Angļu valodas eksperti jau 13 gados
Sākot strādāt skolā, sapratu, ka viss ir mainījies. 7.klases skolēnam valodu ziņā tagad ir daudz plašākas iespējas, nekā tas bija man pirms 14 gadiem. Es savu skolēnu vecumā papildus apguvu angļu valodu, stundām ilgi sēžot ar vārdnīcu pie "National Geographic" angliskā izdevuma, ko biju aizņēmusies no kaimiņiem, kam radi Amerikā. Patlaban nevajag ne kaimiņus ar radiem Amerikā, ne biezu vārdnīcu - skolēnam pietiek ar pāris klikšķiem, lai nokļūtu pie sevis interesējošās informācijas – ziņām sociālajos tīklos, filmām un citiem avotiem.
Tos skolēnus, kuri ik dienu uzturas angļu valodas mediju telpā, ir viegli atpazīt. Viņiem nav grūtību runāt angliski, izruna ir tuvu ideālai amerikāņu angļu valodai. Šiem skolēniem klausāmie uzdevumi nesagādā problēmas. Protams, ka viņiem ir tendence lietot vārdus žargonā un gramatikā bieži izmantotā intuīcija ne vienmēr palīdz, taču tas jau ir tālākais darbs skolotājam.
Tik zinošs un prasmīgs skolēns izklausās pēc katra angļu valodas skolotāja sapņa. Tomēr šādu skolēnu nav daudz. Lēšu, ka manā skolā tie varētu būt 10-20 procenti katrā klasē. Pārējie skolēni medijus angļu valodā lieto vai nu reti, vai gandrīz nekad.
Derīgi arī skolotājiem un vecākiem
Jebkuras valodas apguvē ir piecas valodas prasmes: klausīšanās, runāšana, lasīšana, rakstīšana un valodas lietojums jeb gramatika. Ja cilvēks ir apguvis šīs prasmes, viņš var arī teikt, ka prot attiecīgo valodu. Katru no šīm prasmēm attīsta citādākā veidā. Filmu un raidījumu skatīšanās oriģinālvalodā noteikti sniedz pievienoto vērtību klausīšanās prasmei, runāšanai, kā arī daļēji valodas lietojumam. Tā arī paplašina vārdu krājumu, kas vajadzīgs jebkurai prasmei.
"Filmu skatīšanās angliski palīdzēs ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, vecākiem un jebkuram sabiedrības loceklim."
Uzskatu, ka filmu skatīšanās angliski palīdzēs ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, vecākiem un jebkuram sabiedrības loceklim. Liela daļa angļu valodas skolotāju ir mācījušies vēl padomju laikos, kad angļu valodas apguvē valdīja gramatikas un tulkošanas metode. Tā uzsvēra tekstu tulkošanu un gramatikas likumu un vārdu iemācīšanos no galvas, taču runāšanas un klausīšanās prasme ideoloģisku iemeslu dēļ bija atstāta novārtā. Tādēļ tīri saprotama ir situācija, kad skolotājiem pašiem valodas izrunā ir manāma spēcīga dzimtās valodas ietekme.
Vecāki nereti palīdz saviem bērniem mācībās, taču valodas nezināšanas dēļ viņiem varētu būt problēmas tieši angļu valodā. Tādēļ filmu raidīšana oriģinālvalodā nozīmētu angļu valodas prasmju veicināšanu arī skolotājiem, vecākiem un jebkuram iedzīvotājam, kuram var būt saskarsme ar angļu valodu.
Nebūs "brīnumzāles", taču derīgs palīgs ikdienas situācijām
Filmu un raidījumu skatīšanos oriģinālvalodā ir jāuztver kā lielisku iespēju papildus attīstīt klausīšanās un runāšanas prasmes, kā arī paplašināt vārdu krājumu. Tās nebūt nav "brīnumzāles" perfektai valodas apguvei, bet ne visiem cilvēkiem valodu ir jāapgūst labākajā līmenī. Dažiem tā ir vajadzīga ceļojot, dažiem - informācijas meklēšanai, bet citiem - privātām vajadzībām vai darbam.
Eirobarometra pētījums rāda, ka svešvaloda visbiežāk tiek lietota ikdienas situācijās un mazāk profesionālajā jomā. 44% eiropiešu svešvalodu lieto brīvdienās ārzemēs, 20% - saziņai ar draugiem, 18% - skatoties filmas, klausoties radio un 15% - saziņai darbā. Latvijā šie dati varētu atbilst angļu valodai, bet neattiektos uz krievu valodu, kam mūsu valstī ir biežāks pielietojums.
Skandināvijai pa pēdām – labā virzienā
Modelis par filmu raidīšanu oriģinālvalodā nav jauns. Tas pastāv jau vairākus gadu desmitus Skandināvijā. Kā savu labo angļu valodas zināšanu iemeslu skandināvi min agro angļu valodas apguves sākšanu skolā un filmu raidīšanu oriģinālvalodā. Ja pirmā darbība pie mums pastāv, tad apsveicama ir iniciatīva ieviest arī otro.
Minētais Eirobarometra pētījums (kas gan noticis 2006.gadā un ir iespējamas nelielas izmaiņas) parāda, ka mazāk nekā puse (39%) Latvijas iedzīvotāju pārvalda angļu valodu. Taču Skandināvijā tas ir krietni tuvāk visam iedzīvotāju skaitam. Dānijā angļu valodu pārvalda 86%, bet Zviedrijā - 89% iedzīvotāju.
"Kā savu labo angļu valodas zināšanu iemeslu skandināvi min agro angļu valodas apguves sākšanu skolā un filmu raidīšanu oriģinālvalodā."
Jāpiebilst, ka arī Skandināvijā filmu subtitrēšanai ir izņēmumi. Bērnu filmas un raidījumi tiek dublēti. Tādēļ subtitrēšana jāievieš pakāpeniski, ņemot vērā ziemeļu kaimiņu pieredzi, respektējot dažādas sabiedrības grupas: bērnus, vecāka gada gājuma cilvēkus u.c.
Iemīlēt latviešu valodu vēlreiz
Man kā dinamiskam jaunam cilvēkam, kas prot piecas valodas, ieskaitot dzimto latviešu, ir grūti saprast argumentus par latviešu valodas lomas zaudēšanu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes iniciatīvas dēļ. Tieši dzīvojot ārzemēs, mācoties citas valodas un iepazīstot citas kultūras, es arī iepazinu un iemīlēju Latviju vēlreiz.
Skats no malas sniedz iespēju paraudzīties uz dažādiem notikumiem kritiskāk, tomēr liek arī saprast, ka Latvija ir īpaša valsts ar savu unikālo valodu, kultūru un mentalitāti. Tā ir mana valsts, un latviešu valoda ir mana valoda, un tas, ka ikdienā lietoju informāciju divās citās valodās, nemazinās piederību tai.
Valsts standartā pamatizglītībai par vienu no svešvalodu priekšmetu mērķiem noteikts: "Sekmēt atvērtību pret neierasto un vērtējošu attieksmi pret sevi, citiem, pasauli, apgūstot un salīdzinot dzimto valodu un svešvalodu, kā arī iepazīstot kultūru daudzveidību." Uzskatu, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes iniciatīva televīzijā filmas raidīt oriģinālvalodā (angļu, krievu, vācu, spāņu un jebkurā citā) ir loģisks solis pretim šim mērķim attiecībā uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.
