešu rakstu valodā un tajā saņemt atbildi, vai var reģistrēt biedrību, kuras statūti sastādīti latgaliešu rakstu valodā?
Diskusija vienlīdz aktualizē arī jautājumu, cik lielā mērā valsts īsteno savu apņemšanos par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Latgalieši uzskata – valsts dara par maz – un sāk kļūt uzstājīgāki.

Latgaliešu valodas statuss ir diezgan savdabīgs, jo likumā latgaliešu rakstu valoda noteikta kā latviešu valodas paveids, savukārt tiesa dokumentu, sastādītu latgaliešu rakstu valodā, atzinusi kā rakstītu svešvalodā.

Valoda – latgaliešu identitātes pamats

Latgaliešu valoda ir neatņemama Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, un varam justies lepni, ka par spīti dažādu varu centieniem izskaust tās lietošanu, latgaliešu valoda kā daļa latviešu valodas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pašiem latgaliešiem sava dzimtā valoda ir nozīmīgs identitātes pamats, kas ļauj apzināties savu unikalitāti un vienlaikus piederību latviešu tautai, nepozicionējot sevi kā kaut ko atšķirīgu no pārējiem latviešiem.

Pēdējo gadu aktivitātes skaidri apliecina, ka latgaliešu valoda nav arhaisms, kurā runā tikai vecmāmiņas dziļi laukos vai kas izskan dievkalpojumā tradīcijas pēc. 2011.gadā notikušās tautas skaitīšanas dati liecina, ka ikdienā latgaliešu valodu lieto 8,8% Latvijas valsts iedzīvotāju.

"Ikdienā latgaliešu valodu lieto 8,8% valsts iedzīvotāju."

Latgaliešu valoda dzirdama radio un televīzijā, uz teātra skatuves, tiek izdota literatūra un veidoti zinātniskie raksti. Latgaliski varam lasīt arī Satversmi. Savu vietu latgaliešu valoda atradusi interneta vidē – darbojas portāli, tiek rakstīti emuāri, jaunieši to izvēlas komunikācijā sociālajos tīklos. Latgalē aizvien vairāk latgaliešu valoda izskan arī publiskos pasākumos.

Vēl joprojām pastāv daudz aplamu priekšstatu un aizspriedumu par latgaliešu valodu, pašiem latgaliešiem un Latgali. Tam pamatā ir zināšanu trūkums, jo šobrīd atbilstošajos mācību priekšmetos skolās tēmām par reģiona vēsturi, valodu un kultūru, kuru veidošanos ietekmējuši no pārējiem Latvijas novadiem atšķirīgi procesi senatnē, tiek veltīta minimāla uzmanība. 2012.gadā notikušās 3.pasaules latgaliešu konferences dalībnieki iesniedza rezolūciju1, kurā viens no punktiem bija aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot darba grupu, kas izstrādātu un sniegtu priekšlikumus standarta satura papildināšanai ar Latgales vēstures, kultūras, literatūras un latgaliešu rakstu valodas komponentēm.

Valsts valodas likuma 3.panta ceturtā daļa

Latvijas valsts ir apņēmusies nodrošināt latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Tas noteikts Valsts valodas likuma 3.panta ceturtajā daļā.

Latgaliešu ieskatā no valsts puses aktīva rīcība neseko un līdzšinējie sasniegumi valodas situācijas uzlabošanā notikuši galvenokārt pēc pašu latgaliešu iniciatīvas. Rēzeknes Augstskolas asoc. prof. Ilga Šuplinska teic skarbus vārdus: "Valsts būtībā neko nav izdarījusi! Sniegtais atbalsts ir nesistemātisks un fragmentārs." Pasniedzēja norāda, ka līdz šim paveiktais lielākoties ir nevalstisko organizāciju un augstskolu nopelns.

"Pats bēdīgākais šajā situācijā ir fakts, ka ar šādu attieksmi Latgales cilvēks tiek zaudēts, jo šeit ir cita mediju telpa, ietekmes un attieksmes sfēra ir atšķirīga no pārējās Latvijas. Valsts līmenī ir ļoti maz pasākumu, kas veicinātu atšķirtības mazināšanos," skaudro patiesību atgādina I.Šuplinska.

"Latgaliešiem sava dzimtā valoda ir nozīmīgs identitātes pamats."

Par vienu no nozīmīgākajiem veikumiem no valsts puses uzskatāmi 2007.gadā pieņemtie "Latgaliešu rakstības noteikumi". Kodificētās latgaliešu rakstu valodas normas izstrādājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija, kas turpina darbu arī šobrīd. Izstrādāto noteikumu mērķis ir "tuvināt latgaliešu rakstību tautā runātajai valodai, vienlaikus respektējot jau pastāvošo rakstības tradīciju, kā pamatā ir Latvijas Republikas Izglītības ministrijas 1929.gadā apstiprinātie Latgaliešu pareizrakstības noteikumi".

Lai stiprinātu mediju telpu, 2013. un 2014.gadā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piešķīra finansējumu raidījumu veidošanai latgaliešu valodā.

Vai oficiālajā saziņā var lietot latgaliešu valodu?

Latviešu valodā (valsts valodā, kā to nosaka Satversmes 4. pants) var izdalīt literāro paveidu, kas tiek saukts par literāro valodu, un neliterāro jomu, kurā ietilpst vairāki paveidi2. Latgaliešu valoda, tāpat kā latviešu literārā valoda, ir viens no latviešu valodas paveidiem. Līdz ar to, ja tiek teikts – "lūdzu, atbildi latviešu valodā", arī atbilde latgaliešu valodā būs sniegta latviešu valodā.

Satversmes 21.pants nosaka: Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, 101.pants paredz: pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Savukārt Valsts valodas likuma 23.panta 1.daļa noteic: oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas. Rodas jautājums, vai, piemēram, Latgales iedzīvotāji savā pašvaldībā var vērsties ar iesniegumu latgaliešu rakstu valodā, vai Saeimas deputāts no tribīnes var runāt latgaliski?

Valsts valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška norāda: ja pašvaldības sēde notiktu latgaliešu valodā, tiktu pārkāpts Valsts valodas likums. Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoram Agrim Bitānam ir atšķirīgs viedoklis: "Valsts valodas likuma 23.panta trešā daļa nosaka: latviešu literārās valodas normas apstiprina Ministru kabinets, bet šobrīd nav Ministru kabineta apstiprinātu latviešu literārās valodas normu. Esošais regulējums pieļauj latgaliešu valodas lietošanu oficiālajā saziņā, arī pašvaldībā." A.Bitāns atzīmē, ka situācija ir aizgājusi līdz absurdam – administratīvajā procesā latviešu valodas paveids - latgaliešu valoda – ir pasludināta par svešvalodu.

Par latgaliešu valodas lietojumu oficiālajā saziņā ir izteikušies arī citi juristi. Piemēram, Dr.iur.h.c. Egils Levits 2011.gadā izteicis viedokli "Jurista Vārdā", atzīmējot, ka latgaliešu valoda nav svešvaloda. Viņš secina, ka iesniegumu pieņemšana Latgales pašvaldībās no iedzīvotājiem latgaliešu rakstu valodā būtu iespējama, bet apšauba, ka šādā valodā būtu jāsniedz arī atbilde. "Oficiālā saziņa ir īpaša (un visai šaura) valsts valodas lietošanas joma, kurai raksturīgs īpašs (juridiski birokrātisks) valodas stils. Tas nepieciešams juridiskās precizitātes dēļ. [..] Tādēļ tas, ka latgaliešu valoda nav akceptēta kā oficiālās saziņas, resp. valsts pārvaldības valoda, principā varētu būt attaisnojami," raksta E.Levits.

"Valsts apņēmusies nodrošināt latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību."

Pēc A.Bitāna ieskatiem, lielākā problēma ir sabiedrības nepamatotajā satraukumā, jo tiek lauzti priekšstati par "pareizo" latviešu valodu – izrādās, ir vēl viena latviešu valoda, kurai ir tādas pašas tiesības. Tomēr pozitīvus piemērus varam atrast citās Eiropas valstīs, piemēram, Somijas konstitūcija atzīst ne tikai nacionālās valodas, bet arī pamatiedzīvotāju grupu tiesības uz savas valodas lietošanu un attīstīšanu.

Uz jautājumu, kādēļ pastāv negatīva attieksme pret latgaliešu valodu, asoc. prof. I.Šuplinska atbild, ka tas pamatā ir politisks jautājums. Izveidojies priekšstats, ka, atbalstot latgaliešu valodu, tiktu pavērtas plašākas iespējas radikālu uzskatu paušanai, piemēram, jaunas tautības pieprasīšanai, jo šāds precedents ir Krievijā3 .

Iespējas mācīties latgaliešu valodu ierobežotas

Latgales iedzīvotāji bez grūtībām saprot latgaliešu valodu, arī tie, kas ikdienas saziņā to nelieto. Arī ievērojama daļa citos novados dzīvojošo sapratīs latgaliešu teikto. Ar rakstītprasmi situācija ir diametrāli pretēja – lielākā daļa latgaliešu rakstīt nemāk. Raksta, bet pēc dzirdes, neievērojot pareizrakstības noteikumus. Iespējas apgūt latgaliešu rakstu valodu ir diezgan ierobežotas. To var darīt pašmācības ceļā, apmeklēt latgaliešu rakstu valodas nodarbības, kuras ik pa laikam pēc pašu iniciatīvas piedāvā latgaliešu sabiedriskās organizācijas. Jau kādu laiku latgaliešu rakstu valodu var apgūt arī atsevišķās Latvijas skolās un augstākās izglītības iestādēs.

Par latgaliešu valodas jautājumiem tiek runāts Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas ietvaros. Iespēja apgūt latgaliešu rakstu valodu ir arī abās Latgales augstskolās – Rēzeknes Augstskolā un Daugavpils Universitātē. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka interese par latgaliešu rakstu valodas apgūšanu ir arī ārpus Latvijas.

Vairākās Latgales skolās pamatskolas un vidusskolas vecuma bērniem ir iespēja mācīties latgaliešu rakstu valodu. Valsts izglītības satura centrā (VISC) skaidro, ka izglītības iestāde, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā pamatizglītības programmām noteikto mācību stundu skaitu dienā un slodzi, pamatizglītības programmas ietvaros var īstenot mācību priekšmetus, kas nav minēti MK noteikumu "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" 6.punktā. Šobrīd latgaliešu rakstu valodas mācīšana skolā ir pašu skolu izvēle.

VISC sadarbībā ar Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju ir izstrādājis pamatizglītības mācību priekšmeta "Latgaliešu rakstu valoda 4.-9.klasei" un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta "Latgaliešu rakstu valoda" standartus. Izglītības iestādēm, kuras vēlas savā izglītības programmā iekļaut latgaliešu rakstu valodu, VISC iesaka izmantot minētos standartus.

Iespējams, ka tuvākajā nākotnē latgaliešiem izdosies izcīnīt iespēju vismaz Latgalē oficiālajā saziņā lietot savu valodu, šādu iespējamību neizslēdz arī A.Bitāns, ja vien būs cilvēki, kuri ir gatavi jautājumu virzīt tālāk tiesā.

Ja tiktu panākta latgaliešu valodas lietošana oficiālajā saziņā Latgalē, tas nenozīmētu, ka tiktu mazināta latviešu literārās valodas nozīme vai Latgales iedzīvotāji kļūtu nelojāli savai valstij. Tieši pretēji, tiktu veicināta reģiona iedzīvotāju nacionālā apziņa, jo valsts atzītu daļas savu iedzīvotāju atšķirīgo kultūrvēsturisko attīstību un respektētu tās tiesības uz šīm atšķirībām. Attieksmes maiņa veicinātu rakstu valodas apgūšanu un saglabāšanu. Iespējams, ka tas veicinās arī citu pārnovadu apziņas celšanos, kas tikai stiprinās Latviju kā valsti.
 


13. Pasauļa latgalīšu konfereņcis daleibnīku rezoluceja

2Valoda kā strukturāli funkcionāla sistēma

3Latgales iedzīvotājiem, kas uz Krieviju izceļoja 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, un viņu pēctečiem dokumentos kā tautība tika rakstīts "latgalietis" (krievu val. "латгалец"). Kopš 2002.gada tas vairāk nav iespējams, jo Krievijas pasēs nacionālo piederību nenorāda.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU