Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar Augstskolu likuma grozījumiem paredzēts paaugstināt augstskolu izcilības līmeni, palielināt Latvijas augstskolu, to mācībspēku un absolventu starptautisko konkurētspēju un sekmēt Latvijas zinātnieku plašāku iesaisti starptautiskos projektos un zinātnes attīstībā. Taču likumprojekta trūkumi neļaus sasniegt šos mērķus, norāda nozares organizāciju pārstāvji, plaši kritizējot paredzētās izmaiņas.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Augstākās izglītības sistēmai Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi, kas to padarītu konkurētspējīgāku un vairāk orientētu uz izcilību, piekrīt gan atbildīgā ministrija, gan nozares organizācijas. Taču Augstskolu likuma grozījumos paredzētās izmaiņas, kurām būtu jānodrošina šīs pārmaiņas, pagaidām raisījušas vairāk domstarpību nekā saprašanos.
Saeima 16. jūnijā, īsi pirms aiziešanas vasaras brīvdienās, konceptuāli atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.
Izmaiņas nozarē ir rosinātas jau vairāk nekā 10 gadus, savukārt pašreizējais Augstskolu likums darbojas kopš 1995. gada decembra. Valdība 2020. gada 19. februārī apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, paredzot kompleksus strukturālos risinājumus, lai veicinātu augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautisko konkurētspēju, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Augstskolu likuma grozījumi ir pirmais solis augstskolu pārvaldības reformā, norāda Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Saskaņā ar likuma grozījumiem augstskolas paredzēts iedalīt trīs veidos – universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas –, nosakot konkrētus atbilstības kritērijus, arī minimālo studējošo skaitu. Plānots, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo, bet lietišķo zinātņu augstskolās – ne mazāk kā 1000 studējošo. Šo kritēriju iecerēts nepiemērot, ja universitāte vai lietišķo zinātņu augstskola reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātniskās institūcijas starptautiskajā novērtējumā ir ieguvusi aritmētisko vidējo vērtējumu vismaz 3,5 (skalā no 1 līdz 5). Kritēriju par studējošo skaitu plānots nepiemērot mākslas un kultūras augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Lutera Akadēmijai un Latvijas Kristīgajai akadēmijai.
Augstskolu iedalījumam jābalstās uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem kritērijiem.
Grozījumos paredzēto kvantitatīvo kritēriju noteikšanu plaši kritizējušas izglītības un zinātnes nozares organizācijas. Augstskolu iedalījumam jābalstās uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem kritērijiem, sevišķi, ņemot vērā jauniešu skaita samazināšanos reģionos, norāda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA): arodbiedrībai nav skaidrs pamatojums, kāpēc tieši 4000 ir studentu paredzētais skaita kritērijs universitātes tipa iedalījumā. “Kvantitatīvais kritērijs ir nepamatots un var tikt interpretēts kā apzināta rīcība apgrūtinājuma radīšanā tagadējo reģionālo universitāšu pastāvēšanā,” lēš arodbiedrība.
“Ir likumsakarīgi, ka reģionālajās universitātēs ir mazāks studējošo skaits, un tas nedrīkst kļūt par kritēriju universitātes nosaukuma atņemšanai. Kvantitatīvo kritēriju noteikšana mazinās augstākās izglītības pieejamību reģionos,” norāda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Foto: Paula Čurkste, LETA
Universitātes statusa saņemšanai atbilstoši jaunajām prasībām pašlaik kvalificētos četras augstākās izglītības iestādes – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Savukārt Liepājas un Daugavpils universitātes zaudētu savu statusu, ja grozījumos paredzētajā trīs gadu pārejas periodā studējošo skaitu nespēs pieaudzēt līdz 4000. Augstskolas, kuras šajā periodā kritēriju izpildi nenodrošinās, varēs izslēgt no Augstskolu reģistra. Augstskolas pasaulē gatavojas studentu skaita ievērojamam kritumam Covid-19 krīzes un pēckrīzes apstākļos, un skaitlisko kritēriju izpilde objektīvu apstākļu dēļ būs apgrūtināta arī Latvijā, norādījusi Rektoru padome.
Tāpat grozījumi paredz: universitātēs vismaz 65% vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, lietišķo zinātņu augstskolās – vismaz 50%. Savukārt mākslas un kultūras augstskolās – vismaz 20% vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam un augstskolā jābūt arī vēlētam akadēmiskajam personālam ar profesionālo doktora grādu mākslās.
Likuma grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi –, kas būs atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību.
Konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” norādīts uz pašreizējā pārvaldības modeļa trūkumiem:
Likuma grozījumi paredz, ka augstskolas padomes sastāvā iekļauj atklātā konkursā atlasītus augstskolas senāta deleģētus akadēmiskā personāla pārstāvjus, studējošo pašpārvaldes deleģētu studējošo pārstāvi (iekšējie augstskolas padomes locekļi) un attiecīgās nozares ministrijas deleģētu pārstāvi – ar nosacījumu, ka akadēmiskā personāla pārstāvji un studējošo pārstāvis veido mazākumu no augstskolas padomes locekļu kopējā skaita. Pārējos augstskolas padomes locekļus (ārējie augstskolas padomes locekļi) atlasīs un nominēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Augstskolas padomes locekļus ieceltu amatā un atceltu no tā attiecīgās nozares ministrija. Augstskolas padome no sava vidus ievēlētu priekšsēdētāju, kas nav attiecīgās augstskolas akadēmiskā personāla vai studējošo pārstāvis. Augstskolas padomes locekļiem paredzēts valsts amatpersonas statuss. Augstskolas padomes loceklis nevarēs vienlaikus ieņemt senatora amatu. Saskaņā ar jauno kārtību augstskolas senāts atbildētu galvenokārt par studiju un zinātnes jautājumiem, kā arī izstrādātu un apstiprina senāta nolikumu, taču – pēc saskaņošanas ar augstskolas padomi.
Līdztekus grozījumiem Augstskolu likumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virzījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā””, ar ko paredzēts sašaurināt valsts dibinātu augstskolu padomes locekļu amatpersonu deklarāciju publiskojamo daļu: ienākumi, kuri neattiecas uz darbu attiecīgajā padomē, netiks atklāti. Pamatots, ka prasība publiskot savu mantisko stāvokli neveicinātu privātā sektora profesionāļu piedalīšanos konkursos uz padomju locekļu vietām.
Ministru kabinets 2020. gada 12. maija sēdē atbalstīja IZM iesniegto priekšlikumu. Pret to iebilst pretkorupcijas organizācija biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna””, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, norādot, ka IZM iniciatīva nonāk pretrunā ar amatpersonu deklarāciju iesniegšanas mērķi – veicināt sabiedrības uzticēšanos amatpersonu darbībai. Savukārt Rektoru padomes pārstāvji pauž: IZM piedāvātais risinājums neatbilst plašajām padomes funkcijām, ko paredz Augstskolu likuma grozījumi.
Šāds modelis raisījis bažas par politiķu un viņu izraudzīto pārstāvju dominanti augstskolu pārvaldībā un to autonomijas vājināšanu. Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela atklātā vēstulē norādījusi: “Projekts būtiski palielinās ministrijas un arī politiķu kontroli pār valsts augstskolām: ministrija saskaņos pārvaldības modeli, apstiprinās universitāšu un citu valsts augstskolu satversmes, kontrolēs padomes locekļu atlasi, iecelšanu un atcelšanu bez pamatojuma, varēs izslēgt augstskolas no reģistra (likvidēt).”
“Lai arī pagaidām valsts augstskolas formāli vēl skaitīsies atvasinātās publiskās personas, de facto tās tiks pārvērstas par politiķu un ierēdņu kontrolētām budžeta iestādēm, iespējams, nākotnē pārskatot arī juridisko statusu,” norāda Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela.
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Tādējādi, kā pauž R. Muktupāvela, likumprojekta autori augstskolu iekšējās pārvaldības reformu vietā piedāvā risinājumu kopumu ministrijas kontroles pastiprināšanai pār valsts augstskolām. Augstskolu iekšējā pārvaldībā ir jāiesaista sabiedrība, nevis augstskolas jāpakļauj ministrijas ierēdņu un politiķu “tiešajai pārvaldei”, kas nozīmētu, ka pašpārvaldes princips valsts augstskolās faktiski beigs darboties.
“Lai arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir mutiski pausts apgalvojums, ka padomes attieksies tikai uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, pašreizējais likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” to neparedz,” bažas paudusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem. “Jāņem vērā, ka privātās augstskolas pārvaldei ir jāpilda Komerclikums. Izglītības un zinātnes ministrijai ar grozījumiem jāatspoguļo vārdos paustais par to, ka padomes privātpersonu dibinātās augstskolās nebūs. Satversmes obligāta saskaņošana ar ministriju ir pretrunā ar augstskolu autonomijas principu,” teikts paziņojumā. Augstskolu padomju sastāvs būtu jāapstiprina augstskolas senātam, lai nepieļautu autonomijas mazināšanos un padomes locekļu politizētu darbību, norāda LIZDA.
Patlaban augstskolas atrodas IZM pārraudzībā, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti, kura atrodas Veselības ministrijas pārraudzībā, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kura atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kuras atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā, un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kura atrodas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā.
Iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolas rektoru, tostarp tā ievēlēšanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka pretendentus uz valsts dibinātas augstskolas rektora amatu atklātā starptautiskā konkursā atlasīs augstskolas padome. Par rektoru varētu ievēlēt personu, kurai ir zinātnes doktora grāds vai profesionālais doktora grāds. Šo amatu nevarētu ieņemt bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki vai ziņotāji. Valsts dibinātās augstskolas padome varētu izvirzīt papildu prasības rektora amata pretendentam. Ministru kabinetam grozījumi paredz deleģējumu noteikt valsts augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību, kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā rektoru ieceļ un atbrīvo no amata.
Likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā. Pret šo normu iebilst 487 sabiedrības pārstāvji Latvijas sabiedrības protesta vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā, uzsverot: “(..) iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas.”
Valsts dibinātas augstskolas rektoru atceļ no amata pēc augstskolas satversmes sapulces, augstskolas senāta, IZM vai attiecīgās nozares ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi, paredz grozījumi. Valsts dibinātas augstskolas rektoru atcelt varēs arī pēc augstskolas padomes argumentēta ierosinājuma. Līdz šim rektoru atcelt no amata par pārkāpumiem varēja Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai ministrijas ierosinājuma.
Likumprojektā plānots likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP), tās funkcijas, starp kurām ir atzinumu sniegšana par augstskolu un koledžu akreditāciju, šo iestāžu reorganizāciju un likvidāciju, kā arī iesaisti izglītības politikas plānošanā, nododot Latvijas Zinātnes padomei un Studiju kvalitātes komisijai, kurai plānots deleģēt pieņemt lēmumus arī par augstskolu un koledžu akreditāciju.
“Likvidējot demokrātiski veidoto un Saeimas apstiprināto Augstākās izglītības padomi, IZM likumprojektā vēršas pret kompetentu un pieredzējušu institūciju, vairākas AIP funkcijas nododot Zinātnes padomei – izglītības un zinātnes ministra vienpersoniski pārraudzītai tiešās pārvaldes iestādei. Tiks likvidēta nozares diskusiju platforma, kas atrodas ārpus ministrijas, vietā nepiedāvājot citus risinājumus,” norāda R. Muktupāvela. AIP kā dažādu augstākās izglītības un zinātnes nozares organizāciju veidotas institūcijas iespējas nav izsmeltas, tādēļ AIP darbību jāstiprina, pārskatot funkcijas un vairojot kapacitāti, uzskata Rektoru padome.
“IZM ir izvērtējusi AIP darbību, tās rezultātus un piedāvā racionalizēt augstākās izglītības pārvaldību, likvidējot AIP un tai noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai jānodrošina pēctecība, pārdalīt citām institūcijām,” vēstīts konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”. Kopš Augstskolu likuma pieņemšanas 1995. gadā, kad AIP tika noteikti tās patlaban veicamie uzdevumi, “politikas plānošanas sistēma Latvijā ir būtiski mainījusies, līdz ar to pašreiz ir izveidojusies situācija, kad AIP iegulda resursus darbībās, kas dublē politikas plānošanas dokumentu izstrādi,” teikts ziņojumā.
AIP līdz 2020. gada 15. decembrim jāpabeidz vai jānodod tās lietvedībā esošās nepabeigtās lietas Akadēmiskās informācijas centram un Latvijas Zinātnes padomei, paredz likumprojekts.
Lai grozījumi Augstskolu likumā stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā – galīgajā – lasījumā jāskata Saeimai, kura 19. jūnijā slēgusi parlamenta pavasara sesiju un pilna apmēra darbu atsāks 2. septembrī.
Likumprojekts virzīts ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 radīto sarežģīto faktisko un tiesisko apstākļu aizsegā, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās saskaņošanas procedūras un izvairoties no demokrātiskā valstī pašsaprotamā varas dialoga ar sabiedrību, kā arī neņemot vērā daudzu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo un sadarbības partneru viedokli, pausts Augstākās izglītības un citu organizāciju atklātajā vēstulē par Ministru kabineta atbalstīto Augstskolu likuma grozījumu projektu.
“Turpmākā atbildība par ministrijas šaurās interesēs izstrādāto likumprojektu ir uzvelta Saeimai, tādēļ aicinām ievērot elementārus demokrātiskās pārvaldes principus un nodrošināt diskusijas, kurās nozares organizācijas var paust savu viedokli par likumprojektu, kas skar vairākus desmitus tūkstošus mūsu valsts augstskolu studentu un docētāju,” teikts vēstulē.
Nozares atbalsts vērienīgu izmaiņu īstenošanā bijis izšķirīgs vairākās reformās un ir panākumu atslēga pārmaiņām.
“Līdzšinējais dialoga trūkums likumprojekta izstrādē, atsevišķu likumprojekta punktu nepārliecinošā pamatotība un šaubas par to, ka ietvertie instrumenti spēs uzlabot Latvijas augstākās izglītības sistēmu, raisa neticību par veiksmīgu izmaiņu iedzīvināšanu, līdz ar to – izvirzīto problēmu atrisināšanu. Nozares atbalsts vērienīgu izmaiņu īstenošanā ir bijis izšķirīgs vairākās reformās un ir panākumu atslēga pārmaiņām,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
“Izglītības un zinātnes ministrija ir iezīmējusi savu redzējumu par reformu, ko konceptuāli atbalstījām arī Saeimā, taču būtiski ir panākt vienošanos ar nozari. Jaunā pieeja efektīvi strādās tikai tad, ja būs vienota izpratne par to, kā panākt izcilību augstākajā izglītībā, tādēļ tālākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā uzklausīsim it visas puses un rūpīgi izvērtēsim ikvienu priekšlikumu, lai panāktu pēc iespējas labāko risinājumu,” atzīst par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
