Fakultatīvās nodarbības skolās

Fakultatīvās nodarbības ir skolēnu vispārējo attīstību veicinošas nodarbības, ko piedāvā konkrētā mācību iestāde. To esamību skolā nosaka MK noteikumu par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem 13.2.punkts.

Fakultatīvo nodarbību skaitā ir kori, tautas deju kolektīvi, skolas pūtēju orķestri, teātra, svešvalodu apguves, uzņēmējspēju kompetences attīstošās un citas nodarbības. Tā kā šīs nodarbības ir pamatizglītības programmas papildus daļa, tās nav iekļaujamas stundu sarakstā. Fakultatīvās nodarbības tiek organizētas izglītojamo grupai, ievērojot brīvprātības principu – skolēns izvēlas kādu no skolas piedāvātajiem fakultatīviem un vecāks šo izvēli akceptē, rakstot iesniegumu.

Fakultatīvās nodarbības nav obligātas, un tajās netiek apgūts mācību priekšmetu standartos noteiktais saturs. Fakultatīvo nodarbību apmeklēšana var tikt vērtēta, taču vērtējums nav ierakstāms skolēna liecībā.

Skolās ir arī stundas individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība mācību satura apguvē kādā mācību priekšmetā, kā arī stundas darbam ar talantīgajiem bērniem atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei. Protams, arī šīs stundas nav obligātas.

Fakultatīvie priekšmeti nav obligāti

Likums noteic, ka Latvijas vispārizglītojošajās skolās skolēnam ir jāapgūst obligātās izglītības programma. Ja skolas piedāvātās fakultatīvās nodarbības ir dziedāšana korī vai keramikas nodarbības, nevienu ar varu apmeklēt šīs nodarbības piespiest nevar. Tomēr citāda situācija būs, ja kā fakultatīvā nodarbība tiek piedāvāta, piemēram, kāda svešvaloda. Ja visa klase papildus būs mācījusies svešvalodu no 1.klases, bet viens skolēns būs izmantojis iespēju šo fakultatīvo priekšmetu nemācīties, tad vēlāk, kad papildu svešvaloda kā mācību priekšmets būs obligāts, skolotājs ņems vērā to līmeni, kāds šajā klasē ir un visticamāk ka konkrētajam skolēnam būs grūtības.

Protams, ir standarts, kas nosaka, kas un cik daudz kurā klasē jāmāca. Ko mācīt, skolotājs nevar izlemt patvaļīgi. Vienlīdz, ja skolēnu zināšanu līmenis ir augstāks, skolotājs var nepakavēties pie tēmām, ko skolēni jau ir apguvuši, un pievērsties kam sarežģītākam.

Tātad vecāki, pirms atsakās savu atvasi noslogot ar līdzdalību fakultatīvos, ir aicināti iepazīties ar skolas piedāvātajiem fakultatīviem un noskaidrot konkrētās nodarbības sasaisti ar turpmāko mācību procesu.

Fakultatīvās nodarbības specializētajās novirzienu klasēs

Piemēram, angļu ģimnāzijā jau stājoties ir skaidrs, ka angļu valoda visiem skolēniem būs no pirmās klases un tiks mācīta padziļināti. Savukārt skolās, kuras piedāvā estētikas klases, noteikts, ka visiem papildus būs aktiermeistarības, kustību plastikas un mūzikas nodarbības.

MK noteikumu par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju 3.9.punkts noteic, ka pedagogam ir jāiekārto fakultatīvo nodarbību žurnāls. Tajā ieraksta notikušo nodarbību tēmas un informāciju par izglītojamiem (vārdu, uzvārdu, klasi, nodarbību apmeklē­jumu), kuri apmeklē fakultatīvās nodarbības.

"Pedagogam ir jāiekārto fakultatīvo nodarbību žurnāls."

"Diemžēl praksē nākas sastapties ar gadījumiem, kad vecāki vēlas, lai bērns mācītos novirziena klasē, bet pēc laika saprot, ka bērns negrib apgūt kādu no fakultatīvajiem mācību priekšmetiem. Skolēnam tiek piedāvāts mainīt klasi, ko lielākoties neviens nevēlas darīt. Tad tiek izskatīta iespēja, ka skolēns paliek tajā pašā klasē, bet papildus fakultatīvās nodarbības tomēr neapmeklē," stāsta Jelgavas 4.sākumskolas direktora vietniece izglītības jomā Daiga Kravale.

Tāpēc vecākiem kopā ar bērniem vajadzētu ļoti rūpīgi apdomāt, vai tiešām vēlas mācīties klasē ar papildu nodarbībām vai apgūt tikai obligātās izglītības programmu.

Fakultatīvās nodarbības nedrīkst iekļaut stundu sarakstā

Tā kā fakultatīvajās nodarbībās nav apgūstams izglītības programmā iekļauto mācību priekšmetu obligātais saturs, pamatizglītības programmā tās var iekļaut tikai ārpus kopējās mācību stundu slodzes un nav iekļaujamas stundu sarakstā. Praksē šīs nodarbības notiek  pirms mācību stundām vai pēc tām. Tomēr novirzienu klasēm, kur fakultatīvo nodarbību skaits ir lielāks nekā parastajām klasēm, nereti tās tomēr tiek iekļautas arī sarakstā starp obligātajiem izglītības programmas mācību priekšmetiem.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs norāda: "Iekļaujot fakultatīvās nodarbības starp mācību priekšmetu stundām, iespējams, tiek palielināta Vispārējās izglītības likumā noteiktā izglītojamo mācību slodze.

Ja izglītības iestādē netiek ievēroti minētie nosacījumi, Izglītības kvalitātes valsts dienests aicina sākotnēji izglītojamo vecākus vērsties pie izglītības iestādes vadītāja, tikai tad, ja neizdodas atrast risinājumu - pie izglītības iestādes dibinātāja (pašvaldības izglītības pārvaldes)."

Fakultatīvās nodarbības – papildu nodarbības bez maksas

Skolā fakultatīvo nodarbību skaits ir noteikts, tāpēc nav tā, ka skola varētu piedāvāt neierobežotu fakultatīvu skaitu, pat ja vecāki to vēlētos. Nodarbības tiek organizētas, balstoties uz skolas iespējām, skolēnu vēlmēm un vecāku iesniegumiem.

Skola nav tiesīga no skolēnu vecākiem par fakultatīvajām nodarbībām iekasēt samaksu. Fakultatīvās nodarbības sniedz iespēju skolai nodrošināt skolēniem bez maksas apgūt vispārējo attīstību veicinošas prasmes, kas nav iekļautas mācību priekšmetu standartos.