Šobrīd likums noteic, ka noziedzīgi iegūta manta jāatdod tās īpašniekam, bet labticīgajam ieguvējam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no vainīgās personas. Tomēr praksē tas var radīt netaisnīgas situācijas – īpaši tad, ja cilvēks īpašumu iegādājies godprātīgi un ierakstījis to zemesgrāmatā, bet vēlāk izrādās, ka īpašums saistīts ar noziegumu.
Šādās situācijās taisnīgs risinājums ir panākams, tikai vērtējot katru lietu individuāli, turklāt ir svarīgi, lai jautājumu par ieguvēja labticīgumu būtu iespēja vispusīgi izvērtēt. Tādējādi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere piedāvā Kriminālprocesa likumā noteikt, ka tiesa izņēmuma gadījumā, īpaši pamatojot, var atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā. Šo normu varēs piemērot, ja tiesa, konkretizējot lietā esošos netipiskos faktiskos apstākļus, konstatēs, ka labticīgais ieguvējs ir reģistrēts zemesgrāmatā un, nekustamo īpašumu atdodot cietušajam, veidotos netaisnīga situācija pret šo labticīgo pircēju.
“Primārais labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu atprasīšana no apsūdzētās vai notiesātās personas. Situācijas, kurās ir jāizšķiras par mantas atstāšanu cietušajam vai labticīgajam ieguvējam, rodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Atbildība par noziedzīgā nodarījuma sekām ir pilnībā jāuzņemas nozieguma izdarītajam. To noteic arī Kriminālprocesa likuma 360. panta otrā daļa, paredzot civilprocesa kārtībā tiesības iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu, tai skaitā pret apsūdzēto vai notiesāto personu. Ir jānodrošina, ka sodu saņem tie, kuri veikuši krāpnieciskas darbības, nevis godprātīgi cilvēki. Tādēļ tiesai, izvērtējot katras lietas konkrētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, būs iespēja noteikt taisnīgāko risinājumu katrā konkrētajā gadījumā,” skaidro tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Iecerētie grozījumi ļaus nodrošināt elastīgāku un taisnīgāku kriminālprocesu situācijās, kurās iesaistīti divi potenciālie cietēji – sākotnējais īpašnieks un labticīgais pircējs.
Tieslietu ministrija līdz šim jau īstenojusi vairākus pasākumus krāpniecības risku mazināšanai nekustamo īpašumu darījumos, tostarp izveidota agrīnas brīdināšanas sistēma, kas paredz iespēju pieteikt bezmaksas e‑paziņojumu vietnē www.zemesgramata.lv, kas uzreiz brīdina, ja kāds iesniedz dokumentus par jūsu īpašumu.
Arī citos reģistros iespējams pieteikties automātiskiem paziņojumiem, piemēram, Uzņēmumu reģistrā, CSDD, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras e-pakalpojumu portālā. Tas ir vienkāršs un efektīvs veids, kā pasargāt sevi un savu īpašumu no krāpniecības vai nepamatotām darbībām ar nekustamo īpašumu, transportu, tehniku vai uzņēmuma kapitālu.
