Plašāks valsts juridiskais atbalsts atkarīgs no budžeta iespējām

Līdz tirgus cenai vēl tālu

Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar tās sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus nosaka Ministru kabineta (MK) 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību". Kā ziņots, no 1. aprīļa par vairākiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumiem atlīdzība palielināta par 10 līdz 25 eiro. Tā, piemēram, procentuāli lielākais atlīdzības kāpums noteikts par apelācijas sūdzības (no 45 uz 65 eiro) un kasācijas sūdzības (no 55 uz 80 eiro) sagatavošanu. Salīdzinājumam, tirgus izcenojums par apelācijas sūdzības sagatavošanu vidēji svārstās no 150 līdz 450 eiro, bet par kasācijas sūdzību – vidēji no 250 līdz 510 eiro.

Vai atlīdzības celšana vairos valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību? Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) direktore Irina Ļitvinova LV portālam skaidro: "Apmaksas jautājums ir viens no instrumentiem, kas nodrošina pakalpojumu pieejamību un pietiekamību, to kvalitāti, kā arī interesi no juridiskās palīdzības sniedzēju puses sadarboties ar Juridiskās palīdzības administrāciju ilgtermiņā." Viņa akcentē, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumiem jābūt pieejamajiem visā valsts teritorijā un ilgtermiņā.

"Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) atzinīgi novērtē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas apmēra palielinājumu, tomēr uzskata, ka kvalitatīvas šāda veida palīdzības nodrošināšanai ir jāturpina darbs papildu finansējuma atrašanai, lai veiktu turpmāku likmju palielināšanu," LV portālam vērtē LZAP priekšsēdētājs advokāts Jānis Rozenbergs.  Viņš akcentē, ka ar minētajiem grozījumiem MK noteikumos likmes palielinātas tikai atsevišķās pozīcijās, tāpēc turpmākās izmaiņas nepieciešamas jau tuvākajā nākotnē.

LZAP vadītājs salīdzina, ka MK noteikumos paredzētās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atlīdzības likmes joprojām ir ievērojami zemākas, salīdzinot ar vidējām likmēm, kādas ir, zvērinātiem advokātiem slēdzot vienošanos ar klientu. Tāpat šīs likmes Latvijā joprojām esot vienas no zemākajām Eiropas Savienībā.

J. Rozenbergs: "MK noteikumi Nr. 1493 pēc likmju palielināšanas paredz pārstāvības stundas likmi 40 eiro civillietā par pārstāvību tiesas sēdē. Līdz ar to secināms, ka viena darba stunda novērtēta ar likmi 40 eiro. Savukārt par apelācijas sūdzības sastādīšanu 65 eiro vai par kasācijas sūdzības sastādīšanu 80 eiro. Līdz ar to secināms, ka apelācijas sūdzības sastādīšanai būtu veltāma aptuveni pusotra stunda un kasācijas sūdzībai divas stundas. Līdzīgi ir ar noteikto atlīdzības apmēru arī kriminālprocesā. Šāds laika patēriņš juridiska dokumenta sastādīšanai ne tuvu nav pietiekams, lai sagatavotu kvalitatīvu apelācijas vai kasācijas sūdzību. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji faktiski patērē daudz vairāk sava darba laika apelācijas vai kasācijas sūdzību sagatavošanai, un šis darba laiks šobrīd faktiski netiek apmaksāts."

Neprasot papildu budžeta līdzekļus

Lai nodrošinātu valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, administratīvajās lietās un pārrobežu strīdu lietās, Juridiskās palīdzības administrācija slēdz juridiskās palīdzības līgumus ar personām, kas atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumam var būt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējas. Uz šā gada martu JPA bija noslēgti 145 līgumi ar juridiskās palīdzības sniedzējiem. Turklāt katru gadu ap 250–300 zvērinātu advokātu un advokātu palīgu sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesos pēc kriminālprocesa virzītāju uzaicinājuma un zvērināto advokātu vecāko norīkojuma.

Atlīdzība par valsts juridisko palīdzību no 1. aprīļa paaugstināta, neprasot papildu budžeta līdzekļus. Kā informē I. Ļitvinova, tas izdevies, jo pēdējos gados sarucis kopējais noziedzības līmenis un attiecīgi arī kriminālprocesu skaits, kuros sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Rezultātā ir izveidojies valsts budžeta līdzekļu ietaupījums, kuru nolemts virzīt atlīdzības celšanai (līdz 200 000 eiro gadā).

Vienlaikus JPA vadītāja uzsver, ka turpmākā atlīdzības apmēra palielināšana būs atkarīga no iespējas piesaistīt papildu budžeta līdzekļus. No papildu finansējuma lielā mērā ir atkarīga arī valsts daļēji apmaksātas juridiskās palīdzības sistēmas ieviešanas nākotne, kā arī to personu loka paplašināšana, kurām ir tiesības uz valsts juridisko palīdzību.

Jāpaplašina atbalsta saņēmēju loks

Lai nodrošinātu advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās jau no pirmās instances, kā to paredz pagājušā gada 14. decembrī pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, ir izstrādātas arī attiecīgas izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Saskaņā ar minētajiem Civilprocesa likuma grozījumiem no 2019. gada 1. janvāra fiziskās personas un juridiskās personas pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā lietas ved pašas vai ar advokāta starpniecību:

• lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;
• lietās, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro.

Tā saucamā advokātu procesa ieviešana norādītajās civillietu kategorijās paredz, ka dokumentu sastādīšanu un/vai pārstāvības tiesas sēdē īstenošanu puse pēc izvēles nodrošina pati vai ar advokāta starpniecību. Advokātu lomas palielināšana, piemēram, veicinot personas izvēlēties advokātu kā pārstāvības īstenotāju civilprocesā, ir viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu. Advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot likumu regulējumu un tiesvedības procesu, var nodrošināt lietu izskatīšanas kvalitāti, ātrumu un efektivitāti.

I. Ļitvinova: "Lai sekmīgi ieviestu advokātu procesu šajās noteiktajās civillietu kategorijās no pirmās instances tiesas, ir nepieciešams pieņemt grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, jo, ievērojot ekspertu secināto, ir paplašināms to subjektu loks, kas var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ņemot vērā minēto, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nepieciešami grozījumi, ar kuriem tiktu noteikts to subjektu loks, kurš līdzās jau pastāvošām personu grupām, kas ir tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, var pretendēt uz valsts garantēto juridisko palīdzību. Ar šo likumprojektu paredzēts ieviest jaunu personu grupu – personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, kā arī noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, samaksājot iemaksu par juridiskās palīdzības saņemšanu."

Arī Tieslietu ministrijas konceptuālajā ziņojumā "Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās" ir atrunāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības paplašināšana. Ziņojumā  teikts, ka personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (papildus uz katru apgādībā esošo personu rēķināms valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs), advokātu pakalpojuma segšanā piedalīsies tikai ar līdzmaksājumu. Tas nozīmē, ka advokātam par sniegto juridisko palīdzību šī personu grupa maksās 25% no atlīdzības apmēra, savukārt 75% apmaksu no atlīdzības apmēra nodrošinās valsts. Savukārt personas, kas saņem vairāk nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga, bet kuru ienākumi nepārsniedz strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru, advokātam par sniegto juridisko palīdzību maksās ne vairāk par normatīvajos aktos noteikto atlīdzības apmēru.

Nesasniedza pat eiro uz iedzīvotāju

Valsts kontroles (VK) 2017. gada 5. jūnija ziņojumā "Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?" norādīts, ka īpaša uzmanība jāpievērš valsts juridiskās palīdzības pieejamībai. VK norādīja, ka budžeta līdzekļu apmērs valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai ir viens no zemākajiem Eiropā.

Piemēram, 2014. gadā juridiskās palīdzības saņemšanai novirzīto valsts budžeta līdzekļu uz vienu iedzīvotāju atšķirība starp Latviju un Lietuvu sasniegusi 3,5 reizes, bet ar Igauniju – 5,2 reizes. VK ziņojumā salīdzina, ka, pretēji Lietuvas un Igaunijas praksei, Latvijā valsts juridisko palīdzību var saņemt tikai maznodrošinātās un trūcīgās personas. Tomēr, kā secināts revīzijā, iedzīvotāju daļa, kas nevar atļauties juridiskos pakalpojumus, var būtiski pārsniegt iedzīvotāju daļu, kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, un kas var pretendēt uz valsts garantētu juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) datiem 2014. gadā 37 Eiropas valstu vidū Latvija bija to 13 valstu skaitā, kurās finansējums juridiskajai palīdzībai nesasniedza vienu eiro uz iedzīvotāju, bet vidējais juridiskās palīdzības apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 9 eiro. Latvijā tie bija tikai 0,58 eiro, kamēr Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 2,01 un 3,04 eiro.

Kā uzsver JPA direktore I. Ļitvinova, valsts juridiskajai palīdzībai piešķirtais finansējums kopš 2014. gada pieaudzis par 30%. Kā uzlabojumus viņa uzskaita:

• palielināta atlīdzība juridiskās palīdzības sniedzējiem, paplašināti valsts apmaksājamie juridiskās palīdzības veidi;
• paplašinātas iespējas valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemt īpaši aizsargātiem cietušajiem kriminālprocesā;
• nodrošināta iespēja Latvijas valstspiederīgajiem saņemt finansiālo atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai, kas saistīta ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī;
• ieviests cietušo personu informatīvais atbalsta tālrunis 116006.

Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2018. gadam" apakšprogrammā "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" juridiskās palīdzības nodrošināšanai kopumā piešķirti 2 298 918 eiro. "Valsts piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai ir būtisks elements, kas var tieši ietekmēt šā institūta pilnvērtīgu funkcionēšanu. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 2016/1919, 7. panta 1. daļa tieši uzliek dalībvalstīm par pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp attiecībā uz finansējuma piešķiršanu, lai nodrošinātu efektīvas juridiskās palīdzības sistēmas pastāvēšanu," atgādina  LZAP priekšsēdētājs J.  Rozenbergs.