Lai arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir mutiski pausts apgalvojums, ka padomes attieksies tikai uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, pašreizējā likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” to neparedz. Ir jāņem vērā, ka privātās augstskolas pārvaldei ir jāpilda Komerclikums. Izglītības un zinātnes ministrijai ar grozījumiem ir jāatspoguļo vārdos paustais par to, ka padomes privātpersonu dibinātās augstskolās nebūs. Satversmes obligāta saskaņošana ar ministriju ir pretrunā ar augstskolu autonomijas principu.
“Nedrīkst jēdzīgas un nepieciešamas reformas pārvērsties par privātu augstskolu pārregulēšanu un biznesa postīšanu. Valsts akreditē programmu saturu. Lai nav burvju un raganu akadēmiju. Un tad tās galvenā funkcija ir NETRAUCĒ! , ” komentē LTRK Padomes loceklis Normunds Bergs
LTRK iebilst arī pret Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, ņemot vērā augstākās izglītības nozīmi gan tautsaimniecības, gan sabiedrības, gan visas valsts attīstībā, Augstākās izglītības padome ir nepieciešama un tās darbība nākotnē ir attīstāma vēl vairāk.
“Līdzšinējais dialoga trūkums likumprojekta izstrādē, atsevišķu likumprojekta punktu nepārliecinošā pamatotība un šaubas par to, ka ietvertie instrumenti spēs uzlabot Latvijas augstākās izglītības sistēmu, raisa neticību par veiksmīgu izmaiņu iedzīvināšanu – līdz ar to – izvirzīto problēmu atrisināšanu. Nozares atbalsts vērienīgu izmaiņu īstenošanā ir bijis izšķirīgs virknē reformu un ir panākumu atslēga pārmaiņām, “ saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš
LTRK uzskata, ka likumprojektā Grozījumi Augstskolu likumā izvirzītie mērķi pēc savas būtības ir instrumenti, kurus ieviešot, nav pārliecības, ka augstākās izglītības institūcijas spēs būt starptautiski konkurētspējīgas un pildīt savus uzdevumus. Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sabiedrībai ar Izglītības un zinātnes ministriju ir jāvienojas par sasniedzamajiem mērķiem un tiem pakārotiem rādītājiem. Šādā veidā, radot motivāciju, sistēmas spēlētāji būs spiesti strādāt efektīvi, pašiem izveidojot atbilstošu pārvaldības veidu. Pārvaldība ir pakārots jautājums, kas izriet no sasniedzamā mērķa.
“Pārmaiņas augstākajā izglītībā ir nepieciešamas un redzam, ka to ieviešana, jaunas sistēmas uzturēšana prasīs papildu līdzekļus, kurus augstskolām būs jārod no iekšējiem resursiem. Rīgas Stradiņu universitāte ar savu piemēru ir parādījusi, ka pārvaldības modelis jau tagad nav šķērslis attīstībai un konkurētspējai. Pašlaik ar grozījumiem mums ir iespēja izveidot gudru motivācijas sistēmu, ļaujot brīvi izmantot rīkus mērķa sasniegšanai, tādā veidā pieprasot rezultātus un stiprinot augstāko izglītības iestāžu autonomiju,” pauž LTRK Padomes loceklis Ģirts Rungainis.
Ir jāpārskata piedāvātās augstskolas padomes atbildības, kompetenci saglabājot trīs būtiskākajos virzienos – dalība rektoru atlases, stratēģijas apstiprināšanas un budžeta apstiprināšanas procesos.
LTRK redz nepieciešamību uzlabot augstākās izglītības sistēmu Latvijā. LTRK pamatnostādnēs augstākās izglītības politikā ir definēts, ka sistēmas organizācijai ir jābalstās uz augstākās izglītības institūciju (gan valsts, gan privāto) savstarpēju sadarbību un savstarpēju godīgu konkurenci, kā arī augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu. Augstākās izglītības finansēšanā galvenie kritērijiem ir jābūt tautsaimniecības, valsts un studēt gribētāju pieprasījumam, kā arī izglītības kvalitātē. Augstākās izglītības finansēšanai un pārvaldībai ir jābalstās uz rezultatīviem rādītājiem, nevis uz procesu regulējošiem normatīviem. Augstskolu pārvaldībā akadēmisko lēmumu pieņemšanai ir jābūt nodalītai no administratīvo lēmumu pieņemšanas. Augstskolu vadītājiem ir jāizvirza profesionālas prasības pārvaldībā un prasīta individuāla atbildība par augstskolas darbības rezultātiem.
