NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
30. augustā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ceļu satiksme
1
7
1
7

Kādos gadījumos izmantot saskaņoto paziņojumu, nevis gaidīt policiju

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: “Stūrgalvīga policijas gaidīšana vai nespēja ātri šādā situācijā reaģēt rada nevajadzīgus sastrēgumus.”

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Lai arī saskaņotais paziņojums praksē ir iedzīvināts, daudzi autovadītāji nelielu ceļu satiksmes negadījumu gadījumā tomēr izvēlas saukt policiju. LV portāls sadarbībā ar Valsts policiju un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju skaidro, kad saskaņotā paziņojuma izmantošana ir labākais risinājums un kādas ir autovadītāju biežāk pieļautās kļūdas pēc ceļu satiksmes negadījuma.

īsumā
  • Izraisot ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kura dēļ transportlīdzekļiem radušies minimāli bojājumi, ceļu satiksmes dalībnieki tiek aicināti aizpildīt saskaņoto paziņojumu un pēc iespējas ātrāk atbrīvot brauktuvi.
  • Stūrgalvīga policijas gaidīšana vai nespēja ātri reaģēt pēc notikuša CSNg rada nevajadzīgus sastrēgumus.
  • Pēc saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas abiem CSNg iesaistītajiem jādodas pie apdrošinātāja, kas nosaka katra ceļu satiksmes dalībnieka vainas pakāpi.
  • Saskaņotā paziņojuma veidlapas bez maksas var iegūt pie sava apdrošinātāja, degvielas uzpildes stacijās un Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodaļās.
  • Plānots, ka no rudens būs pieejama arī mobilā aplikācija, ar kuras palīdzību saskaņoto paziņojumu varēs noformēt elektroniski.
  • Mutiska vienošanās pēc notikuša negadījuma ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām.

Ja ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) dēļ transportlīdzekļiem radušies minimāli bojājumi un negadījumā iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, nav cietušo personu, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai vai iesaistītajiem transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nedrīkst vai nevar turpināt ceļu, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aicina negadījumā iesaistītos satiksmes dalībniekus aizpildīt saskaņoto paziņojumu un pēc iespējas ātrāk atbrīvot brauktuvi.

LV portāla publikācijā “Kā rīkoties, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums” uzskatāmi attēlots, kādos gadījumos drīkst sastādīt saskaņoto paziņojumu, bet kādos obligāti jāizsauc policija.

Bailes un aizmāršība

N. Krapsis min divas problēmas, kāpēc autovadītāji nelemj par labu saskaņotajam paziņojumam:

  • atsevišķi satiksmes dalībnieki baidās tos aizpildīt;
  • autovadītāji aizmirst saskaņotā paziņojuma veidlapas glabāt transportlīdzeklī.

“Stūrgalvīga policijas gaidīšana vai nespēja ātri šādā situācijā reaģēt rada nevajadzīgus sastrēgumus,” piebilst N. Krapsis. Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvis Agris Daukste atgādina, ka saskaņotā paziņojuma veidlapas bez maksas var iegūt pie sava apdrošinātāja, degvielas uzpildes stacijās un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodaļās.

Ietekmē satiksmes drošību

Saskaņotā paziņojuma neaizpildīšana situācijās, kad to vajadzētu darīt, ļoti ietekmē satiksmes drošību. Brīžos, kad notikuši nelieli CSNg un autovadītāji nevar vienoties, lai sastādītu saskaņoto paziņojumu, bet gaida policiju, kas atvedīs vai palīdzēs aizpildīt šo veidlapu, policijas spēki tiek novirzīti no citu svarīgu uzdevumu pildīšanas, skaidro N. Krapsis.

Valsts policijas izveidotajā videomateriālā, kas tapis ar LTAB atbalstu, skaidrots, kāpēc un kādos gadījumos personām pašām jāaizpilda saskaņotais paziņojums:

  • izsauktā policija ilgi jāgaida, jo ekipāžām sākumā jātiek galā ar CSNg, kuros ir cietušie;
  • uz ceļa sāk veidoties sastrēgums;
  • policija, tai atbraucot, iesaka sastādīt to pašu saskaņoto paziņojumu.

Pēc CSNg iesaistītajiem jādodas pie apdrošinātāja

Pēc saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas abiem CSNg iesaistītajiem jādodas pie apdrošinātāja, kas nosaka vainas pakāpi katram ceļu satiksmes dalībniekam, stāsta N. Krapsis.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma mērķis ir aizsargāt CSNg cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OCTA).

Minētā likuma 36. pants paredz, ka CSNg iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, un nosaka, ka 10 dienu laikā tas ir jāpaziņo arī tai personai, kura nepretendē uz atlīdzību.

Drīzumā saskaņoto paziņojumu varēs noformēt elektroniski

Kā norāda A. Daukste, arī šobrīd saskaņotais paziņojums ir diezgan populārs CSNg fiksēšanas veids, proti, vidēji 63% gadījumu tiek aizpildīta šī veidlapa. Tā kā gadā vidēji ir 35 tūkstoši pieteikto apdrošināšanas gadījumu, savukārt CSNg ar cietušajiem gadā notiek 3–4 tūkstošos gadījumu, saskaņotā paziņojuma potenciāls vēl nav izsmelts, uzskata A. Daukste.

Šobrīd, pērkot OCTA polisi internetā, saskaņoto paziņojumu līdzi nedod. Tādēļ LTAB tuvākajā laikā plāno palīdzēt personām, kas OCTA pērk tiešsaistē. “Šī gada rudens otrajā pusē plānojam klientiem piedāvāt mobilo aplikāciju, ar kuras palīdzību saskaņoto paziņojumu varēs noformēt elektroniski,” stāsta A. Daukste.

Mutiska vienošanās – viena no biežāk pieļautajām kļūdām

Kā vienu no biežāk pieļautajām autovadītāju kļūdām pēc satiksmes negadījuma N. Krapsis min mutisku vienošanos: “Ceļu satiksmes noteikumos skaidri un gaiši ir noteikta autovadītāja rīcība, kad ir noticis CSNg, – vai nu ir jāsastāda saskaņotais paziņojums, vai arī jāinformē policija.” Situācijās, kad persona paļaujas uz otras personas godīgumu, cilvēks nepadomā par sekām.

Arī LV portālā nesen kāds lasītājs iesūtīja lūgumu pēc e-konsultācijas, vēloties noskaidrot, vai situācijā, kad CSNg netiek fiksēts, bet ar otras iesaistītās personas mutvārdos dotu atļauju cilvēks devies prom, var uzskatīt, ka CSNg vieta tika atstāta, ja pēc tam šī otra persona vienpersoniski tomēr izsauca policiju. “Jā, to vērtē kā negadījuma vietas atstāšanu,” apstiprina N. Krapsis.

Turklāt par CSNg vietas atstāšanu pēc negadījuma saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16 panta piekto daļu velosipēda un mopēda vadītājam piemēro naudas sodu no 7 līdz 55 eiro apmērā, cita transportlīdzekļa vadītājam – 70 līdz 700 eiro apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Laicīgi jāfiksē automašīnu izvietojums

Mūsdienās, kad lielākajai daļai cilvēku ir pieejamas viedierīces, pēc CSNg, kurā nav cietušo un turpat uz vietas nav aizpildīts saskaņotais paziņojums, jāveic transportlīdzekļu izvietojuma fotofiksācija. Tikai pēc minētajām darbībām var nobraukt no notikuma vietas, lai netraucētu citiem satiksmes dalībniekiem un aizpildītu saskaņoto paziņojumu.

“Tā ir vēl viena sliktā prakse, jo atsevišķi cilvēki, kas ļaunprātīgi izmanto situāciju, nobraucot no notikuma vietas, var pateikt – es neko nezinu, tu pats esi vainīgs, tu man uzbrauci virsū, mašīna stāvēja pavisam citādi,” skaidro N. Krapsis. Viņš uzsver, ka sākumā situācija dokumentāli jāfiksē pāris bildēs un tikai tad jānobrauc malā un drošā vietā jāaizpilda saskaņotā paziņojuma veidlapa.

Zīmīšu atstāšana mašīnas logā

Arī zīmīšu atstāšana mašīnas logā, kad CSNg noticis, piemēram, lielveikala stāvvietā, ir nepareiza negadījuma izraisītāja rīcība. Vienmēr, kad notiek ceļu satiksmes negadījums un saskaņotais paziņojums netiek aizpildīts vai to nav iespējams izdarīt, jāziņo policijai, skaidro N. Krapsis.

Situācijā, kas minēta piemērā, protams, varētu noformēt saskaņoto paziņojumu, jo bojājumi parasti nav tik būtiski, ka to nevarētu. Parasti tas nav iespējams, jo blakus nav otra autovadītāja, kas veidlapā aizpildītu otru daļu. N. Krapsis skaidro, ka “šādās situācijās noteikti jāzvana policijai un pēc tam jāvadās pēc tās norādījumiem”. Policija fiksēs CSNg un informēs otru autovadītāju, lai pēc tam abas puses varētu aizpildīt saskaņoto paziņojumu. Ceļu satiksmes noteikumi strikti paredz, kāda ir autovadītāju rīcība pēc CSNg.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU