E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16704
Lasīšanai: 8 minūtes
1
4
1
4

Ja avārijas dēļ konstatēti vidēja smaguma miesas bojājumi, uzsāk kriminālprocesu

J
jautā:
08. aprīlī, 2019
Kristīne

Labdien! Gadījusies tāda situācija, ka iekļuvām nelaimes gadījumā, mūsu mašīnā frontāli ietriecās cita. Vainīgais savu vainu atzīst, un tālāk seko neskaidrības, kā jārīkojas tālāk, mašīna ir sadragāta, mašīnā bijušie, tai skaitā šoferis, atrodas slimnīcā ar vidēja smaguma traumām. Vainīgais ir gatavs vienoties par kompensāciju, lai mēs atteiktos no cietušā statusa un netiktu ierosināta krimināllieta, jo citādi viņš zaudēšot darbu. Bet īsti nav saprotams, kas vispār jādara, ciešot avārijā. Ja mēs vienojamies par kompensāciju un atsakāmies no cietušā statusa, mums ir jāvēršas pie vainīgā OCTA apdrošināšanas kompānijas? Vai, ja mēs izvēlamies cietušā statusu, ko un kā mums segs viņa OCTA apdrošināšana? Un vai, atsakoties no cietušā statusa, vainīgajam nepiemēros kriminālatbildību, bet tikai administratīvo?

A
atbild:
30. aprīlī, 2019

Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināta advokāta palīgs Armands Smans skaidro, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 7. panta otro daļu un 377. panta 9. punktu obligāts pamats kriminālprocesa izbeigšanai pret vainojamo personu būtu konstatējams vienīgi tad, ja vainojamās personas darbības ir kvalificētas pēc Krimināllikuma (KL) 260. panta pirmās daļas (ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums) un ir noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums, kā arī ir pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums.

Šādos ceļu satiksmes negadījumos, kad ir cietušie, policija jāizsauc obligāti, proti, no jautājuma arī izriet, ka tiesībsargājošā iestāde cietušajiem, kas atrodas slimnīcā, kvalificējusi vidēja smaguma miesas bojājumus. Ko saprot ar vidēja smaguma un viegliem miesas bojājumiem, noteikts likuma Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 3. pielikuma 20. punktā.

Savukārt KL 260. panta 11 daļa par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu (pēc aprakstītās situācijas jādomā, ka kriminālprocess ir uzsākts pēc šī panta). Tā kā pēdējā minētajā panta daļā bargākais iespējamais sods ir brīvības atņemšana uz trīs gadiem, šis pārkāpums tiek klasificēts kā mazāk smags noziegums, nevis kriminālpārkāpums. Tas nozīmē, ka kriminālprocess jau ir uzsākts, taču atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, arī par mazāk smagu noziegumu ir iespējama kriminālprocesa izbeigšana. Respektīvi, Jūs kā cietušie nevarat ietekmēt kriminālprocesa uzsākšanu vai neuzsākšanu, savukārt kriminālprocesa izbeigšanas iespēja ir aizdomās turētā vai apsūdzētā (persona, kas šajā gadījumā izraisīja frontālo sadursmi) interesēs un spēkos.

Kā skaidro A. Smans, pastāv gadījumi, kad izlīgums var būt par pamatu vainojamās personas atbrīvošanai no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanai, bet ne vienmēr, jo jautājums izlemjams atkarībā no katras konkrētās lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem. Vienlaikus kompensācijas saņemšana no aizdomās turētā vai apsūdzētā uz vienošanās vai izlīguma pamata neliedz saņemt apdrošināšanas atlīdzību no apdrošināšanas kompānijas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajā kārtībā, turpina A. Smans.

Zvērināta advokāta palīgs skaidro, ka aprakstītajā situācijā ieteicams neatteikties no cietušās personas statusa (šāda iespēja nemaz tiešā veidā KPL nav paredzēta, ja cietušā statuss jau ir iegūts), bet noslēgt izlīgumu ar vainojamo personu un, ja ir iespējams, vienoties par izlīguma nosacījumiem. Tad ar nolūku panākt atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu vainojamā persona un viņas aizstāvība varētu izmantot KPL paredzētos mehānismus, tā A. Smans. Proti, vainīgajai pusei ieteicams izmantot advokāta vai jurista sniegtos pakalpojumus. Informāciju par to, ar ko atšķiras zvērināts advokāts no jurista, kas sniedz juridiskos pakalpojumus, var meklēt LV portālā.

LV portāls sazinājās arī ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB). LTAB pārstāvji sniedz sekojošu informāciju:

“Ja noticis ceļu satiksmes negadījums (CSNg), tad atlīdzību par CSNg nodarītajiem zaudējumiem cietušajiem izmaksā apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai LTAB, ja atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, CSNg cietušajam jāpaziņo apdrošinātājam par apdrošināšanas gadījumu un jāiesniedz zaudējumu pieteikums.

Tiek atlīdzināti zaudējumi gan par personas mantai, gan veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu.

Mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:

  • sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju;
  • sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumu vai bojāeju;
  • sakarā ar cita personai piederošā īpašuma bojājumu vai bojāeju;
  • veicot nepieciešamos CSNg cietušo personu glābšanas darbus;
  • sakarā ar cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai šā transportlīdzekļa salona notraipīšanu;
  • evakuējot transportlīdzekļus no CSNg vietas;
  • sakarā ar kaitējumu videi.

Personai nodarītie materiālie (mantiskie) zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas:

  • ārstēšanu;
  • pārejošu darbnespēju;
  • darbspēju zaudējumu;
  • nāvi.

Personai nodarītie nemateriālie zaudējumi (morālais kaitējums) ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar:

  • cietušās personas fizisku traumu;
  • cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti;
  • apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi;
  • apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1. grupas invaliditāti.

Izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs un aprēķināšanas kārtība par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem ir noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos. Proti, materiālo zaudējumu aprēķināšanā ir piemērojami MK noteikumi Nr. 1008 Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem. Savukārt nemateriālo zaudējumu aprēķināšanā ir piemērojami MK noteikumi Nr. 340 Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem.

Iesniegumam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai pievieno dokumentus, kas apliecina ar apdrošināšanas gadījumu saistītos faktus, zaudējumu un to apmēru, tiesu, prokuratūru vai izmeklēšanas iestāžu dokumentus saistībā ar CSNg, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai, ja šādi dokumenti ir, kā arī citus MK noteikumos uzskaitītos dokumentus.

Jāņem vērā, ka katrs gadījums var būt atšķirīgs un vērtējams individuāli, tādēļ, ja nepieciešama detalizētāka informācija, aicinām sazināties ar atbildīgo apdrošinātāju vai LTAB.”

Informāciju par to, kā rīkoties, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums, bet kā, lai pēc ceļu satiksmes negadījuma saņemtu atlīdzību, varat meklēt arī LV portālā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 56 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU