Korupcijas uztvere uzlabojas lēni. Valdības plāni neliecina par entuziasmu ko mainīt

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International (TI) publiskotais Korupcijas uztveres indekss (KUI) ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators, kas balstīts vairāku pētījumu rezultātos. Tā aprēķināšanā tiek izmantoti 13 analīzes avoti, tostarp rādītāji, kas saistīti ar demokrātiju un valsts pārvaldi. Respondenti – galvenokārt uzņēmēji, politiķi, valsts pārvaldes darbinieki, citas personas, kuras darbojas ekonomikas un politikas jomā.

Indekss atspoguļo priekšstatu jeb uztveri par korupciju, nevis tās faktisko izplatību valstī.

Vienlaikus šis rādītājs tiek vērtēts kā autoritatīvs informācijas avots, kas liecina par valsts attīstības līmeni, investīciju klimatu un, tāpat kā faktiskais korupcijas līmenis, ietekmē valsts ekonomiku un reputāciju.

Indeksā valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē augstu korupcijas uztveri, savukārt 100 – priekšstatu par tās neesamību.

Avots: “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pārvarēta psiholoģiskā robeža, tomēr uzlabojums – lēns

2023. gada KUI reitinga skalā Latvija ar 60 punktiem, kas ir par vienu punktu vairāk nekā pērn, ierindojusies 36. vietā starp 180 pētījumā ietvertajām valstīm. Taču Latvija turpina atpalikt no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, kas ir 64 punkti. Tāpat mūsu valsts atpaliek arī Baltijas mērogā, it īpaši no Igaunijas, kura aizvadītajā gadā sasniegusi 76 punktus. Turpretī Lietuvas rādītājs ir 61 punkts. Reitinga augšgalā ar 90 punktiem atrodas Dānija. Pēc tam ir Somija ar 87 un Jaunzēlande ar 85 punktiem.

Desmit gadu laikā KUI Latvijā ir pieaudzis par septiņiem punktiem.

Tomēr rezultāti uzlabojas pārāk lēni, tādējādi zaudējot iespējas pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) noteiktajam mērķim, proti, 2024. gadā sasniegt 64 un 2027. gadā 67 punktus, secinājusi TI Latvijas nodaļa “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”). “Šī ir psiholoģiskā robeža, ko esam pārvarējuši, jo vairāk kā desmit gadu esam bijuši 50 punktu robežās. Tas nozīmē, ka neatlaidīgs, lēns uzlabojums cīņā ar korupciju Latvijā notiek, taču mēs noteikti varam labāk,” Latvijas pozīciju jaunākajā KUI reitingā vērtēja “Delnas” direktore Inese Tauriņa.

Viņa norādīja: to apliecina fakts, ka KUI indeksa vidējie rādītāji pieaug arī ES un OECD valstīs, turklāt ir zināms, kas Latvijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. 

Cīnās vārdos, nevis darbos

Lai gan iepriekš minētās un citu starptautisko organizāciju rekomendācijas ir spēkā jau vairākus gadus, politiskās gribas to īstenošanai ir pietrūcis.

Kaut arī valdība ir apņēmusies Latvijā nodrošināt pretkorupcijas politikas attīstību, datu atklātību un pieejamību un tiesībsargājošo iestāžu stiprināšanu, Evikas Siliņas valdības rīcības plānā1 nav paredzēts neviens pasākums, kas liecinātu par gaidāmu būtisku izrāvienu un apņemšanos cīņā ar korupciju, secināja I. Tauriņa.

Arī pirms gada apstiprinātajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas plānā nav ietvertas skaidras darbības, kas sekotu labajai gribai. “Nav nevienas institūcijas un ministrijas, kas gribētu uzņemties atbildību un līderību un virzīt šo darbu,” pauda “Delnas” vadītāja. Viņa akcentēja, ka rekomendācijas pretkorupcijas jomā bieži tiek ieviestas tikai “uz papīra”. Viens no piemēriem ir pērn pieņemtais Interešu pārstāvības atklātības likums, kurā noteikts, ka 2023. gada 1. septembrī jābūt izstrādātiem šī likuma faktiskajai darbībai nepieciešamajiem Ministru kabineta noteikumiem, taču to aizvien nav.  

Korupcija skar katru

“Korupcija un ēnu ekonomika iet roku rokā. Ēnu ekonomikas dinamikā redzam stagnāciju, līdzīgi kā tas ir korupcijas apkarošanas jomā,” diskusijā sacīja “Delnas” padomes priekšsēdētāja, SIA “Schwenk Latvija” valdes locekle, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša.

“Korupcijas un ēnu ekonomikas negatīvās sekas ir daudzšķautņainas. Ēnu ekonomikas kontekstā nereti gan politiķi, gan žurnālisti runā ļoti vienkāršoti – par neesošiem jeb nenotikušiem ieņēmumiem budžetā. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Līdzīgi ir ar korupciju. Sekas ir ekonomiskās nevienlīdzības veicināšana, negodīga konkurence, samazināta ekonomikas izaugsme, kā arī patērētāju tiesību un darbinieku aizsardzības trūkums,” norādīja E. Goša.

“Korupcijas kontekstā joprojām sadzīvojam ar padomju mantojumu. Izdzīvot un gūt labumu sev un savējo lokam vēl arvien ir sabiedrībā akceptēts veids, kā pastāvēt, kaut arī korupcijas kaitīgā ietekme skar pilnīgi visus sabiedrības locekļus – valsts iestādes, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas, katru no mums,” rezumēja E. Goša.

Pēc “Delnas” aprēķiniem, kas veikti pirms vairākiem gadiem, korupcijas negatīvā ietekme uz katru Latvijas iedzīvotāju ir 160 eiro mēnesī. Izplatīta korupcija ne vien samazina labklājības līmeni valstī, bet arī vairo par tās drošību atbildīgo amatpersonu uzpērkamības risku un atņem līdzekļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, kas patlaban ir īpaši aktuāli saistībā ar draudiem, ko rada Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. 

Pētījumi atklāj saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni valstī, respektīvi, korupcijai ir lielākas iespējas attīstīties valstīs ar vāju demokrātiju.

Avots: “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pilnīgas demokrātijas (full democracies) KUI rādītāji ir vidēji 75 punkti, nepilnīgas demokrātijas (flawed democracies) – 49 punkti, režīmu ar autokrātijas elementiem – 35 punkti, bet autokrātisku režīmu – tikai 30 punkti, secinājusi TI. Tiesa, šāds iedalījums nav uzskatāms par absolūtu, jo valstīs ar autoritāru vai pat totalitāru režīmu korupcijas uztveres līmenis var būt arī salīdzinoši zems.

1 ^{Piemēram, pretkorupcijas jomā valdības rīcības plāns paredz izstrādāt un apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam, izvērtēt interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā normatīvā regulējuma atbilstību mūsdienu situācijai un sagatavot rekomendācijas normatīvo aktu tālākai pilnveidei. Tāpat plāns paredz īstenot vismaz trīs projektus, piesaistot Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas programmas finansējumu KNAB izmeklēšanas, operatīvās darbības un analītikas stiprināšanai, paplašinot KNAB materiāltehnisko bāzi operatīvās darbības pasākumu veikšanai. Plānots uzlabot KNAB kapacitāti nozīmīgu potenciālas korupcijas gadījumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī veicināt pievēršanos korupcijas gadījumiem privātajā sektorā. Valdība sola izvērtēt iespējas uzlabot motivāciju valsts un pašvaldību amatpersonām ziņot par pamanītiem korupcijas gadījumiem, “nodrošināt pretkorupcijas politikas attīstību, kas ietver mērķtiecīgu korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānošanu un īstenošanu, elastīgi reaģējot un pielāgojoties pārmaiņām sabiedrībā, aktuālajām vajadzībām publiskajā un privātajā sektorā, kā arī tehnoloģiju attīstības jomā, atbilstoši stiprinot un attīstot KNAB tehniskos un intelektuālos resursus korupcijas apkarošanai nacionālā un starptautiskā līmenī”.}