“Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts, kuras pamatā ir skaidra varas dalīšana starp likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu. Šie grozījumi ir vēl viens solis, lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, kurā lēmumi par tiesnešu karjeru un tiesu attīstību tiek pieņemti pašas tiesu sistēmas ietvaros brīvi no politiskās ietekmes,” uzsver tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Grozījumi paredz atteikties no formālām funkcijām un stiprināt Tieslietu padomes lomu tiesnešu karjeras un tiesu budžeta jautājumos. Turpmāk Tieslietu padome lems par tiesnešu skaitu, tiesnešu amata konkursu organizēšanu, tiesneša amata kandidātu virzīšanu iecelšanai vai apstiprināšanai rajona (pilsētas) un apgabaltiesu tiesnešu amatos, kā arī tiesnešu pārcelšanu, aizstāšanu vai norīkošanu. Papildus tam Tieslietu padome iegūs lielāku ietekmi tiesu budžeta un tiesu darba organizācijas jautājumos.
Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību un mazinātu iespējamu politisko ietekmi, likumprojekts paredz Tieslietu padomei tiesības vērsties Satversmes tiesā, ja Saeima neapstiprina tiesnesi amatā.
Būtiska likumprojekta daļa veltīta arī cilvēkresursu jautājumiem tiesu sistēmā. Tieslietu padome jau apstiprinājusi tiesnešu palīgu reformu, uz kuras pamata plānots izveidot jaunu tiesas jurista amatu ar plašākām funkcijām un augstāku atalgojumu. Paredzēts, ka tiesas jurista amats tiks ieviests no 2027. gada 1. janvāra. Tiesnešu palīgi, kuri atbildīs noteiktajām prasībām, kļūs par tiesas juristiem, savukārt pārējiem piecu gadu laikā būs jāiegūst otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs vai jāieņem citi amati atbilstoši tiesu vajadzībām un budžeta iespējām.
Likumprojekts vēl būs jāizskata Saeimai. Tas pieejams Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
