FOTO: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.
Ministru kabinets ārkārtas sēdē 1. novembrī atbalstīja valsts budžeta projektu 2024. gadam un vidējam termiņam, kā budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus nosakot drošību, veselību un izglītību.
“Tas ir valsts drošības un ilgtspējas budžets,” par jaunās valdības pirmo budžetu preses konferencē uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
Lai stiprinātu valsts drošību, ir jāvairo aizsardzības spējas, jārūpējas par valsts robežu, turklāt ne tikai uzbūvējot žogu, bet arī to aprīkojot ar modernajām tehnoloģijām.
Savukārt ar vārdu “ilgtspēja” tiek saprasti lieli ieguldījumi izglītībā, lai jaunieši un bērni spētu iegūt tādu izglītību, kas veicinātu viņu konkurētspēju gan Latvijas, gan ārvalstu darba tirgos.
Ieguldījumi nākotnē ir arī lieli finanšu piešķīrumi veselības aprūpei, lai samazinātu garās rindas pie speciālistiem un lai medicīnas pakalpojumi būtu pieejamāki.
Papildu līdzekļi paredzēti arī citām nozarēm. Piemēram, labklājības jomai ir ļoti būtiski, ka no nākamā gada atsāks piešķirt pensijas piemaksas par nostrādātajiem darba gadiem līdz 1996. gadam.
Tāpat budžetā paredzēts, ka nākamajā gadā tiks turpināts sniegt atbalstu energoresursu cenu sadārdzinājuma ietekmes mazināšanai.
“Budžets nodrošina finanšu stabilitāti, taču uz visām vajadzībām, kuru ir ļoti daudz, pašreiz vēl neesam spējuši atbildēt,” atzina premjere, piebilstot, ka vēl neatrisinātie jautājumi būs valdības darba kārtībā.
Likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteikts, ka tā sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempa prognoze: 2024. gadam – 2,5%, 2025. gadam – 2,9%, 2026. gadam – 2,9%.
Turpretī izmantotā IKP prognoze faktiskajās cenās: 2024. gadam – 45,524 miljardi eiro, 2025. gadam – 48,338 miljardi eiro un 2026. gadam – 51,122 miljardi eiro.
2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu, izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā, norāda Finanšu ministrija.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,0 miljardus eiro, bet izdevumi – 12,1 miljardu eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi iecerēti 4,8 miljardu eiro, bet izdevumi – 4,4 miljardu eiro apmērā.
Finanšu ministrijas infografika.
Trim galvenajām prioritātēm – drošībai, izglītībai, veselībai – tiek paredzēts gandrīz 70% no nākamā gada papildu pieejamā finansējuma, akcentēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Trim likumā noteiktajām prioritātēm paredzēts papildu finansējums gandrīz pusmiljarda eiro apmērā.
Finanšu ministrija uzsver, ka, gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība ievērojamu papildu finansējumu atvēlēja valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, proti, 91,9 miljonus eiro.
Papildu finansējums paredzēts Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem.
2027. gadā iecerēts sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Izglītības jomā no papildu finansējuma (119,5 miljoni eiro) kā visnozīmīgāko Finanšu ministrija akcentē pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamo soli no 2024. gada 1. janvāra.
Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai realizētu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei.
Papildus paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu un to kvalitātes uzlabošanai paredzēti papildu 275 miljoni eiro. 2024. gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums kompensējamo zāļu pieejamībai, iekļaujot jaunus medikamentus. Iecerēts, ka tādējādi mazināsies pacientu gaidīšanas rindas pie speciālistiem un būs plašākas iespējas saņemt nepieciešamos izmeklējumus un procedūras.
Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai bērniem. Nākamgad arī plānots turpināt paaugstināt mediķu atalgojumu.
Lai 2024. gadā īstenotu citu nozaru pieteiktās prioritātes, papildus paredzēti 176 miljoni eiro.
Finanšu ministrija norāda, ka Ekonomikas ministrijas prioritātei – inovāciju un eksporta atbalstam – paredzēti seši miljoni eiro. Zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt nozīmīgu finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro plānoti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai un 19 miljoni eiro – dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai.
Labklājības ministrijas prioritārajiem pasākumiem 32,6 miljoni eiro paredzēti piemaksām vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuriem tās netika piešķirtas no 2012. gada, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.
Klimata un enerģētikas ministrijai elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai paredzēti 50 miljoni eiro.
Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti un paplašināt programmas “Latvijas skolas soma” pieejamību.
2024. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti 19 likumprojekti, tai skaitā iedzīvotājiem svarīgi grozījumi nodokļu likumos.
Nodokļu ieņēmumi, to īpatsvars pret IKP pieaugs līdz 32%, un tas ir saistīts ar lēmumu iekasēt banku nodokli, valdības sēdē informēja finanšu ministrs.
Ieņēmumos būtiskākās izmaiņas ir papildu 140 miljoni eiro no banku nodokļa, kā arī 20 miljoni eiro, kurus veido akcīzes ieņēmumi.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iecerēti vairāki pasākumi, lai veicinātu darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tāpēc paredzēta darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas, saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam.
Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā un darba devēja kompensāciju par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu paaugstināšana līdz 40 eiro mēnesī.
Lai atbalstītu mazos uzņēmumus, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, atļaus piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām. Ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredzēs vienotu likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem, proti, 25% līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredzēts noteikt, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu. Turpretī PVN reģistrācijas slieksni paaugstinās līdz 50 000 eiro.
Nākamajā gadā pārskatīs un palielinās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto SEZ un brīvostās.
Ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījumiem no 2024. gada paredzēts noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā.
Otrdien, 31. oktobrī, Ministru prezidente Evika Siliņa un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis parakstīja LPS un Ministru kabineta (MK) vienošanās un domstarpību protokolu par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem. Ar šo rīcību valdība un pašvaldību pārstāvji apstiprina apņemšanos veicināt pašvaldību attīstību un finanšu stabilitāti nākamajos gados, uzsvērts Valsts kancelejas informācijā.
Protokolā ir ņemtas vērā galvenās pašvaldību prioritātes investīciju projektu realizācijai, tostarp Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana, jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība un citi svarīgi projekti.
Līdztekus panāktas būtiskas vienošanās arī nozaru ministriju līmenī. Viena no tām ir valsts budžeta līdzfinansējums 30% apmērā aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem 2024. gadā un turpmākajos gados – 5,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat tiek akcentēta vienošanās piešķirt papildu atbalstu pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem.
19 pašvaldībām paredzēts piešķirt vienreizēju papildu dotāciju septiņu miljonu eiro apmērā.
Protokols paredz, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2024. gadā pieaugs par 221 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gada prognozi. Turklāt tiek garantēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpilde 100% apmērā, nodrošinot pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Pašvaldību lielākais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Budžeta likumā noteikts, ka prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir gandrīz divi miljardi eiro. Saskaņā ar MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā fiksēto citu nodokļu, nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem plānoti 476,80 miljonu eiro apmērā, tai skaitā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi – 193,95 miljoni eiro, izložu un azartspēļu nodoklis – 1,38 miljoni eiro, dabas resursu nodoklis – 18,27 miljoni eiro.
Valdības sēdē, informējot par budžetu, A. Ašeradens kā lielu izaicinājumu minēja reģionālo politiku, jo “urbanizācijas procesi ir lielāki, nekā mēs domājām”. Atsevišķos novados iedzīvotāju skaits dramatiski samazinās, tas ietekmē arī ieņēmumus. “Šie procesi ir dinamiski, tāpēc jādomā, kā nodrošināsim valsts vienmērīgu attīstību,” sacīja finanšu ministrs.
2024. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu kopā ar pavadošajiem likumprojektiem plānots iesniegt Saeimā piektdien, 3. novembrī.
