NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
29. janvārī, 2015
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Skola
2
2

Novada mācība skolās – iespēja bērnos stiprināt piederību savai dzimtajai vietai

Līdzdalība sava novada svētkos, kas Latvijā ierasti notiek vasarās, sekmē jauniešu piederības sajūtu savai dzimtajai vietai.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Nereti jauniešiem reģionos šķiet, ka viņi dzīvo Latvijas aizmirstākajā nostūrī, kurā nav nekā ievērības cienīga. Šāda maldīga priekšstata un nezināšanas iespaidā jauniešos rodas vēlme pamest savu dzimto pusi pēc iespējas ātrāk un tajā neatgriezties. Lai mainītu jauniešu attieksmi un radītu piederības un lepnuma sajūtu par savu ciemu, pagastu, pilsētu vai novadu, vairākās Latvijas skolās bērniem tiek piedāvāts apgūt novada mācību. Lepošanās un zināšanas par savām saknēm iet roku rokā arī ar patriotismu.
Uzmanības vērta novada mācība skolās šķitusi arī Saeimas deputātiem, kuri janvāra sākumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē pārrunāja šo jautājumu, iepazīstoties ar līdz šim paveikto un diskutējot par tālākajiem rīcības virzieniem.

Novada mācība kā mācību stunda vai fakultatīvs pulciņš

Šobrīd novada mācība Latvijas pamatskolās un vidusskolās netiek pasniegta kā obligāts mācību priekšmets, kāda, piemēram, ir matemātika vai bioloģija. Tomēr pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēm ir iespēja saviem audzēkņiem šādu priekšmetu piedāvāt, kā to paredz MK noteikumi Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" un MK noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem".

Saskaņā ar šiem noteikumiem, ja skola vēlas nodrošināt novada mācības apguvi, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā izglītības programmām noteikto mācību stundu slodzi un skaitu dienā, tā patstāvīgi izstrādā mācību priekšmeta standartus un saskaņo tos ar Valsts izglītības satura centru (VISC).

Otrs variants, kā skolas var nodrošināt iespēju saviem audzēkņiem apgūt novada mācību, ir piedāvāt to interešu izglītības programmā jeb kā fakultatīvo pulciņu. Šādā gadījumā bērna vecāki izlemj, vai viņu atvase apmeklēs vai neapmeklēs nodarbības.

"Visaktīvāk novada mācību apgūst suiti un latgalieši."

Statistikas par novada mācību Latvijas skolās kā obligātās programmas mācību priekšmetu vai kā fakultatīvajām nodarbībām nav. Kā liecina pieejamā informācija, skolās, kurās bērniem ir iespēja apmeklēt novada mācību, tā tiek piedāvāta kā interešu izglītība.

Ja skola izvēlētos novada mācību piedāvāt vispārējās izglītības programmā, pedagogiem atalgojums tiktu maksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt, ja novada mācība tiek iekļauta interešu izglītības programmā, skolotāja atalgojumu veido valsts budžeta līdzekļi (šobrīd valsts atvēlētās summas interešu izglītībai ir minimālas) un pašvaldību budžeta līdzekļi. Līdz ar to novada mācība ir tajās pašvaldībās, kuras uzskata to par nozīmīgu ieguldījumu bērnu izglītībā un spēj tās nodrošināšanai savā budžetā atrast līdzekļus.

VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļa vadītājs Imants Vasmanis norāda vēl uz trešo risinājumu, kā skolas mācību procesā var iekļaut novada mācības tēmas – skatot tās audzināšanas stundās un pārējos mācību priekšmetos. Ir izglītības iestādes, kas to arī dara, piemēram, mājturībā darina konkrētam reģionam raksturīgā tautas tērpa elementus vai ģeogrāfijas stundās apmeklē vietējos dabas objektus.

Konkursos un citos ārpusskolas pasākumos VISC cenšas aktualizēt tēmas, kas skar novada mācības jautājumus, radot bērnos interesi izzināt savas ģimenes un novada tradīcijas.

Skolu prakse dažāda

Visaktīvākie un uzņēmīgākie ir latgalieši un suiti, pēc kuru iniciatīvas novada mācību kā fakultatīvu pulciņu jau vairākus gadus bērniem ir iespēja apmeklēt atsevišķās Latgales un Kurzemes skolās.

Novada mācības nodarbībās aplūkotās tēmas dažādās Latvijas skolās būs atšķirīgas, jo uzmanība tiek veltīta reģionam – vai tas būtu pagasts, kultūrvēsturiskais novads vai kādas lokālas kopienas apdzīvota teritorija, kurā atrodas skola. Piemēram, Alsungas novada skolās uzmanība tiek veltīta suitu novada vēsturei un kultūras elementiem. Priekšmetu apgūst 4., 5. un 6.klases bērni vienu reizi nedēļā. Savukārt Rēzeknes 5.vidusskolā novada mācību ir iespēja apgūt visiem sākumskolas skolēniem, un bērni izrādot lielu interesi, stāsta skolas direktore Vija Poikāne. Nodarbībās aplūko Latgales kultūrvēstures tēmas, uzmanību veltot arī latgaliešu valodai.

Visveiksmīgāk ar novada mācības ieviešanu šobrīd sokas suitiem, kuri izdevuši grāmatas un darba lapas. Mācību līdzekļi atvieglo darbu gan skolotājiem, gan dod iespēju vecākiem ar bērniem kopā izzināt suitu kultūru.

Šobrīd novada mācība pieejama tajās skolās, kuru skolotāji ir sava novada patrioti un ir gatavi veltīt laiku nodarbību sagatavošanai. To atzina arī Valsts izglītības satura centra pārstāvis I.Vasmanis Saeimā notikušajā sēdē.

"Problēmas nodarbību sagatavošanā sagādā papildliteratūras un metodisko materiālu trūkums."

"Mums pašiem ir svarīgi, lai tas kultūras mantojums, ko esam saņēmuši no vecvecākiem, neizzustu. Tā ir gan mūsu, gan Latvijas vērtība," Alsungas novada domes deputāts Grigorijs Rozentāls skaidro, kādēļ tik liela uzmanība tiek veltīta suitu mācībai skolās.

Kā atzīst novada mācības pasniedzēji, lielas problēmas nodarbību satura sagatavošanā sagādā papildliteratūras un metodisko materiālu trūkums. Reģioniem raksturīgās specifiskās tēmas vēsturē, kultūrā, ģeogrāfijā un citās jomās tiek salīdzinoši maz pētītas. Kā viens no risinājumiem tiek saskatīta sadarbība ar augstskolām, kas savus studentus varētu mudināt bakalaura vai maģistra darbā aplūkot ar savu dzimto pusi saistītu tēmu.

Aktīvisti sagaida, ka tuvākajā laikā ne tikai no pašvaldību puses, bet arī no valsts novada mācībai tiks pievērsta lielāka uzmanība un tiks rasta iespēja šo priekšmetu iekļaut vispārējās izglītības programmā.

Saeimā notikusī sanāksme liek domāt, ka tuvākajā laikā risinājumi tiks meklēti. Kā Latgales reģionālās vizītes laikā janvāra vidū atzina izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, viņa šādu iniciatīvu noteikti atbalstīs.

Šobrīd gan nav skaidrs, kāds varētu būt mācību priekšmeta standarts, jo iespējami ir vairāki varianti. Piemēram, novada mācības ietvaros veltīt uzmanību tikai kultūrvēsturiskajam novadam, kurā skola atrodas, vai sniegt ieskatu par visu Latvijas kultūrvēsturisko novadu atšķirībām un specifiku. Tāpat var arī koncentrēties uz kopienas identitātes saglabāšanu, kā tas, piemēram, ir suitu gadījumā.

Novada mācība stiprina reģionālo identitāti

Ja jaunietim ir piederības sajūta savai dzimtajai vietai un lepnums par savu novadu, tas ir būtisks priekšnoteikums, lai pēc studiju beigšanas rastos vēlme atgriezties savā novadā. Bērnos interese par savu dzimto vietu jārada jau skolas solā, un novada mācība tiek vērtēta kā viens no nozīmīgākajiem pasākumiem šīs intereses radīšanā. To apstiprina arī Alsungas novada domes deputāts G.Rozentāls, norādot, ka suitu novada mācības primārais mērķis ir bērnos radīt izpratni un lepnuma sajūtu par savas dzimtās puses vērtībām.

Aktīva suitu kultūras popularizētāja Ilga Leimane atzīmē: "Nevar iemīlēt to, ko nepazīst!", tāpēc liela uzmanība tiek veltīta bērnu un jauniešu izglītošanai, un pirmie rezultāti esot. Kā stāsta I.Leimane, par sava goda lietu gan vietējie, gan tie, kas ikdienā dzīvo ārpus Suitijas, uzskata tautas tērpa, kas ir viens no suitu lielākajiem lepnumiem, uzvilkšanu svētkos.

Reģionālo identitāti var saglabāt tikai tad, ja ir kopienas, kas uztur savas tradīcijas, kopj savu valodu un izceļ dienas gaismā novadam raksturīgo un vērtīgo. Svarīgs ir valsts atbalsts, jo ir reģionālās identitātes, kas jau zudušas, piemēram, kuršu ķoniņi.

G.Rozentāls uzsver – viens no priekšnoteikumiem reģionālo identitāšu saglabāšanā ir jauniešu noturēšana laukos. Suitiem tas ir īpaši aktuāli, jo tieši lauku reģioni ir dzīvākie tradīciju uzturētāji.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU