Kopš 2023. gada UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauj atmiņas vietas, lai godinātu notikumus, kurus valsts, tās iedzīvotāji un kopienas vēlas saglabāt piemiņā. Mūsdienās šīs atmiņas vietas ir samierināšanās un pārdomu vietas. Šīs Komitejas sesijas laikā Pasaules mantojuma sarakstam kā atmiņas vietas pievienojās 1944. gada Normandijas desanta pludmales Francijā, godinot 1944. gada 6. jūnija Sabiedroto spēku desanta piemiņu, tāpat sarakstā tika iekļautas vēsturisko sultanātu medīnas Komorās, Dzjindedžeņas porcelāna ražošanas vietas Ķīnā, Akabas jūras rezervāts Jordānijā, kaulzivju fosīlijas Limfjordā Dānijā, Olimpa kalna apkārtne Grieķijā un citas kultūras un dabas mantojuma vietas dažādās pasaules valstīs. No 25 jaunajām mantojuma vietām 19 ir kultūras, piecas – dabas, viena – jaukta tipa.
Visas izvirzītās nominācijas tika iekļautas vienbalsīgi, apliecinot sadarbības garu, kas ir pamatā Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Šī sesija ir arī nozīmīga ar to, ka pirmo reizi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti objekti no trim Āfrikas valstīm – Komorām, Santomē un Prinsipi un Dienvidsudānas –, kas apliecina UNESCO apņemšanos veidot sabalansētāku un reprezentatīvāku sarakstu. Komiteja pievienoja arī sešus objektus UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstam, atzīstot gan šo vietu izcilo vērtību, gan nepieciešamību tās aizsargāt.
Pasaules mantojuma konvencija ar 196 dalībvalstīm ir viena no visuniversālāk ratificētajām konvencijām pasaulē, kas apliecina tās ietekmi un popularitāti visā pasaulē. Līdz ar jauno vietu iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā šobrīd iekļautas 1273 vietas 173 valstīs.
Pilns jauno UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksts pieejams šeit.
UNESCO Pasaules mantojuma komiteja ir starpvaldību institūcija, kuras uzdevums ir veicināt Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību īstenošanu. Komiteja pārrauga UNESCO Pasaules mantojuma vietu saglabāšanu un attīstību, balstoties uz starptautisku ekspertīzi izvērtē dalībvalstu nominācijas un pieņem lēmumu par jaunu vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, pamatojoties uz kultūras un/vai dabas mantojuma vietas īpašo kultūras un/vai dabas vērtību; seko līdzi Konvencijas dalībvalstu ieguldījumam šo vietu saglabāšanā, pieņem lēmumus par vietas iekļaušanu Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā vai izslēgšanu no saraksta utt. Komitejas sastāvu veido 21 Konvencijas dalībvalsts, kuras ievēl uz četru gadu termiņu. Pasaules mantojuma saglabāšanas un aizsardzības pamatā ir 1972. gadā pieņemtā Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.
Latvija Konvencijai pievienojās 1995. gadā, apliecinot vēlmi sniegt savu ieguldījumu pasaules mantojuma saglabāšanā. Kopš pievienošanās Konvencijai pasaules mantojums ir kļuvis par Latvijas kultūrpolitikā un kultūras mantojuma aizsardzībā nozīmīgu darbības jomu. No Latvijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir ierakstīts Rīgas vēsturiskais centrs, Strūves ģeodēziskais loks un Kuldīgas vecpilsēta.
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
