2024. gadā izglītība ir viena no trim valdības prioritātēm. Lielas cerības tiek liktas uz reformām augstākajā izglītībā. Kāda ir valsts stratēģija ceļā uz bieži piesaukto izcilību arī zinātnē, LV portāls izvaicāja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos JĀNI PAIDERU.
Zinātnei un augstākās izglītības vajadzībām šogad paredzēts novirzīt papildu 17,4 miljonus eiro. Lūdzu, ieskicējiet galvenās lietas, ko plānots paveikt zinātnes un augstākās izglītības jomā 2024. gadā! Ko iecerēts sasniegt ar pieejamajiem līdzekļiem?
2024. gadā izglītība ir viena no trim valdības prioritātēm kopā ar veselību un drošību. Nosakot prioritātes izglītībā, liela nozīme ir pievērsta augstākajai izglītībai un zinātnei, kas atspoguļojas gan papildu pieejamajā budžeta finansējumā, gan šogad paveicamajos darbos. Tie ir saistīti ar trim virzieniem.
Pirmais ir augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveide.
Šobrīd notiek aktīvs darbs pie jauna augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa izveides. Tās ir lielas sistēmiskas pārmaiņas. Visas augstskolas, kuras tas skars, par plānotajām izmaiņām interesējas līdz pat mazākajām detaļām. Strādājam pie pilotprojekta ieviešanas, kas sākotnēji tiks aprobēts atsevišķās valsts augstskolās, lai iegūtu informāciju, kā modelim būtu jāizskatās.
No šī gada ir paredzēts snieguma finansējums jaunu stimulu ieviešanai augstākajā izglītībā un zinātnē.
Minētais finansējums augstskolām tiks piešķirts, pamatojoties uz konkrētiem sasniegtajiem rezultātiem.
Otrais virziens ir augstākās izglītības kvalitātes celšana. Tas ir saistīts ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu un pakāpenisku pāreju uz ciklisku institucionālu akreditāciju. Gaidāmas konceptuālas pārmaiņas tajā, kā veic studiju procesu akreditāciju, pārejot no studiju virzieniem smagnējas un mūsdienu dinamiskajai augstākajai izglītībai neelastīgas pieejas uz institucionālo akreditāciju.
Ja institūcijas izpildīs akreditācijas prasības, tām būs liela brīvība ātri mainīt iekšējos procesus, studiju programmas.
Pakāpeniski tiks ieviests jauns akadēmiskās karjeras modelis, kas jau patlaban tiek uzsākts ar tenūrprofesūras izveidi un kas nozīmē veiksmīgāku karjeru, labākas studiju un zinātniskā darba salāgošanas iespējas.
Trešais darbības virziens ir zinātnes kopējās kapacitātes celšana, kas izriet no finansējuma apjoma. Viena no galvenajām problēmām ir nepietiekamais zinātnieku skaits. Līdz ar to svarīga ir gan jauno zinātnieku ataudze, gan stabilas karjeras nodrošināšana esošajiem zinātniekiem, gan lielāka zinātniskās izcilības veicināšana, kur liela nozīme ir zinātnes starptautiskajai dimensijai – dalībai starptautiskajās organizācijās, konsorcijos, programmās.
Papildu finansējums septiņu miljonu eiro apmērā tiks izlietots, lai palielinātu akadēmiskā personāla minimālo atalgojumu. 3,3 miljoni eiro šogad un 10 miljoni eiro no 2025. gada ir paredzēti augstākās izglītības institucionālā finansējuma pilotprojekta ieviešanai, savukārt 11,5 miljoni eiro – jauniem snieguma kritērijiem zinātniskajām institūcijām un augstskolām.
IZM publiski atzīst, ka “valsts budžeta finansējums zinātnei gadiem ir nepietiekams, šobrīd veidojot tikai vienu trešo daļu no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā, kas liedz īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību, kā arī kavē virzību uz izcilību un zinātnieku iespējas pilnvērtīgi nodrošināt ekonomisko transformāciju Latvijā”. Kāpēc nepietiekama finansējuma apstākļos papildu finansējums tiek novirzīts, piemēram, augstskolu padomju nodrošināšanai un valsts dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)?
Pirms dažiem gadiem, kad ieviesa augstskolu padomes, tās tika finansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Atbalsts noslēdzās aizvadītā gada beigās. Līdz ar to bija vajadzīgs mehānisms un finansējums, kā turpmāk nodrošināt padomju darbu.
Uzskatu, ka padomes ir vajadzīgas. Kad runājam par pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, viens no priekšnoteikumiem ir pilnvērtīgs finansējums. Tomēr ir nepieciešams nodrošināt, ka augstskolas spēj īstenot arī iekšējās pārmaiņas un stratēģiskos mērķus. Tam vajadzīga cita pieeja augstskolu pārvaldībā. Padomes ir tās, kuru uzdevums ir kontrolēt augstskolu stratēģisko mērķu izpildi.
Kopumā redzam pozitīvas pārmaiņas augstskolu stratēģiskajā plānošanā un vadībā.
2023. gada beigās noslēdzās valsts augstskolu stratēģisko attīstības plānu izstrāde, kurā liela nozīme bija augstskolu padomēm. Mana pieredze ministrijā ir salīdzinoši ilga – kopš 2014. gada. Labi atceros, kā bija iepriekšējā plānošanas periodā. Tāpēc varu teikt, ka augstskolu stratēģiskās plānošanas kvalitātē un atbilstošu mērķu izvirzīšanā, pateicoties padomju iesaistei, ir veikts liels solis uz priekšu.
Augstskolu padomes no kopējā augstākās izglītības budžeta izmaksā mazāk nekā 1%. Tiesa, mazajām augstskolām padomes ir dārgākas. Taču no nākamā gada plānojam sadalīt pienākumu finansēt padomes starp augstskolām, kuras finansētu senāta ieceltos pārstāvjus, un valsti, kas finansētu ministriju un Valsts prezidenta ieceltos pārstāvjus. Ar dalītu finansēšanas modeli paredzama padomju būtiska loma investīciju piesaistē augstskolām.
Esam aktualizējuši jautājumu, vai ir nepieciešams tik daudz padomes locekļu.
Šobrīd zinātnes universitāšu padomē ir 11, lietišķo zinātņu universitātēs – septiņi, lietišķo zinātņu augstskolās, mākslas un kultūras augstskolās – pieci locekļi. Vēlamies pāriet uz modeli, kur padomēs attiecīgi būtu septiņi vai pieci locekļi, ņemot vērā augstskolas tipu.
Tā kā pašlaik aktīvi tiek veikta augstskolu konsolidācija, kopējais augstskolu padomju locekļu skaits tuvākajos gados būs mazāks.
Kāpēc Latvijai ir būtiski pievienoties Eiropas Kodolpētījumu organizācijai (CERN)?
Dalībai tādās organizācijās kā CERN ir milzīga, bieži vien pat neizmērojama nozīme, lai varētu sasniegt rezultātus un nodrošinātu labu reputāciju zinātnes jomā. Zinātnes nozarēs, kurās ir pasaules mēroga konsorciji, tiem nepievienojoties, ir ierobežotas iespējas kaut ko paveikt. Starptautiskie partneri šādas valstis neuztver nopietni. Tāpat dalība CERN paver jaunas iespējas projektiem, kas līdz šim nav bijuši pieejami. Piedaloties projektos, Latvijas zinātnieki pārstāvēs CERN un tās darba rezultātus. Institūcijām, kuras līdzdarbojas CERN, ievērojami paaugstinās zinātnisko publikāciju skaits. Tas arī veicinās skolēnu un studentu interesi par STEM jomām – fiziku, inženieriju, tehnoloģijām, matemātiku u. c.
Kā jūs komentētu paradoksu, ka vismaz vārdos un politikas plānošanas dokumentos zinātne nemitīgi tiek piesaukta teju kā brīnumnūjiņa, kas palīdzēs Latvijai augt, konkurēt un kļūt turīgākai, bet finansējums arvien ir niecīgs? Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”. Arī Ministru prezidente uzrunā gadumijā akcentēja, ka “tikai zinātne un mācīšanās mums ļaus pilnvērtīgi konkurēt”.
Zinātne, nenoliedzami, ir brīnumnūjiņa, priekšnoteikums ikvienas modernas valsts, tai skaitā Latvijas, ekonomiskajai izaugsmei. Ja raugāmies uz pasaules attīstītākajām valstīm, ieguldījumu apmērs zinātnē un pētniecībā tajās ir tāds, no kura pašreiz esam gaismas gadu attālumā.
Tiesa, Latvijas finansējums pētniecībai un zinātnes attīstībai joprojām ir ļoti zems – viena trešdaļa no Eiropas vidējā (2,3% no IKP) līmeņa. Tie ir gandrīz 300 miljoni eiro gadā jeb tikai 0,75% no IKP. Turklāt ES, salīdzinot ar ASV, atsevišķām Āzijas valstīm, piemēram, Dienvidkoreju, ir iedzinējas lomā. ASV pētniecībā un zinātnes attīstībā iegulda pat 3,5% no IKP, turklāt lielākā loma tajā ir uzņēmējiem. Jebkurš liels uzņēmums investē līdzekļus pētniecībā un inovācijās, kā rezultātā tiek radīti jauni produkti un vērtību ķēdes.
Latvijā ir zemi gan valsts, gan uzņēmumu ieguldījumi zinātnes un pētniecības attīstībā.
Kāpēc vārdiem neseko darbi?
Vārdos nereti paužam to, kā mēs gribētu sevi redzēt, proti, kā valsti, kur zinātnei ir nozīme. Vienlaikus vēlētos akcentēt, ka pēdējos gados ir panākti uzlabojumi. No 2014. gada, kad sākās reformu periods pētniecības attīstības sistēmā, veiktas vairākas strukturālas pārmaiņas, jo trūcīgais finansējums iepriekš tika ieguldīts neefektīvi. Tagad vismaz saistībā ar veiktajiem ieguldījumiem esam sasnieguši augstu produktivitāti.
Tomēr, protams, apzināmies, ka bez papildu investīcijām zinātnē un pētniecībā ievērojami uzlabojumi nav iespējami.
Arī šajā aspektā situācija pēdējos gados sāk uzlaboties. Piemēram, 2016. gadā pētniecībā tika ieguldīti 0,44% no IKP, turpretī 2022. gadā – 0,75% no IKP. 2002. gadā bija lielākais finansējuma pieaugums kopš neatkarības atjaunošanas. 2023. gadā zinātnei no valsts budžeta tika atvēlēti vairāk nekā 20 miljoni eiro papildu finansējuma. 2024. gada valsts budžets, kurā augstākā izglītība un zinātne ir viena no prioritātēm, atspoguļo, ka uzņemtā trajektorija ir vērsta pretim izaugsmei.
Ja salīdzinām ar kaimiņvalstīm, Igaunija mūs ir krietni apsteigusi, jo 15–20 gadus veic ilgtermiņa ieguldījumus. Savukārt Lietuva patlaban nav nemaz tik tālu priekšā Latvijai.
Vai Latvijā ir skaidra zinātnes attīstības stratēģija, kas un kādā veidā jāsasniedz, teiksim, piecu desmit gadu laikā?
Latvijas zinātnes plānošana nav atrauta no kopējā valsts plānošanas procesa. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam zinātnei ir atvēlēta pietiekami nozīmīga loma. Zinātnes attīstības stratēģijas galvenie izaicinājumi saistībā ar nozarēm ir minēti Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
Tajās ir akcentēti divi galvenie virzieni. Viens paredz veicināt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību, bet otrs – pētniecību sasaistīt ar inovācijām, palielināt to kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību.
Plānošanas dokumentus neraksta tikai rakstīšanas pēc. Izaicinājumi septiņiem gadiem ir skaidri.
Redzams, ka iepriekš esam atstājuši novārtā un mazāk ieguldījuši cilvēkos.
Tāpēc šajā plānošanas periodā mazāk koncentrēsimies uz “dzelžiem”, ēkām, materiālām lietām, vairāk ieguldot cilvēkos, lai noturētu un atjaunotu cilvēkkapitālu pētniecībā.
Zinātnes politikas plānošana nav atrauta no citām jomām. Tā ir sasaistīta ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, īpaši augstākās izglītības politikā. Kopā ar Ekonomikas ministriju, izmantojot Viedās specializācijas stratēģiju, strādājam, lai veicinātu ekonomisko transformāciju. IZM vairāk nodarbojas ar publiskā sektora kapacitāti agrīnajā pētniecībā, turpretī Ekonomikas ministrija – ar inovācijām un komercializāciju.
2023. gada nogalē IZM nāca klajā ar informāciju, ka no ES Atveseļošanas fonda 81 miljons eiro tiks novirzīti, lai atbalstītu strukturālas pārmaiņas augstskolās un zinātniskajos institūtos. Vai ir zināms, kam konkrēti nauda tiks novirzīta – infrastruktūrai (telpām), atalgojumam, mācību programmu izstrādei?
Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt nepieciešamo atbalstu, tostarp nākotnes attīstībai, jomās, kur tiek realizēta augstskolu un zinātnisko institūtu apvienošana. Finansējums 81 miljona eiro apmērā ir sadalīts divos blokos. Puse no piešķirtā finansējuma paredzēts kā ieguldījums cilvēkos – atbalsts doktorantūrai, pēcdoktorantūrai, individuālajiem zinātniekiem, zinātnieku grupām u. c.
Otra puse ir pārējām aktivitātēm, tai skaitā konsolidācijas izmaksām, studiju programmu modernizācijai, ieguldījumiem infrastruktūrā. Taču pastāv nosacījums – ar konkrēto programmu tiek atbalstīta nevis būvniecība, bet iekārtas un programmas, kas ir nepieciešamas attīstībai u. tml.
Nauda ir paredzēta arī t. s. exit grantiem, respektīvi, kad jābeidz darba attiecības ar esošo personālu, lai nodrošinātu viņiem iespēju pabeigt karjeru un nodot tālāk iegūtās zināšanas.
Kā uzraudzīsiet, lai “strukturālās pārmaiņas” tiktu īstenotas pēc iespējas efektīvi un līdzekļi netiktu novirzīti, piemēram, telpu remontam?
Šajā struktūrfondu plānošanas periodā problēmas, kas varētu būt saistītas ar infrastruktūras ieguldījumu nepilnvērtīgu noslodzi, manuprāt, nav aktuāls temats diskusijai, jo ieguldījumi infrastruktūrā uz iepriekšējo gadu fona ir salīdzinoši nelieli un primāri tiks novirzīti tur, kur ir objektīva un uz starptautiskiem rezultātiem balstīta zinātniskā izcilība.
Kā jau minēju, attiecībā uz finansējumu augstskolām un zinātniskajām institūcijām IZM īsteno pakāpenisku pāreju no formālas plānu un atskaišu izpildes uz augstskolas spēju sasniegt tai definētos stratēģiskos attīstības mērķus.
Praktiski tas nozīmē, ka augstskolas uzdevums ir ne tikai aizpildīt tai piešķirtās studiju vietas, bet arī sasniegt veiktajiem ieguldījumiem atbilstošu rezultātu.
Uz šādu modeli pamazām virzāmies, slēdzot izpildes līgumus ar augstskolām. Virzība ir svarīga, lai ieviestu augstskolu institucionālā finansējuma modeli. Šī prioritāte ir cieši saistīta ar augstskolu sniegumam atbilstošu finansējumu. Uzlabojoties rezultātiem, augstskolām būs finansiāls ieguvums.
Kā vērtējat pērn izsludināto tenūrprofesūras konkursu Latvijas Universitātē (LU), kas tika definēts kā “solis zinātnes izcilības virzienā”, bet vienlaikus raisīja neizpratni, par kādu izcilību vai iespēju piesaistīt, piemēram, labākos starptautiskos speciālistus, var būt runa, ja pieteikums jāsagatavo divās nedēļās?
No ministrijas puses arī redzējām, ka LU noteiktais tenūrprofesūras konkursa termiņš bija pārāk neilgs. Uzreiz sūtījām ziņu, lai tas tiktu pagarināts. LU reaģēja un termiņu pagarināja. Konkurss ir noslēdzies, un, manuprāt, tajā ir uzvarējuši izcili zinātnieki.
Viedokļi dalās, uz ko primāri vajadzētu būt vērstai tenūrprofesūras programmai. Daļa uzskata, ka tai vajadzētu būt programmai, kas piesaista ārējos speciālistus, nevis, kā ir pašlaik, kad tā vairāk ir vērsta uz esošo mācībspēku tenūras piedāvājumu.
Kā ministrija uz akadēmisko karjeru skatāmies plašāk – tenūra ir tikai daļa no tās. Lai Latvijā būtu iespējama izcila akadēmiskā karjera, vienlaikus jāstrādā trijos virzienos: jāspēj piesaistīt izcilības no ārvalstīm, jārada jaunas izcilības Latvijā, tomēr būtiski ir arī noturēt esošās.
Latvijā šobrīd ir 630 profesoru, vairums ir pasaulē atzīti augsta līmeņa zinātnieki. Tas nozīmē, ka uz vienu šobrīd pieejamo tenūras vietu varētu kandidēt aptuveni 20 profesoru.
Līdzīgi varētu vaicāt par valsts pētījumu programmām, kur pieteikšanās termiņš vairāku miljonu eiro vērtiem grantiem ir tikai viens mēnesis. Kāpēc tas ir tik neilgs?
Attiecībā uz pieteikšanās termiņiem jāņem vērā, ka ar tiem tiek zaudēts pāris mēnešu, lai projektu uzsāktu konkrētajā gadā.
Lai ieviestu valsts pētījumu programmas, nepieciešams iziet cauri noteiktam, bieži vien arī laikietilpīgam procesam, proti, izveidot, saskaņot un apstiprināt programmas stratēģiskās vadības padomi, kas palīdz nozares ministrijai izvirzīt attiecīgās programmas mērķus un sasniedzamos rezultātus, kā arī noteikt finansējuma apmēru, kas pēc tam jāapstiprina Ministru kabinetam.
Minētajai pieejai vajadzīga iesaistīto pušu līdzdalība un ievērojami laika resursi, tomēr kādā no soļiem mēdz būt aizķeršanās (piemēram, 2023. gadā valsts budžets tika pieņemts vēlāk nekā ierasts), kas savukārt objektīvi samazina periodu, kurā programmu varētu izsludināt un ieviest.
Ceram, ka nozaru ministriju gūtā pieredze arvien samazinās aizķeršanās riskus un palielinās projektu iesniegšanas laiku programmās, nesamazinot to ieviešanas periodu.
Patlaban Saeimas darba kārtībā ir grozījumi Augstskolu likumā un saistītie grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, tostarp mainot finansēšanas modeli un nosakot jaunu promocijas procesu. Likumprojekti vēl jāskata trešajā – pēdējā – lasījumā. Kāds būs doktorantūras jaunais modelis, un vai tas mazinās doktorantu “atbirumu”?
Grozījumi paredz būtiskas konceptuālas izmaiņas. Doktorantūrā pāriesim uz pavisam citu pieeju. Doktorantūra ir pilnas slodzes darbs pētniecībā un studijās, nevis hobijs. Tas ir pilnas slodzes darbs ceļā uz akadēmisko karjeru vai šāda veida augstākā līmeņa zināšanām un kompetencēm, kas ir nepieciešamas arī citos sektoros. No tiem, kuri pabeidz doktorantūru, ne visi pašreiz strādā un nākotnē strādās akadēmiskajā jomā. Tie ir arī speciālisti, kuri veido labi izglītotu darbinieku daļu uzņēmējdarbībā un risina ar inovācijām saistītās problēmas.
Jaunais doktorantūras modelis paredz intensīvu katra doktoranta iesaisti pētniecībā, sākot ar studiju pirmo dienu.
Ko tas nozīmē doktorantiem? Tas būs finansiāli izdevīgāk, jo tiek ieviests valsts atalgojums kā daļa no studiju procesa un paralēli tiek prasīts, lai doktoranti tiktu pilnvērtīgi iesaistīti pētniecības projektos. Līdz ar to jomās, kur ir labs pētniecības pasūtījums, būs atbilstošs atalgojums.
Ko tas nozīmē augstskolām? Būs nepieciešama daudz lielāka atdeve rezultātu ziņā, jo doktorantu “atbirums” atsevišķās nozarēs šobrīd ir kritisks – pat divas trešdaļas. Turklāt bieži vien doktoranti papildus strādā citu pilnas slodzes darbu ar doktorantūru nesaistītās sfērās.
Paralēli tiek īstenotas arī citas aktivitātes doktorantūras stiprināšanai. Decembra beigās valdībā tika apstiprināts atbalsts no ES fondiem. Atveseļošanas fonda programmā tām augstskolām, kas piedalās konsolidācijā, ir paredzēts finansējums doktorantūras grantiem. Lai sasniegtu lielāku doktorantu skaitu, apvienojam līdzekļus no dažādiem avotiem. Tuvākajos gados tas būs jautājums par valsts budžeta papildu investīcijām.
Šī gada 9. janvārī valdībā tika atbalstīta investīciju programma pēcdoktorantūras pētniekiem, kurā tiks sniegts atbalsts 165 pēcdoktorantūras zinātniekiem. Šī grantu programma paredzēta tiem, kuri jau ir ieguvuši doktora grādu, bet karjeras agrīnajā stadijā atrodas pusceļā uz stabilas zinātnieka karjeras izveidi.
Vai augstskolu strukturālās pārmaiņas un lielāki ieguldījumi zinātnē nodrošinās vai jau nodrošina ekonomisko transformāciju Latvijā?
Jā, nodrošina un sāk nodrošināt arvien vairāk. Jautājums: kādā tempā tas notiek? Trajektorija, kas ir uzņemta, vērsta uz to, lai kapitalizētu zinātnes potenciālu Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības izaicinājumu risināšanai.
Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība
Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.
Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.
Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”
Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).
Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?
Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.
