FOTO: Ieva Ābele, Saeima.
Saeima trijās dienās galīgajā lasījumā pieņēma 2024. gada un triju gadu budžetu un 19 pavadošos likumprojektus. Kopš septembra, kad jaunā valdība iepazīstināja ar budžeta projekta paketi, veicot korekcijas, izmaiņas nav skārušas daudziem cilvēkiem nākamajā gadā paredzētās pozitīvās pārmaiņas, kas saistītas ar pensiju piemaksām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atlaidēm, labvēlīgākām normām mazajam biznesam. Sākotnēji neparedzētas, taču ilgstošas diskusijas izvērsās par PVN samazināšanu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kā rezultātā budžetam zudušo ieņēmumu kompensācijai jau iepriekš paaugstinātā akcīze dzērieniem, tabakai un tās aizstājējiem tika vēl vairāk palielināta.
Saeimā pieņemtais likumprojekts “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, taču izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā.
Tādējādi 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta deficīts 2025. gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026. gadā – 0,9% no IKP.
Valsts parāds nākamajā gadā prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Turpretī valsts budžeta izdevumi 2024. gadā plānoti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā paredzētie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi – 12,148 miljardus eiro.
Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, taču izdevumi – 4,356 miljardu eiro apmērā.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm budžeta likumā noteiktas: iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir uzsvēris, ka būtisks papildinājums 2024. gada valsts budžetā būs nākamgad pieejamie Eiropas Savienības fondu līdzekļi 1,659 miljardu eiro apmērā.
Budžeta paketē no visiem likumprojektiem gandrīz puse ir nodokļu tiesību aktu izmaiņas jau no nākamā gada.
Izmaiņas paredzētas arī sociālajā jomā, tostarp bērnu tiesību aizsardzībai un pensiju maksājumiem, sociālajiem pakalpojumiem, izglītības jomas (augstskolu un sporta) finansēšanas regulējumā, enerģētikā un valsts drošībā.
Gandrīz trīs desmiti priekšlikumu otrajā lasījumā tika iesniegti likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (piemēram, atcelt diferencēto neapliekamo minimumu, ko vairākums neatbalstīja, tomēr ir solīts, ka priekšlikums tiks skatīts topošajās nodokļu pamatnostādnēs).
Visilgstošākās diskusijas jau iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija par akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Šogad, 31. decembrī, beidzas PVN samazinātās 5% likmes piemērošanas periods Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Līdz ar to 2024. gadā tas būtu 21%. Samazinot PVN uz gadu no 21% uz 12%, šo budžeta ieņēmumu kompensācijai tika izraudzīts akcīzes nodoklis, kas jau sākotnējā likuma grozījumu projektā tika palielināts gandrīz visās apliekamo produktu kategorijās, pielīdzinot likmes Baltijas valstu akcīzes likmēm.
Lai rastu ieņēmumus PVN samazinājuma kompensācijai, akcīzes likmes tika vēlreiz paaugstinātas.
Opozīcijai prasot vēl vairāk palielināt akcīzi alkoholam un tabakai, finanšu ministrs skaidroja, ka jau sākumā paaugstinātās akcīzes likmes tika izlīdzinātas Baltijas telpā.
Palielinot likmes vēlreiz (grozījumu otrajā lasījumā), ir pārsniegti Baltijas telpas akcīzes līmeņi praktiski visās pozīcijās.
Šajā kontekstā finanšu ministrs norādīja uz risku, ka var parādīties “kreisās” preces, pieaugt ēnu ekonomika.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” otrajam lasījumam bija iesniegti 356 priekšlikumi.
No Saeimas deputātu iesniegtajiem 289 priekšlikumiem par līdzekļu pārdalēm valdība bija atbalstījusi, un Saeima atbalstīja tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt izdevumus Saeimas darbības nodrošināšanai 2024. gadā.
Deputātu priekšlikumos kopējā pārdalāmā summa 2024. gadam sasniedza 5,1 miljardu eiro.
Tos bija piedāvāts ieviest, palielinot budžeta deficītu, izmantojot gadskārtējo valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmo finansējumu, tai skaitā budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kā arī paaugstinot nodokļus, informācijā norādījusi Finanšu ministrija.
Savukārt atbalstīti tika nozaru ministriju priekšlikumi, kas atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Otrajā – galīgajā – lasījumā tika atbalstīti arī atsevišķi opozīcijas rosinājumi par līdzekļu piešķiršanu nozaru programmām, kas noformulēti un iesniegti kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi: 20 000 eiro piešķirs cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, lai veicinātu latviešu nedzirdīgo zīmju valodas attīstību, pareizas latviešu zīmju valodas apguvi un lietojumu ikdienā, dažādu profesiju pārstāvju komunikāciju ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi; 40 000 eiro – Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai programmas izveidei, lai nodrošinātu hematoonkoloģisko preparātu ievadi mājas apstākļos; 13 000 eiro – reto slimību ārstēšanai 2024. gadā, tostarp miastēnijas ārstēšanai.
Saeimā budžeta paketē atbalstītie tiesību akti
Par likumos paredzētajām būtiskākajām izmaiņām plašāk LV portāla publikācijā “Saeimas komisijas sāk izskatīt budžeta likumprojektus. Ko tie paredz?”.
Par visām izmaiņām LV portāls turpinās skaidrot publikāciju sērijā “Spēkā no 2024. gada janvāra”.
