Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta aktuālajiem izaicinājumiem civilprocesā – procesuālajam “huligānismam”, negodprātīgai procesuālo tiesību izmantošanai, tiesas lomai digitālajā laikmetā un mākslīgā intelekta izmantošanas robežām civilprocesā. Diskusijās, kurās piedalījās tiesību zinātnes pārstāvji, tiesneši, advokāti, prokurori un studenti, tika analizēta procesuālo sankciju efektivitāte, elektronisko pierādījumu regulējums, tiesu prakses vienveidība, pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanas problemātika, kā arī jautājumi par savlaicīgu un taisnīgu lietu izskatīšanu.
Tieslietu ministre savā konferences atklāšanas uzrunā uzsvēra: “Mūsdienās tiesu sistēmai nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem – digitālajām tehnoloģijām, mākslīgo intelektu, elektroniskiem pierādījumiem un arvien sarežģītākiem tiesvedības procesiem, kā arī sabiedrības vēlmi, lai lietas tiktu izskatītas ātri un efektīvi. Tas nozīmē, ka gan likumdevējiem, gan tiesām jāspēj pielāgoties jaunajai realitātei. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt līdzsvaru: lai process būtu gan ātrs un efektīvs, gan arī taisnīgs un cilvēka pamattiesības pilnībā tiktu ievērotas, neatkarīgi no tehnoloģiju izmantošanas.”
Attēlā: Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un Tieslietu ministrijas rīkotā konference “Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi” 22.05.2026.
FOTO: LU Juridiskā fakultāte.
Ministre konferences dalībniekus arī informēja par vairākām nesen īstenotām reformām civilprocesa un civiltiesību jomā. Viena no būtiskākajām izmaiņām saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību: no 2026. gada 1. marta laulības šķiršanas gadījumos vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem pie notāra jānoformē notariālā akta veidā. Tas nozīmē, ka vienošanās neizpildes gadījumā to iespējams izpildīt piespiedu kārtā bez atsevišķas tiesvedības, šie grozījumi stiprina bērnu tiesību aizsardzību un nodrošina lielāku juridisko skaidrību ģimenes strīdos.
Tāpat I. Lībiņa-Egnere pievērsās tā dēvētajai ieturējumu reformai, kas stājās spēkā 2024. gada oktobrī. Tās mērķis ir veicināt parādu pakāpenisku atmaksu, vienlaikus motivējot cilvēkus iesaistīties legālajā darba tirgū un mazinot ēnu ekonomiku. Ministre norādīja, ka sākotnējie rezultāti liecina par reformas pozitīvu ietekmi, jo pieaudzis to lietu skaits, kurās iespējams veikt ieturējumus vismaz minimālā apmērā.
Konferencē tika uzsvērta arī tiesu sistēmas digitalizācijas nozīme. Tieslietu ministre informēja konferences dalībniekus, ka Saeima 21. maijā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz no šā gada 1. jūlija pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā procesu. Tas ļaus efektīvāk izmantot tiesu resursus un paātrinās lietu izskatīšanu.
Konference tika organizēta ar mērķi veicināt profesionālu diskusiju par aktuālajiem civilprocesa izaicinājumiem, tiesu prakses problemātiku un iespējamiem risinājumiem tiesību sistēmas pilnveidošanai. Konferences ieraksts tiks publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes YouTube kontā.
