Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iegādājoties OCTA polisi, atsevišķi apdrošinātāji piedāvā papildu pakalpojumu – pēc negadījuma cietusī puse var vērsties arī pie sava apdrošinātāja.
LV portāla infografika
Pēc ceļu satiksmes negadījuma cietušajai personai jāvēršas pie vainīgās personas apdrošinātāja, iesniedzot pieteikumu par nodarītajiem zaudējumiem, vai pie sava apdrošinātāja, ja ir iegādāta transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise ar papildu pakalpojumu. LV portāls skaidro, kam un cik ilgā laikā jāpaziņo par notikušo negadījumu, kas ir OCTA Garantijas fonds un kādas ir tipiskākās kļūdas, kāpēc cilvēki atlīdzību var nesaņemt.
Lai pēc ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) bez aizķeršanās saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, būtiskākais ir fiksēt notikušā apstākļus, sastādot saskaņoto paziņojumu vai izsaucot Valsts policiju. “Ja iespējams, jānofotografē CSNg vieta un iesaistītie transportlīdzekļi,” iesaka Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Administratīvi saimnieciskās daļas vadītāja Agnese Mežinska.
LV portāla publikācijā par to, kādos gadījumos izmantot saskaņoto protokolu, negaidot policiju, jau rakstījām, ka saskaņotā paziņojuma sastādīšana iespējama, ja:
Ja CSNg neatbilst kaut vai vienam no minētajiem punktiem, par to obligāti jāziņo policijai. “Kad CSNg apstākļi ir fiksēti, cietusī persona vēršas pie vainīgās personas apdrošinātāja – vai arī pie sava apdrošinātāja, ja ir iegādāta OCTA polise ar papildu pakalpojumu, un iesniedz pieteikumu par nodarītajiem zaudējumiem,” skaidro A. Mežinska. Viņa norāda, ka pieteikumu iespējams iesniegt gan klātienē, gan attālināti (telefoniski vai apdrošinātāja tīmekļvietnē).
Pēc zaudējumu pieteikuma saņemšanas apdrošinātājs izvērtē nepieciešamību veikt transportlīdzekļa apskati, lai novērtētu zaudējumu apmēru. Tāpat apdrošinātājs vērtē CSNg apstākļus un trīs mēnešu laikā no rakstveida pieteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Cietušajai pusei atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam (OCTA likums) saskaņotais paziņojums jāiesniedz vainīgās puses apdrošinātājam par tās mantai nodarīto zaudējumu gada laikā no CSNg brīža. Ja persona pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto veselības kaitējumu, prasība jāpiesaka trīs gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Vainīgajai pusei savs saskaņotā paziņojuma eksemplārs jāiesniedz savam apdrošinātājam 10 dienu laikā no CSNg brīža.
“Iegādājoties OCTA polisi, atsevišķi apdrošinātāji piedāvā papildu pakalpojumu, kad pēc CSNg cietusī puse var vērsties arī pie sava apdrošinātāja, – tā sauktā tiešā zaudējumu regulēšana,” stāsta A. Mežinska. Kā norādīts portālā “OCTA24.lv”, lielā konkurence apdrošināšanas kompāniju starpā rosina tām izstrādāt arvien jaunus OCTA variantus, iekļaujot polises segumā dažādus papildu pakalpojumus un bonusus. Jārēķinās, ka OCTA polises ar papildu pakalpojumiem maksās dārgāk nekā standarta apdrošināšana.
Zaudējumu pieteikšanas kārtība nemainās, ja CSNg apstākļus fiksējusi Valsts policija, sastādot protokolu. Kā norāda A. Mežinska, apdrošinātājs pats pieprasīs informāciju no policijas par attiecīgo CSNg.
Ja viens no CSNg iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem notikuma vietu patvaļīgi atstāj un neaizpilda saskaņoto paziņojumu, atsakās to aizpildīt vai abpusēji aizpildīt to nav iespējams, otra transportlīdzekļa vadītājam par CSNg nekavējoties jāziņo Valsts policijai. A. Mežinska skaidro, ka šādos gadījumos pieteikums par CSNg radītajiem zaudējumiem cietušajai pusei jāiesniedz otra CSNg iesaistītā transportlīdzekļa apdrošinātājam vai LTAB, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, piemēram, ja otra CSNg iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav bijusi apdrošināta.
Informāciju par atbildīgo apdrošinātāju pēc transportlīdzekļa reģistrācijas numura var noskaidrot, izmantojot atbildīgā apdrošinātāja meklēšanas rīku LTAB mājaslapā. Tas nozīmē, ka svarīgi ir zināt arī otra CSNg iesaistītā spēkrata reģistrācijas numuru. Proti, saskaņā ar OCTA likuma 35. pantu, ja CSNg izraisītāju nav iespējams noskaidrot, tad par mantai nodarītajiem zaudējumiem atlīdzību nav iespējams saņemt – atlīdzību izmaksā no Garantijas fonda tikai par personai nodarītajiem zaudējumiem.
Atšķirībā no apdrošinātājiem Garantijas fonds neslēdz apdrošināšanas līgumus, bet tas kalpo kā pienākumu pārņēmējs ar mērķi nodrošināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksu CSNg cietušajām personām to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:
Garantijas fonds veic izmaksas arī citos gadījumos, kas noteikti OCTA likuma 51. pantā. “Ja zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, kā arī citos gadījumos, kad apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu pēc savas izvēles iesniedz kādam no apdrošinātājiem, kas ir LTAB sadarbības dalībnieks, – “Baltijas Apdrošināšanas nams”, “BTA Baltic Insurance Company”, “ERGO Insurance” SE Latvijas filiāle, ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle, “If P&C Insurance” AS Latvijas filiāle,” informē A. Mežinska.
Saskaņā ar OCTA likuma 25. pantu mantai nodarītie zaudējumi ir tādi zaudējumi, kas radušies:
Par mantas bojājumiem tiek uzlūkoti arī zaudējumi, kas radušies, veicot CSNg cietušo glābšanas darbus, vai radušies sakarā ar cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai šī transportlīdzekļa salona notraipīšanu, kā arī zaudējumi, kas nodarīti, evakuējot transportlīdzekļus no CSNg vietas, vai sakarā ar kaitējumu videi.
“Par bojā gājušu transportlīdzekli uzskata tādu transportlīdzekli, kura remonts tehniski nav iespējams vai ir ekonomiski nepamatots,” piemēru min A. Mežinska.
Personai jeb cilvēkam (cietušā transportlīdzekļa vadītājs, pasažieris, riteņbraucējs, gājējs, ja viņu rīcībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi), atbilstoši OCTA likuma 19. pantam nodarītie zaudējumi dalās divās daļās:
“Arī vainīgā transportlīdzekļa pasažieriem, vadītājam gan ne, nodarītos zaudējumus atlīdzina apdrošinātājs vai Garantijas fonds, ” uzmanību vērš A. Mežinska.
”Apdrošināšanas atlīdzību var nesaņemt, ja CSNg apstākļus nefiksē atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, proti, neizsauc Valsts policiju vai nesastāda saskaņoto paziņojumu,” kā vienu no tipiskākajām kļūdām min A. Mežinska.
Piemērs:
Uz vietas CSNg dalībnieki vienojas, ka nodarītie zaudējumi nav tik būtiski, lai sauktu policiju vai sastādītu saskaņoto paziņojumu, tomēr vēlāk cietušais secina, ka bojājumi ir lielāki, nekā sākotnēji šķita, un vēlas saņemt atlīdzību. Šādā situācijā tas nebūs iespējams, jo apdrošinātājam nav iespējas izvērtēt CSNg apstākļus, lai pieņemtu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību.
“Tāpat cilvēki pieļauj kļūdas, sastādot saskaņoto paziņojumu, proti, nepārbauda tajā norādīto informāciju vai neparaksta to,” stāsta A. Mežinska. Viņa skaidro, ka ļoti svarīga ir CSNg shēma, kurā jāattēlo transportlīdzekļi sadursmes brīdī, kā arī jāatzīmē atbilstošie laukumi sadaļā “Negadījuma apstākļi”. Ja šīs informācijas trūkst, tiek apgrūtināta apdrošinātāja iespēja izvērtēt CSNg apstākļus un noteikt atbildīgo par negadījuma izraisīšanu, - norāda LTAB pārstāve.
Neskaidrību vai domstarpību gadījumā ievērojami var palīdzēt uzņemtie negadījuma fotoattēli. LTAB iesaka izmantot modernās tehnoloģijas un detalizēti fiksēt CSNg, piemēram, ar viedtālrunī iebūvēto fotokameru.
Turpmāk no OCTA Garantijas fonda vairs nesegs zagtu transportlīdzekļu nodarītos zaudējumus, kā arī būs noteikts jauns regulējums attiecībā uz apdrošinātāju un LTAB tiesībām noteiktās situācijās iesniegt regresa prasību. Šādas un vēl citas izmaiņas paredz Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Ministru kabinets 11. septembrī nolēma šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā.
