Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šogad mākslas muzeji drošības apsvērumu dēļ starptautiskajā akcijā “Muzeju nakts” durvis apmeklētājiem nevērs. Attēlā: cilvēku rinda pie mākslas muzeja “Rīgas Birža” Muzeju naktī 2015. gadā.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Pēc divu gadu pārtraukuma nedēļas nogalē durvis atkal vērs vaļā Muzeju nakts. Pandēmijas laiks muzejiem gan radījis darbības ierobežojumus, gan licis meklēt jaunus risinājumus apmeklētāju piesaistīšanai.
Muzeju nakts tradīcija ir aizsākta 1999. gadā Francijā. Tās mērķis – iepazīstināt ar muzejiem arī to sabiedrības daļu, kura ikdienā muzejus neapmeklē. Ar Starptautiskās Muzeju dienas un Eiropas Muzeju nakts atzīmēšanu saistītās norises Latvijā mērāmas jau otrajā gadu desmitā – Muzeju nakts 2022. gadā notiks jau 17. reizi. 2020. gadā, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību, Muzeju nakts tika atcelta, savukārt 2021. gadā tā lielākoties notika tiešsaistē.
Šogad, 14. maijā, piedāvājot daudzveidīgus pasākumus, Muzeju naktī piedalīsies 190 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošās organizācijas, informē Kultūras ministrija.
Vairāki apmeklētāju iecienīti muzeji drošības risku dēļ Muzeju nakts pasākumos nepiedalīsies, starp tiem – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rundāles pils muzejs u. c.
Ar Muzeju nakts programmu, kā arī ērti lietojamu Muzeju nakts dalībnieku izvietojumu kartē iespējams iepazīties vietnē www.muzeju-nakts.lv.
“Muzeju nakts ik gadu iezīmē vasaras sākumu, kad daudzveidīgo, naksnīgo kultūras pasākumu piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Šogad muzeji, sabiedriskās dzīves veidotāji un dažādas iestādes pēc divu gadu pauzes, kad pandēmijas apstākļos nebija iespējams rīkot plaši apmeklētus kultūras pasākumus, apmeklētājus uzņems klātienē,” piedalīties un izbaudīt Muzeju nakts aktivitātes aicina kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Kā informē Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante, kaut arī daļā jaunizveidoto pašvaldību notikusi muzeju apvienošana, divu gadu laikā Latvijā darbību nav beidzis neviens no valsts akreditētajiem valsts, pašvaldību un privātajiem muzejiem. Tomēr pandēmijas laikā noteiktie epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai paredzētie pasākumi, tostarp muzeju slēgšana, tiem radījuši dažādus darbības ierobežojumus un likuši meklēt jaunus veidus saiknes uzturēšanai ar sabiedrību.
Zane Grīnvalde, Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja.
FOTO: Astrīda Meirāne.
Galvenais pandēmijas laika izaicinājums bija saglabāt saikni ar apmeklētājiem, sabiedrību. Muzeji to risinājuši dažādi, veidojot digitālus piedāvājumus, izejot ārpus telpām. Tomēr apmeklētāju skaita samazināšanās muzejiem nozīmējusi arī ienākumu samazināšanos. Zinātnisko darbu muzejos tas ietekmējis mazāk. Līdzekļu trūkums vairāk skāris dažādu ilgtermiņa pasākumu īstenošanu, remontu veikšanu, jaunu ekspozīciju ierīkošanu, krājuma papildināšanas un publikāciju izdošanas iespējas. Ierobežojumus piedzīvojis arī izglītojošais darbs, muzeju apmeklējumus nācās atlikt skolēnu grupām. Tagad tās atgriežas, tomēr var redzēt, ka pagaidām skolēni muzeja apmeklējumu grupas sastāvā nereti vairāk uztver kā izklaidējošu kopā būšanas un atkalredzēšanās iespēju, nevis izglītojošu pasākumu.
Līdztekus pandēmijai muzeju darbību skāris arī karš Ukrainā un administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Kara dēļ samazinājies ārvalstu tūristu skaits, kas daļai Latvijas muzeju iepriekš nodrošināja lielu daļu apmeklētāju un ienākumu. Savukārt administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienojoties pašvaldībām, daļā no tām nācies pārskatīt un veidot jaunu muzeju pārvaldības modeli, lemjot gan par to apvienošanu, gan finansējuma sadali.
Pagaidām nevar paredzēt, kāda pēc divu gadu pārtraukuma būs apmeklētāju interese par Muzeju nakti. Domājams, tā varētu būt liela. Tāpēc, ņemot vērā, ka pandēmija vēl nav beigusies, aicinām apmeklētājus iespējami nedrūzmēties. Redzot, kā karš Ukrainā iznīcina kultūrvēsturisko mantojumu, muzejiem Latvijā Muzeju nakts būs iespēja runāt ar savu auditoriju par šo mantojumu kā vērtību.
Arnis Radiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Pandēmija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbību nav jūtami iespaidojusi, jo muzejs saņēma valsts dotāciju un veica visas funkcijas. Tomēr bija jādomā, kā uzturēt saikni ar sabiedrību. Klātienes apmeklētāju trūkumu zināmā mērā kompensēja arvien pieaugošā attālinātās auditorijas daļa. Kombinējām abus komunikācijas veidus.
Runājot par muzeju apmeklētības nākotni, var izdalīt trīs pieņēmumus. Tūrisms, kas vairākiem muzejiem veidoja būtisku apmeklētāju daļu, pandēmijas gados bija apsīcis, un nav paredzams, kad tas varētu atjaunoties, ņemot vērā, ka Ukrainā notiekošā kara dēļ tūrisms no Krievijas ir apstājies. Skolēnu grupu apmeklējumi, kas jau ir atsākušies, atgriezīsies pirms pandēmijas līmenī. Tas pats, visticamāk, attiecināms arī uz vietējo muzeju apmeklētāju. Kas gribēs uz muzeju atnākt, tas atnāks. Līdztekus izmantosim pandēmijas laikā jau iestrādātos attālinātos risinājumus apmeklētāju piesaistei un saiknes uzturēšanai ar sabiedrību.
Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktore.
FOTO: Sintija Zandersone, LETA.
Muzeja apmeklējums ir būtiski krities. Pirms pandēmijas, 2019. gadā, tas bija 275 000 apmeklētāju, 2020. gadā – 103 tūkstoši, bet 2021. gadā – vairs tikai 85 000. Ievērojami samazinājies ārzemju tūristu skaits, kas līdz pandēmijai veidoja 89% no kopējā apmeklētāju skaita. Tam sarūkot, samazinājušies arī mūsu ieņēmumi, no kuriem vairāk nekā 64% veidoja muzeja paša nopelnītais, ieņēmumi no apmeklētājiem. Esam lūguši atbalstu muzeja darbības nodrošināšanai Kultūras ministrijai, kura to mums ir sniegusi.
Zinātnisko un pētniecisko darbu muzejā pandēmijas laiks nav tik būtiski ietekmējis, mums ir bijušas izstādes un publikācijas. Tomēr ir bijusi ierobežota krājuma veidošana, jo krietni samazinājās iespējas piedalīties tā papildināšanai nepieciešamo lietu izsolēs.
Pandēmija muzejam ir nesusi negatīvas sekas, taču no tās esam arī mācījušies. Sākām pielāgoties apmeklētāju profila maiņai. Ārvalstu tūristu skaits samazinājās jau pandēmijas pirmajos gados, taču rēķināmies, ka tas tik drīz var nesasniegt savus iepriekšējos apmērus Ukrainā notiekošā kara dēļ. Rietumeiropas tūristi uzskata, ka Latvija šobrīd ir pārāk nedroša vieta ceļojumam, iebraukšanas ierobežojumu dēļ apsīcis arī tūristu skaits no Krievijas. Tādējādi vairāk orientējamies uz ģimenēm ar bērniem un skolēniem, kam vairāk pielāgojam savu piedāvājumu. Esam izstrādājuši spēli “Jaunais restaurators”, audiogidu, domājam par jaunām programmām šai apmeklētāju daļai. Pandēmijas laiks licis meklēt veidus, kā arī turpmāk sasniegt apmeklētāju, vairāk izmantojot tieši sociālos medijus un digitālo saturu, rēķinoties, ka, uzrunājot šādā veidā, cilvēki tiek ieinteresēti arī muzeja apmeklējumam klātienē.
Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Pandēmijas gadi Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam nav aizritējuši bez sekām, un kādu laiku tās vēl izjutīsim. Zinātniskais un pētnieciskais darbs nav piedzīvojis kritumu, taču, piemēram, publikāciju izdošanas iespējas samazinājās. Muzeja ieņēmumi ir kritušies. Šogad esam ieņēmuši 20% no plāna. Ar bažām raugāmies uz vispārējo cenu pieaugumu. Muzeja darbībai nepieciešamo materiālu izmaksas jau ir palielinājušās par 10–30%. Rudenī gaidāmas apjomīgas komunālo pakalpojumu izmaksas, var būt apdraudēta ēku uzturēšana.
Pandēmijas laiks muzejiem arī daudz ko ir iemācījis, lai nezaudētu saikni ar apmeklētājiem. Arī mums bija jāapgūst vairākas jaunas lietas. Priekšplānā – digitālie risinājumi. Daudz strādājām pie skolēnu programmām. Arī nākotnē jārēķinās ar attālinātās pieejas risinājumu attīstīšanu, lai radītu interesi par muzeja piedāvājumu. Tomēr vairāk mums, protams, ir svarīgi muzeja apmeklējumi klātienē. Iespējams, jāmeklē kombinēti risinājumi. Muzejiem ir jādomā, kā arī turpmāk uzrunāt un ieinteresēt apmeklētāju, kurš mums ir ļoti nozīmīgs.
Pēdējā pirms pandēmijas gadā akreditētajos muzejos Latvijā bijis ap 3,7 miljoniem apmeklējumu, liecina Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumā Nr. 143 “Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.– 2027. gadam “Kultūrvalsts” ” pieejamie dati. Turklāt apmeklējumu skaits ik gadu ir pieaudzis.
Apmeklētājus salīdzinoši vieglāk ir piesaistīt mākslas muzejiem, norāda muzeju nozares speciālisti. Taču krājuma lielums vai darbības profils nav vienīgie kritēriji, kas nosaka muzeju apmeklētību. Populārākie pirms pandēmijas gados bija tie muzeji, kuri nesen atjaunoti, ieguvuši mūsdienīgu veidolu, skaidro Z. Grīnvalde. Izredzes piesaistīt interesentus nosaka muzeju spēja piedāvāt iespējami daudzveidīgu programmu visu vecumu apmeklētājiem. Nereti to var nodrošināt, ekspozīciju veidošanā iesaistot dažādu radošo profesiju pārstāvjus, māksliniekus, kā arī sadarbojoties ar skolām, cenšoties muzeja piedāvājumu saskaņot ar skolēnu mācību vielu. “21. gs. sākumā par neatņemamu muzeju ekspozīciju un izstāžu sastāvdaļu kļuvušas digitālās sadaļas ar dažādu tehnoloģiju pielietojumu, arvien biežāk muzeji veido īpašas mobilās lietotnes. Muzeji ir aktīvi sociālo tīklu un daudzveidīgu tiešsaistes platformu uzturēšanā,” vēstīts Latvijas Nacionālās enciklopēdijas elektroniskās versijas šķirklī “muzeji Latvijā”.
Muzeji, tāpat kā citas “atmiņas institūcijas” (arhīvi un bibliotēkas), ir nozīmīgi kultūras mantojuma glabātāji, kas nodrošina ne tikai mantojuma saglabāšanu, bet arī tā interpretāciju un pieejamību sabiedrībai, teikts minētajās kultūrpolitikas pamatnostādnēs. Tās arī paredz, ka “turpmākajos gados būtiski ir ne tikai atbalstīt šo institūciju krājumu veidošanas un saglabāšanas darbu, bet arī strādāt pie krājumu izpētes, interpretācijas un komunikācijas sabiedrībai, veidojot inovatīvus pakalpojumus”.
Muzeju likums nosaka, ka muzejs ir “pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu”.
Muzeja pamatfunkcijas saskaņā ar Muzeju likumu ir:
Pandēmijas gadi, kuros vairākiem muzejiem būtiski samazinājās ieņēmumu gūšanas iespējas, aktualizējuši jau iepriekš muzejniecības kontekstā bieži uzsvērto jautājumu par to, cik lielā mērā muzejiem ir jābūt pelnošām institūcijām, ja vēlamies, lai šīs kultūras iestādes kvalitatīvi pildītu tām paredzētās funkcijas, atzīst vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.
