Neatliekamās situācijās, kad pastāv tiešs apdraudējums bērna dzīvībai vai veselībai, gada laikā pieņemti 126 vienpersoniskie lēmumi. Šāds lēmums ļauj bāriņtiesai nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu bērna drošību, savukārt turpmāk jautājums tiek izskatīts bāriņtiesas sēdē. Visvairāk šādu lēmumu pieņemts ziemas periodā.
Vienpersonisko lēmumu dati liecina, ka viens no biežākajiem iemesliem bērnu nonākšanai bīstamos apstākļos un šķiršanai no ģimenes ir vecāku atkarības. Alkohola lietošana bijusi cēlonis 31% gadījumu, turklāt atsevišķos gadījumos policija vecākiem fiksējusi alkohola reibumu līdz pat 4,53 promilēm, savukārt narkotiku lietošana 9,5% gadījumu. Šie apstākļi nereti saistīti arī ar fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem, kā arī ar nepiemērotiem vai pat antisanitāriem dzīves apstākļiem.
Visbiežāk vienpersoniskie lēmumi skāruši bērnus vecumā no 10 līdz 15 gadiem un zīdaiņus līdz viena gada vecumam. Vienā gadījumā zīdaiņa veselība un dzīvība bija apdraudēta smagas vecāku nolaidības un nepietiekamas uzraudzības dēļ. Atsevišķos gadījumos konstatēta fiziska vardarbība pret bērniem līdz trīs mēnešu vecumam – zīdaiņiem diagnosticēti kaulu lūzumi un zilumi, un pret vecākiem uzsākti kriminālprocesi.
Vienpersonisko lēmumu statistika kopumā norāda uz augstu sociālo spriedzi. Pagājušajā gadā bija vairāki gadījumi, kad paši bērni vērsušies pēc palīdzības. Ģimenes konfliktu dēļ vairākiem pusaudžiem bijušas paškaitējuma vai suicidālas domas, un sešos gadījumos bāriņtiesa pieņēmusi vienpersonisku lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes.
Bāriņtiesas koleģiālie lēmumi par aizgādības tiesību atjaunošanu pēc vienpersoniskā lēmuma pieņemšanas 72% gadījumu bija negatīvi. Tas galvenokārt saistīts ar vecāku problēmām, piemēram, atkarībām vai garīgās veselības traucējumiem, kuru pārvarēšanai nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un motivēta rīcība, lai novērstu bērnam bīstamus apstākļus.
2025. gada beigās ārpusģimenes aprūpē kopumā bija 1331 bērns. Jāņem vērā, ka ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits gada laikā ir mainīgs, jo bērni tiek ievietoti aprūpē, atgriežas ģimenēs vai nonāk adopcijā. Lielākā daļa bērnu dzīvoja aizbildņu ģimenēs. Audžuģimenēs uzturējās 301 bērns, savukārt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās joprojām dzīvoja 217 bērni. Gada izskaņā Rīgā bija 80 audžuģimenes un 11 specializētās audžuģimenes.
Pārskata gadā adopcijas reģistram sniegta informācija par 315 bērniem ārpusģimenes aprūpē, taču būtisks šķērslis adopcijai bija pašu bērnu nostāja – no tiem 249 bērni nav piekrituši adopcijai, visbiežāk pusaudžu vecumā. Vienlaikus Rīgas bāriņtiesa par adoptētājiem atzina 42 personas. Ikviens iedzīvotājs aicināts apsvērt savas iespējas un izmantot pieejamos atbalsta resursus, lai sniegtu mīlošu ģimeni bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.
Būtiska bērnu tiesību aizsardzības darba daļa ir preventīvs darbs ar ģimenēm, lai savlaicīgi novērstu riskus bērna drošībai un attīstībai, un to nodrošina cieša starpinstitucionālā sadarbība. 2025. gadā Rīgas bāriņtiesa informēja sociālo dienestu par nepieciešamu atbalstu 130 ģimenēm, savukārt 244 vecākiem uzdots sadarbībā ar dienestu novērst bērna attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
Rīgas bāriņtiesa aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un ziņot par riskiem bērnu drošībai. Sabiedrības iesaistei ir būtiska nozīme, un par iespējamiem apdraudējumiem ģimenēs informējuši gan mediķi un izglītības iestādes, gan kaimiņi.
Rīgas bāriņtiesa dibināta 1997. gadā un ir lielākā un pieredzes bagātākā bāriņtiesa Latvijā. Tā aizsargā bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesības un tiesiskās intereses galvaspilsētā, kā arī piedalās sarežģītu lietu risināšanā, aizstāvot Latvijas bērnu intereses arī ārvalstīs.
