Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Svešvalodas, kurās Eiropas Savienībā runā visplašāk, ir angļu – 34%, vācu – 12%, franču – 11% un spāņu – 5%, teikts Eiropas Komisijas daudzvalodības pamatstratēģijā.
FOTO: SXC
Jau 2005.gada novembrī Eiropas Komisija (EK) oficiāli paziņoja par jaunas Eiropas daudzvalodību pamatstratēģijas ieviešanu, un daudzvalodība ir kļuvusi par rūpīgas izpētes cienīgu politikas jomu. Trīs galvenie daudzvalodības politikas punkti ir plaša piekļuve Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, daudzvalodības nozīme ekonomikas attīstībā, kā arī sapratnes veicināšana iedzīvotāju un institūciju starpā.
Šis jaunais paziņojums papildināja 2003.gadā pieņemto EK rīcības plānu, kas noteica trīs īstenojamo pasākumu pamatkategorijas:
EK ir laidusi klajā paziņojumu par pētījumu svešvalodu apguves jomā un svešvalodu vietu Eiropas skolu sistēmās. Ziņojums apkopo "Eurydice" un "Eurostat" datus, kā arī Eiropas pētījuma par valodu prasmēm un OECD starptautiskā pētījuma par izglītības sistēmām rezultātus. Ziņojums izstrādāts ciešā sadarbībā ar EK un ietver rādītājus no dažādiem avotiem, kas sniedz pārskatāmu un interesantu kopainu.
Pētījuma galvenie rezultāti ieskicē Eiropas iedzīvotāju šī brīža attieksmi pret dzimtās valodas un svešvalodu apguves nozīmi, tajā apskatīti lingvistiskās daudzveidības un pasniedzēju kvalifikācijas jautājumi. Uzsvērts, piemēram, zemais svešvalodu apguves līmenis profesionālās izglītības iestādēs salīdzinājumā ar vispārējās izglītības iestādēm, apskatīti agrīnas valodas mācīšanas rezultāti un izmaiņas valstu daudzvalodības politikā. Daudzvalodības nozīme un valodu apguves un izglītības sistēmu uzlabošanas nozīme pētījumā pamatota ar strauji pieaugošo globalizācijas lomu ekonomikā.
Agrīna svešvalodu apguve
Paziņojumā norādīts, ka vairumā Eiropas valstu pirmās svešvalodas apguve ir obligāta vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem. Beļģijā (vāciski runājošo daļā), kur pastāv trīs valsts valodas, pirmo svešvalodu bērni sāk apgūt jau trīs gadu vecumā, sākot pirmsskolas izglītību. Trīs gadu vecumā svešvalodu apgūst arī vairumā Spānijas autonomo apgabalu, savukārt otrā tabulas galā ir Lielbritānija (Anglija, Velsa un Ziemeļīrija), kur svešvaloda ir obligāta tikai no 11 gadu vecuma.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1027 "Par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" šobrīd Latvijā pirmās svešvalodas apguve obligāti sākama deviņu, bet otrās – 12 gadu vecumā (attiecīgi 3. un 6.klasē).
"Šobrīd Latvijā pirmās svešvalodas apguve obligāti sākama deviņu, bet otrās – 12 gadu vecumā."
Saskaņā ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesora valodnieka N.Čomska (N. Chomsky) valodas apguves teoriju ikvienā bērnā ir iedzimta spēja apgūt jebkuru pasaules valodu, turklāt tikpat viegli, kā vienu valodu, bilingvālā ģimenē bērns apgūst divas vai pat vairākas valodas. Dažādi pētījumi par otrās valodas apguvi pierāda, cik lietderīgi būtu nacionālā un starptautiskā līmenī atbalstīt un nodrošināt agrīnu valodas apguvi. Viedokļi galvenokārt dalās jautājumā par to, kā svešvalodu agrīna apguve ietekmē dzimtās valodas prasmes, bet, piemēram, ASV veiktajā pētījumā "Early versus Late Start in Foreign Language Education: Documenting Achievements1" pierādīts, ka, sākot valodu apgūt agrāk, ir ievērojami labāki radītāji runātajā valodā, studenti ir daudz pārliecinātāki spējā izteikties mērķvalodā, kā arī ir izteiksmē radošāki.
Itāļu valodas un kultūras studijas "Avanti" valodas pasniedzēja Madara Vīcupa ir strādājusi ar bērniem vecumā no 8 līdz 12 gadiem un kā galvenās grūtības salīdzinājumā ar pieaugušo mācīšanu viņa min nelielo uzmanības ilgumu (~20 min), reizēm motivācijas trūkumu, kas mazāk sastopams pieaugušo vidū. Viņa arī apgalvo: "Bērni ļoti ātri saprot, taču ne visiem bērniem viss ir apgūstams daudz ātrāk. Ir arī bērni, kam valodas nepadodas un tāpat kā pieaugušajam ir ļoti jācenšas, lai izprastu valodas struktūru, apgūtu jauno vārdu krājumu. Ir arī tādi, kas, nepildot pat nevienu mājas darbu, spēj atstāstīt gandrīz 90% iepriekšējās nodarbības, viņi atceras vārdiņus, vārdu krājums tiek paplašināts ļoti ātri un daudz vieglāk nekā pieaugušajiem."
Latvijā 2013./2014.gadā tika plānots īstenot reformu, kas par obligātu noteiktu pirmās svešvalodas apguves vecumu noteikt no septiņiem gadiem, tomēr nepietiekama finansējuma dēļ šī reforma atkārtoti tiek atlikta.
"Ikvienā bērnā ir iedzimta spēja apgūt jebkuru pasaules valodu, turklāt tikpat viegli, kā vienu valodu."
N.Čomskis, valodnieks
Izglītības ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departaments informē par plānotajām izmaiņām un ar tām saistītajiem izdevumiem: "Ir saņemts finanšu nodrošinājums pirmās svešvalodas ieviešanai sākumskolā, sākot ar 2014./2015.mācību gadu. Proti, pirmajam ieviešanas gadam - 2014.gada četriem mēnešiem ir paredzēti Ls 255 084, savukārt otrajam ieviešanas gadam svešvalodas mācībām 1. un 2.klasē 2015.gadā plānoti Ls 1 020 336, bet no 2016.gada – Ls 1 530 504."
IZM līdz šim veikusi vairākus sagatavošanās darbus reformas īstenošanai: "Uzsākot ieceri par pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, jau 2011.gadā tika piešķirti 125 000 latu mācību līdzekļu iegādei pirmās svešvalodas apguvei sākumskolas posmā." Šie mācību līdzekļi tiks izmantoti skolās, kur 2014.gadā no 1.klases būs iespējams apgūt svešvalodu fakultatīvi. Ministrija ziņo, ka Latvijas Valsts izglītības satura centrs (VISC) apstiprinātās mācību literatūras sarakstā ir iekļauti 13 komplektizdevumi, kuri paredzēti angļu (12) vai vācu (1) valodas apguvei no 1.klases.
Skolu autonomija
Ziņojuma dati par angļu valodu kā obligāto svešvalodu liecina, ka 2002./2003.gada ieteikums visiem skolēniem apgūt angļu valodu Latvijā nav stājies spēkā, tā vietā ļaujot šīs valodas apguvi noteikt skolām, skolēniem un viņu vecākiem, tomēr angļu valoda ir izplatītākā apgūtā svešvaloda Latvijā. Vadošā izglītības pārvaldes iestāde Latvijā šobrīd nenosaka obligāti apgūstamās svešvalodas.
IZM vēsta: "Tas, kādu pirmo svešvalodu bērni sāk mācīties sākumskolā, ir skolas un vecāku kopēja izvēle. Visbiežāk tā ir angļu valoda, kā arī franču un vācu valoda." IZM rosina jaunu pieeju stundu plānojumā, kas ļautu skolām patstāvīgi izlemt par optimālo stundu skaitu katrā priekšmetā un pielāgot arī svešvalodu stundas.
Pedagogu kvalifikācija
Viens no aspektiem EK paziņojumā ir laika daudzums, ko pedagogi pavada valstī, kur runā valodā, ko viņi pasniedz. Tikai 53,8% no svešvalodu skolotājiem, kuri piedalījās aptaujā par valodu prasmi (IP/12/679), norādīja, ka ir vairāk nekā mēnesi studējuši valstī, kurā lieto valodu, ko viņi māca. Igaunijā to ir tikai 11 procenti.
VISC ir uzsācis pedagogu tālākizglītošanu – 2011.gadā VISC sadarbībā ar lielākajiem svešvalodu mācību grāmatu izdevējiem organizēja seminārus svešvalodu mācīšanas metodikā darbā ar jaunākā skolas vecuma bērniem. Pavisam tika apmācīti 520 pedagogi. Britu padomes izstrādātos kursus e-vidē 48 stundu apjomā līdz šim apguvuši 113 pedagogi.
Galvenie rezultāti un dati par Latviju
Lielākā daļa aptaujāto 15 gadus sasniegušo Eiropas skolēnu arī mājās runā mācību valodā (vidēji 92,9% ES 27 dalībvalstīs), un vairums skolu valodas ziņā ir homogēnas un uzņem pārsvarā skolēnus, kuru mājās lietotā valoda atbilst skolā lietotajai. Latvijā šādu skolu lielo īpatsvaru var skaidrot ar to, ka skolēniem, kas mājās runā krievu valodā, arī skolā ir iespēja apgūt mācību priekšmetus krievu valodā.
Latvijā palielinājies to skolēnu skaits, kuri apgūst divas vai vairākas svešvalodas, visizplatītākās ir angļu, krievu un vācu valoda. IZM skaidro, ka vidusskolas standartā vispārējās vidējās izglītības ietvaros ir noteikta norma par divu svešvalodu apguvi blakus dzimtajai valodai. Šī norma saskan ar EP uzstādījumiem.
"Latvijā 2013./2014.gadā tika plānots īstenot reformu, kas par obligātu noteiktu pirmās svešvalodas apguves vecumu pazemināt līdz septiņiem gadiem, tomēr nepietiekamu budžeta līdzekļu dēļ šī reforma atkārtoti tiek atlikta."
EK paziņojums liecina par arvien populārāku viedokli, ka turpmāk ar lingua franca nebūs gana kvalitatīvai starptautiskai saziņai, bet arvien vairosies visu valodu kā kultūras nesēju nozīme starpkultūru sakaros. Eirobarometra aptaujā "Eiropieši un viņu valodas" vērojama pārliecinoša eiropiešu tendence atbalstīt svešvalodu mācīšanu skolās – Latvijā ievērojama daļa (91%) aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka katram ES pilsonim būtu jāzina vismaz viena svešvaloda.
Mūsdienās sabiedrība tiecas veidot kultūru, kas nepazīst valstu vai valodu
robežas, līdz ar to svešvalodu zināšanas ne vien ir personiski bagātinošas, bet
pat vitāli svarīgas, ja vēlamies līdzdarboties politikā, uzņēmējdarbībā,
diplomātijā vai jebkur citur, kur noteicoša loma ir pieredzes un viedokļu
apmaiņai.
1 "Svešvalodu apguves agrīna vai vēla sākšana: rezultātu dokumentējums"
