Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Stratēģiska virzība uz izcilību un starptautisku konkurētspēju – ar šādiem mērķiem pamatotas izmaiņas Augstskolu likumā, kuras iezīmē pirmo soli augstskolu reformā, apstiprinot augstskolu padomju veidošanu un paredzot trīs gadu pārejas periodu, kurā augstskolām būs iespēja izveidot attīstības stratēģiju un konkretizēt specializāciju.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Būtiskas pārmaiņas skars Latvijas augstākās izglītības sistēmu – vērienīgi grozījumi Augstskolu likumā nosaka augstskolu tipoloģiju un maina pārvaldības modeli. Par tiem trešajā – galīgajā – lasījumā Saeimai jālemj jau šonedēļ.
Augstākās izglītības institūciju uzdevumi un loma pēdējās desmitgadēs ir būtiski mainījušies un kļuvuši ievērojami plašāki. Savukārt Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas un to potenciāla izmantošanas nepietiekamība prasa kompleksus strukturālus risinājumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Saeima otrdien trešajā – galīgajā – lasījumā lems par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz mainīt augstskolu tipoloģiju, ieviest augstskolu padomes, kā arī jaunu kārtību rektora amata pretendentu atlasei un apstiprināšanai.
Noteikts, ka augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi. Augstskolas iedalītas četros tipos:
Lietišķo zinātņu universitātēm un augstskolām noteiktie darbības mērķi ir attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veikt lietišķos pētījumus un nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs.
Augstskolām trīs gadu laikā, kopš uzsākta studiju programmu īstenošana, būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem. Pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests lems par augstskolas izslēgšanu no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Kā norādīts anotācijā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kura uzraudzīs atbilstību kritērijiem un kurā būs arī iestrādāta agrīnās brīdināšanas sistēma. Tāpat grozījumi precizē jautājumu par valsts augstskolu reorganizācijas kārtību.
Augstskolas ir autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām, paredz grozījumi. Augstskolu autonomiju raksturo akadēmiskā brīvība un varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu, starp augstskolas dibinātāju un tās lēmējinstitūcijām. Augstskolas autonomija izpaužas tās tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības un īstenotās zinātniskās un radošās darbības kvalitāti, demokrātisma principu ievērošanu, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu
Izmaiņas paredz, ka dibinātājs noteiks augstskolas stratēģisko specializāciju – augstskolas dibinātāja noteiktas zinātnes jomas, kurās augstskola akadēmiskajā un zinātniskajā darbā specializējas, piemēram: dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīna un veselības zinātne, lauksaimniecības, meža un veterinārā zinātne, sociālā zinātne, humanitārās zinātnes un mākslas. Stratēģiskā specializācija kalpo par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, valsts dibinātajām augstskolām būs jāizvairās no nepamatotas jomu dublēšanās.
Par augstskolas ar akadēmiskajiem un zinātniskās pētniecības attīstību saistītajiem jautājumiem galvenokārt būs atbildīgs augstskolas senāts – koleģiāla augstskolas augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kura darbojas saskaņā ar augstskolas satversmē noteikto kārtību un senāta apstiprināto nolikumu.
Zinātnes universitātes senātu veido ne vairāk kā 50 locekļi, savukārt mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas senātu – ne vairāk kā 25 locekļi. Senātā ne mazāk kā 75% locekļu ir augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvji un ne mazāk kā 20% locekļu – studējošo pārstāvji, kurus ievēlē augstskolas studējošo pašpārvalde. Studējošo pašpārvaldes ievēlētos senāta locekļus apstiprina augstskolas senāts. Senāta locekļi no sava vidus ievēlē senāta priekšsēdētāju. Senāta priekšsēdētājam balsojumos ir izšķirīgā balss, ja balsis sadalās līdzīgi.
Grozījumi valsts dibinātajās augstskolās paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Tā iecerēta kā koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par ilgtspējīgu augstskolas attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Noteikts, ka Valsts augstskolas padome aizsargā valsts augstskolas autonomiju, kā arī respektē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību un veicina tās īstenošanu. Augstskolu padomju sastāvs veidots tā, lai šajā institūcijā būtu pārstāvēti dažādi viedokļi, kas ļautu uz nozari raudzīties stratēģiski, skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.
Zinātnes universitātes padomi veidos 11 locekļi, no kuriem piecus augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus izvirza senāts. Vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi – izvirzīs Valsts prezidents. Atlikušie pieci būs sabiedrības pārstāvji, ko saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību, izraudzīsies ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un Ministru kabinets. Zinātnes universitātēs vairākumam padomes locekļu jābūt ar doktora grādu.
Mākslu un kultūras universitātes, kā arī lietišķo zinātņu augstskolas padomi veidos pieci locekļi, no kuriem divus, augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus, izvirzīs augstskolas senāts; vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu kultūras vai mākslas nozares pārstāvi – Valsts prezidents. Atlikušie divi būs sabiedrības pārstāvji, kuru izraudzīšanas un izvirzīšanas kārtība ir tāda pati kā zinātnes universitāšu padomēm. Savukārt lietišķo zinātņu universitātes padomi veidos septiņi locekļi, no kuriem trīs, augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus, izvirza senāts; vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu nozares pārstāvi – Valsts prezidents, bet trīs būs sabiedrības pārstāvji, kuru izraudzīšanās un izvirzīšana notiks iepriekš aprakstītajā kārtībā.
Noteikts, ka augstskolas padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju. Par valsts augstskolas padomes priekšsēdētāju pirmreizēji ievēlē Valsts prezidenta vai Ministru kabineta virzītu padomes locekli. Augstskolas padome, kuras locekļus ieceļ uz četru gadu termiņu ne vairāk kā divas reizes, darbosies saskaņā ar augstskolas satversmē noteikto kārtību un padomes apstiprināto nolikumu. Likumprojekts nosaka arī “politiskās atdzišanas” periodu padomes locekļiem. Proti, padomes loceklis pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs būt bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.
Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Par rektoru varēs ievēlēt personu ar nevainojamu reputāciju un sasniegumiem zinātnē vai mākslās, paredz grozījumi. Rektoru ievēlē augstskolas satversmes sapulce – augstskolas akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pārstāvības institūcija. Ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu, rektoru ievēlē augstskolas padome.
Zinātnes universitātē, lietišķo zinātņu universitātē un lietišķo zinātņu augstskolā par rektoru varēs ievēlēt personu, kurai ir zinātnes doktora grāds. Mākslu un kultūras universitātē par rektoru varēs ievēlēt personu, kurai ir zinātnes vai profesionālais doktora grāds mākslās vai kura ir ievēlēta par profesoru mākslas jomā jebkurā Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības institūcijā. Rektoru ievēlēs uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes.
“Augstākās izglītības jomā ir nepieciešamas pārmaiņas, un uz to skaidri norāda arī darba tirgus. Mums ir jānodrošina augstskolām dinamiskākas attīstības iespējas, un reformai ir jābūt ar konkrētu mērķi – stratēģisku virzību uz izcilību. Mēs pilnīgi noteikti gribam redzēt Latvijas universitātes kā līdzvērtīgas konkurentes Baltijas un citu Eiropas valstu universitātēm,” Augstskolu likuma grozījumu mērķus pamato Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Latvijas austākās izglītības sistēmai līdz šim bijis samērā mazs finansējums, kas ļāva nodrošināt pamatfunkciju veikšanu, bet nedeva attīstības potenciālu, skaidro D. Jansone. Lai sekmētu augstskolām izvirzīto mērķu īstenošanu, līdz šī gada beigām paredzēts izstrādāt piedāvājumu, kā mainīt pieeju augstākās izglītības finansēšanai, liekot lielāku akcentu uz sniegumu rādītājiem un rezultativitāti, skaidro IZM pārstāve. Augstskolu likuma grozījumi nolūkā augstākās izglītības sistēmu padarīt efektīvāku paredz arī augstskolu ciešākas sadarbības mehānismus un apvienošanās iespējas.
