Interešu izglītība – vērtība bērna nākotnei

Izglītības likuma 1.pantā termins "interešu izglītība" definēts kā "personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības". Kā norāda Valsts izglītības satura centra (VISC) Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta, interešu izglītība ir neformālās izglītības sastāvdaļa, un tradicionāli Latvijā tā tiek attiecināta uz bērniem un jauniešiem vecumā no 3 līdz 25 gadiem. Lai gan Izglītības likuma 1.pantā neformālā izglītība ir definēta kā "ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība", tomēr VISC praksē apstiprinājies, ka abus terminus ir nepieciešams skaidrot precīzāk. Ar neformālo izglītību biežāk saprot dažādās jauniešu neformālās iniciatīvas (piemēram, brīvprātīgo darbu), darbību projektos, kā arī pieaugušo izglītošanās procesu.

Interešu izglītību īstenošana un programmas

Izglītības likuma 47.pantss nosaka to, ka interešu izglītība ir brīvprātīga. Kā stāsta A.Aukšmuksta, tad interešu izglītība Latvijā tiek īstenota un finansēta pēc programmu principa. Interešu izglītības programmas norisinās dažādās izglītības iestādēs – vispārējās, interešu, profesionālās, profesionālās ievirzes, piemēram, mākslas, pirmsskolas, speciālās, privātās, kā arī pedagogu privātpraksēs. Šīs programmas īsteno pedagogs, kam ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija.

Interešu izglītībā tiek piedāvātas dažādas darbības formas, piemēram, individuālas nodarbības un darbošanās pulciņos un kolektīvos, radošās darbnīcas, interešu klubiņi, nometnes u.c. Latvijā tiek piedāvātas šādas interešu izglītības programmas:

• kultūrizglītības programmas (deja, mūzika, vizuālā māksla, teātris, folklora u.c.),
• tehniskās jaunrades un radošo industriju programmas (automodelisms, lidmodelisms, kuģu modelēšana, elektronika, robotika, video, foto u.c.),
• vides izglītības programmas (mazpulki, gidi, ekoloģija, floristika, vides un novada vēstures izpēte u.c.),
• jauniešu iniciatīvu programmas (skolēnu līderības programmas, jauniešu klubi, skauti un gaidas, jaunsargi u.c.),
• sporta interešu izglītības programmas (sporta dejas, sporta un galda spēles, vieglatlētika un vingrošana, orientēšanās u.c.),
• citas programmas (žurnālistika, estētikas skola, svešvalodas, literārā jaunrade, pirmā medicīniskā palīdzība, satiksmes noteikumi u.c.).

A.Aukšmuksta norāda, ka šobrīd vispārējās izglītības un interešu izglītības iestādēs populārākās ir kultūrizglītības (~62%) un sporta (~18%) programmas. Šāds prioritāšu sadalījums skaidrojams ar tradīciju saglabāšanu, kultūras norišu, svētku un sporta pasākumu organizēšanu skolās, profesionāla pedagoga pieejamību, atbilstošas materiāli tehniskās bāzes esamību (katrā skolā ir svinību un sporta zāle, ir klavieres, sporta inventārs).

Interešu izglītības īstenošana un finansēšana

Vispārējās izglītības iestādēs interešu izglītības programmas tiek organizētas pēc mācību stundām, interešu izglītības iestādēs nodarbības var notikt arī brīvdienās un skolēnu brīvlaikos.

Pedagogu darba algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļēji sedz no valsts budžeta līdzekļiem, no pašvaldību un citu juridisko personu līdzekļiem, kā arī no fizisko personu līdzekļiem. To nosaka MK noteikumi Nr.382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība". Interešu izglītības programmu īstenošanai ir nepieciešama atbilstoša materiāli tehniskā bāze, ko atbalsta pašvaldības.

Vecāku finansējums galvenokārt ir paredzēts mācību procesam nepieciešamo materiālu iegādei, un tas ir atkarīgs no interešu izglītības programmas specifikas. Daudzas pašvaldības atbrīvo no vecāku līdzfinansējuma sociālā riska grupas bērnus, daudzbērnu ģimenes, bērnus un jauniešus ar speciālām vajadzībām. Vecāku līdzfinansējums ir noteikts pašvaldību normatīvajos aktos. Ir arī pašvaldības, piemēram, Jelgava, kur vecāku līdzfinansējums netiek paredzēts.

"Tieši bērnu un jauniešu iesaistīšanās procesā jau no agras bērnības ir palīdzējusi saglabāt unikālo Dziesmu svētku kustību, kas iekļauta UNESCO nemateriālās kultūras mantojumā."

MK noteikumi Nr.382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība" nosaka kārtību, kā no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībām tiek piešķirta mērķdotācija pedagogu darba algām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā notiek tās sadale pašvaldībās. Pašvaldības saņem finansējumu atbilstoši skolēnu skaitam uz 1.septembri vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

VISC pārstāve informē, ka uz mērķdotācijas līdzekļiem var pretendēt ikviena pašvaldības izglītības iestāde, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kuras pašvaldībā saņēmušas licenci programmas īstenošanai. Saskaņā ar Izglītības likuma 47.pantu izglītības iestādes var īstenot interešu izglītības programmas bez licences, bet juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgās licences saņemšanas pašvaldībā. Pašvaldību izveidotā komisija izvērtē visas iesniegtās programmas.

Interešu izglītības koordinācija un kvalitātes uzturēšana

Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra vadītāja Inga Cimiņa stāsta, ka interešu izglītība ir vērtība, kas ir saudzējama, saglabājama un attīstāma, jo, tajā iesaistoties, bērni un jaunieši var attīstīt kā savu emocionālo, tā intelektuālo pasauli. Nereti uzsāktais kādā pulciņā veicina tālākās profesijas izvēli. Tieši bērnu un jauniešu iesaistīšanās procesā jau no agras bērnības ir palīdzējusi saglabāt unikālo Dziesmu svētku kustību, kas iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

I.Cimiņa informē, ka pasākumi, ko centrs veic, lai koordinētu interešu izglītību, ir dažādi. Centrs strādā ar interešu izglītības pedagogiem visās izglītības iestādēs. Šo sadarbību nodrošina strukturēta centra darbība. Centra pārziņā ir deviņas interešu izglītības jomas, kuras pārvalda 18 jomu metodiķi, sadarbojoties ar 6 izglītības metodiķiem - organizatoriem.

"Darba tirgū inženiertehniskās zinātnes ir ļoti pieprasītas, un interešu izglītība var dot pirmo stimulu padziļināti apgūt tās nākotnē."

Centrs strādā ciešā sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Sporta un jaunatnes lietu pārvaldes, kā arī ar VISC speciālistiem. Interešu izglītības mācību programmas pārsvarā ir skolotāju autorprogrammas. Skolotāji programmas lielākoties veido, balstoties uz VISC izstrādāto paraugprogrammu bāzes, pielāgojot tās katra pulciņa darbības vajadzībām. Katru interešu izglītības programmu apstiprina attiecīgā izglītības iestāde, un tās vēlāk tiek iesniegtas IKSD.

I.Cimiņa stāsta, ka skolotāju darba kvalitāti centrs visbiežāk analizē rīkotajās skatēs, konkursos, izstādēs, kā arī vērojot individuālās stundas. Vidēji mācību gada laikā centrs organizē vairāk nekā 60 dažādas skates, konkursus, izstādes. Tāpat tiek rīkotas metodisko apvienību sanāksmes, semināri un diskusijas, sniegta metodiskā palīdzība pedagogiem, organizēti tālākizglītības kursi, izstrādāti nolikumi un vērtēšanas kritēriji.

Interešu centri un to darba pieredze

Kā stāsta Valmieras jaunatnes centra "Vinda" direktors Dāvis Sirmais, "Vindā" viens no galvenajiem interešu izglītības veidiem ir tehniskā jaunrade (lidmodelisms, kuģu modelēšana u.c.). Šāda prioritāte ir pamatojama ar to, ka darba tirgū inženiertehniskās zinātnes ir ļoti pieprasītas un interešu izglītība var dot pirmo stimulu apgūt tehniskās zināšanas arī nākotnē.

Kopumā "Vindā" ir 20-24 dažādi pulciņi. Visjaunākie pulciņu dalībnieki ir četrus mēnešus veci. Tas tāpēc, ka centrs organizē speciālu skolu mazuļiem, kur piedalās mammas ar zīdaiņiem un, piemēram, spēlē dažādas attīstošas spēles. Parasti "Vinda" pieteikušos bērnu skaitu sadala nelielās grupās katrā pulciņā - vidēji no 10 līdz 15 bērniem grupā. Pirms uzsākt darbu, katrs skolotājs raksta savu interešu izglītības programmu, kur norāda, cik lielu grupiņu ir paredzēts apmācīt. Šo programmu vēlāk izskata un apstiprina direktors.

Ap 80% gadījumu pats bērns ir tas, kurš izvēlas pulciņu, jo centrs sniedz iespēju septembrī vienā vai divās nodarbībās katrā pulciņā piedalīties bez maksas, norāda  "Vinda" direktors.

 "Vindu" finansē Valmieras pašvaldība. Gan valsts, gan pašvaldība sedz algu izmaksas, bet mācību materiālus – pašvaldība. Vecāki ar maksājumu piedalās reizi gadā vai katru mēnesi (tikai mazuļu skolai). Mazuļu skola maksā astoņus latus mēnesī. Tehniskās jaunrades pulciņi – astoņus latus gadā, bet pārējie pulciņi - 20 latus gadā.

"Nav tāda bērna, kurš nevarētu zīmēt, dziedāt vai kuram nevarētu attīstīt ritma izjūtu."

Liepājas Bērnu un jaunatnes centra (LBJC) direktore Inga Auziņa stāsta, ka centrā tiek piedāvātas dažādas programmas (dejas, teātris, vizuālā māksla, tehniskā jaunrade, mūzika, sports u.c.), bet īpaša uzmanība tiek pievērsta Latvijas Dziesmu un deju svētku pasākumiem, kuros var iesaistīt visas programmas. LBJC ir četras struktūrvienības un nodarbības apmeklē  vairāk nekā 2500 audzēkņu. I.Auziņa norāda, ka, viņasprāt, nav  tāda bērna, kurš nevarētu zīmēt, dziedāt vai kuram nevarētu attīstīt ritma izjūtu. Svarīgākā ir bērna interese, un interešu izglītība atšķiras no profesionālas izglītības ar to, ka paralēli var apgūt vairākas programmas.

LBJC direktore atzīst, ka bez sadarbības ar valsts un pašvaldību iestādēm centrs nevarētu strādāt pilnvērtīgi. LBJC  sadarbojas ar VISC. Interešu izglītības pedagoģiskais darbs tiek finansēts no IZM mērķdotācijām, bet iestādes un saimniecisko darbinieku algas finansē pašvaldība. Mācību procesam nepieciešamie materiāli daļēji tiek finansēti no vecāku maksājumiem. Tas noteikts ar Liepājas domes lēmumu. Maksa ir atšķirīga no 50 santīmiem līdz 5 latiem, kas ir trim programmām, kurām nepieciešami dārgāki, pastāvīgi atjaunojami materiāli.

Interešu izglītība papildina formālajā izglītībā iegūtās zināšanas un prasmes. Kā stāsta A.Aukšmuksta, bērnam un jaunietim tā var nodrošināt lietderīgu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, attīstīt radošo pašizteiksmi, talantu izkopšanu, komunikācijas prasmes, pirmās profesionālās iemaņas un noderēt karjeras plānošanā.