Juridisko palīdzību civillietās (ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c.), noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību) un Satversmes tiesas procesā var saņemt persona, kura:
- ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu (to izvērtē un piešķir pašvaldības sociālais dienests);
- atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (pastāvīga uzturēšanās aprūpes centrā, atrašanās brīvības atņemšanas iestādē);
- pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (pēkšņi ārkārtējie apstākļi, kas nav atkarīgi no personas un kas būtiski ierobežo savu tiesību aizsardzību, piemēram, stihiska nelaime, pret personu ir vērsta vardarbība un tai nepieciešama pagaidu aizsardzība, persona atrodas krīzes centrā u. c.).
Trauksmes cēlējs juridisko palīdzību saņem neatkarīgi no sava mantiskā stāvokļa.
Ārpustiesas juridiskā palīdzība
Valsts nodrošina juridiskās konsultācijas un procesuālo dokumentu sagatavošanu (prasības pieteikums, pieteikums un konstitucionālā sūdzība). Juridiskās palīdzības sniedzējs novērtē juridisko strīdu, tā iespējamo procesuālo virzību un sagatavo procesuālo dokumentu iesniegšanai tiesā, ja tam ir juridisks pamats.
Biežāk sastopamās situācijas: pastāv strīds par uzturlīdzekļu samaksas pienākumu, nepieciešams noteikt bērna dzīvesvietu un saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību, strīdi starp daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem un apsaimniekotāju, persona ir saņēmusi brīdinājumu par parāda piedziņu, darba devējs nav veicis darba algas samaksu, pastāv kopīpašuma lietošanas strīds u. c.
Juridiskā palīdzība netiek sniegta, ja strīds pēc būtības nepastāv, piemēram, jautājumos, kas saistīti ar darījuma formas un veida izvēli, ir izveidota speciāla attiecīgo lietu vešanas kārtība, piemēram, uzturlīdzekļu saņemšana administratīvā procesa kārtībā, vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, laulības šķiršanas un mantojuma lietu vešana pie zvērinātiem notāriem u. c.
Juridiskā palīdzība tiesvedībā
Valsts nodrošina juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu un juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Persona ir atbrīvota no tiesas izdevumu (valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi) samaksas valsts budžetā. Ierosinātā tiesvedībā juridiskā palīdzība tiek nodrošināta līdz brīdim, kad spēkā stājas galīgais tiesas nolēmums.
Juridiskās palīdzības sniedzējs novērtē lietas apstākļus un procesuālo virzību, juridisko konsultāciju laikā informē juridiskās palīdzības saņēmēju par tā procesuālajām tiesībām un pienākumiem, sagatavo juridiski pamatotus dokumentus iesniegšanai tiesā un sniedz juridisko palīdzību tiesas sēdē (piedalās pierādījumu pārbaudē, sniedz juridiskus apsvērumus par tiem, piedalās tiesu debatēs).
Juridiskā palīdzība tiek nodrošināta tikai juridiski pamatotu strīdu risināšanai. Juridiskās palīdzības sniedzējs gan ārpustiesas procesā, gan tiesvedībā sniedz administrācijai atzinumu par turpmākās juridiskās palīdzības lietderību un nepieciešamību.
Juridiskās palīdzības nodrošināšana atsevišķās lietu kategorijās
Administratīvajās lietās:
- pastāv speciāla procedūra patvēruma un izraidīšanas jomā;
- citās administratīvajās lietās tiesvedībā juridisko palīdzību piešķir tiesa (tiesnesis), ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli. Administrācija, pamatojoties uz tiesas lēmumu, norīko personai juridiskās palīdzības sniedzēju.
- cietušās personas pārstāvībai un juridiskajai palīdzībai;
- aizdomās turētās un apsūdzētās personas aizstāvībai Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā vēršas pie procesa virzītāja (izmeklētājs, prokurors vai tiesnesis).
Ārstniecības likumā noteiktajos gadījumos:
- ja pacientam bez viņa piekrišanas tiek sniegta psihiatriskā palīdzība, tiesnesis nodrošina advokāta piedalīšanos juridiskās palīdzības saņemšanai.
Satversmes tiesas procesā:
- juridisko palīdzību nodrošina, ja persona ir iesniegusi konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesā un Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai.
Pārrobežu civilstrīdos:
- juridisko palīdzību nodrošina arī gadījumos, kad persona, kura pieprasa juridisko palīdzību, pastāvīgi dzīvo kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet strīda un tiesas sēdes norises vieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Administrācija šajos gadījumos ir pieteikumu pārsūtītājiestāde un kompetentā iestāde juridiskās palīdzības nodrošināšanai Latvijas Republikā.
Kas nepieciešams juridiskās palīdzības saņemšanai
Juridiskās palīdzības saņemšanai administrācijā ir jāiesniedz:
- iesniegums ar aizpildītu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, pievienojot dokumenta kopiju, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu;
- dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību u. c.
Administrācija izvērtē personas iesniegumu, pieņem lēmumu un labvēlīga lēmuma gadījumā norīko personai juridiskās palīdzības sniedzēju, nosakot, kāda veida un apjoma juridiskā palīdzība ir piešķirta. Par juridiskās palīdzības sniegšanu administrācija juridiskās palīdzības sniedzējam veic samaksu.
Juridiskās palīdzības saņemšanai kriminālprocesā nav nepieciešams aizpildīt minētā iesnieguma veidlapu. Ar lūgumu nodrošināt advokātu ir jāvēršas pie kriminālprocesa virzītāja, kurš šo lūgumu izvērtēs un uzaicinās advokātu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kad juridisko palīdzību atsaka un pārtrauc
Juridisko palīdzību atsaka un pārtrauc, ja:
- likums neparedz attiecīgu juridiskās palīdzības nodrošināšanas gadījumu (piemēram, juridiskā palīdzība ir nepieciešama administratīvajā lietā, kas iepriekš nav minēta, pašvaldība atsaka trūcīgas personas statusa piešķiršanu, palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā, tiešās valsts pārvaldes iestāde nav sniegusi atbildi uz iesniegumu vai nav sniegusi to pēc būtības, tiesas galīgais nolēmums civillietā ir stājies spēkā un zvērināts tiesu izpildītājs uzsāka piespiedu izpildi u. c.);
- persona neatbilst juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem (personām jāatbilst juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem visā juridiskās palīdzības saņemšanas laikā);
- persona nav savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību (administrācijai objektīvi nav iespējams norīkot personai juridiskās palīdzības sniedzēju un pieņemt attiecīgu lēmumu, jo persona ir vērsusies iestādē vien dažas dienas pirms noteiktās tiesas sēdes vai nolēmuma pārsūdzības termiņa beigām) vai nesadarbojas ar juridiskās palīdzības sniedzēju (neierodas uz juridiskajām konsultācijām, tiesas sēdēm u. c.);
- tā attiecas uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību;
- tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu;
- tā ir saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir saistīta ar noziedzīga nodarījuma dēļ cietušajam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu u. c. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā minētajos gadījumos.
Kā var saņemt informāciju
Iesnieguma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu un dokumentiem, kas jāpievieno, bez maksas var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā un pašvaldībā (sociālajā dienestā, bāriņtiesā), kā arī zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.
Ar pakalpojumu aprakstu, veidlapu paraugiem, informatīvajiem materiāliem un biežāk uzdotajiem jautājumiem var iepazīties JPA tīmekļa vietnē.
