Latvijā pētījums tika veikts no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada jūnijam, aptaujājot 6 563 pieaugušos vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāju rēķinpratība atbilst OECD valstu vidējam līmenim, taču tekstpratības un adaptīvās problēmrisināšanas prasmes ir nedaudz zemākas nekā vidēji OECD.
Sociālās un emocionālās prasmes – nozīmīgs faktors panākumiem un labbūtībai
Jaunajā pētījumā īpaša uzmanība veltīta sociālajām un emocionālajām prasmēm, kuras tiek analizētas, izmantojot tā dēvēto “Lielā piecinieka” (Big Five) personības modeli. Šis modelis ietver piecas galvenās dimensijas: ekstraversiju, atvērtību pieredzei, apzinīgumu, labvēlīgumu un emocionālo stabilitāti. Katra no tām atspoguļo noteiktu uzvedības tendenču spektru, kas ietekmē cilvēku mācīšanās paradumus, darba rezultātus un sociālo iesaisti. Šāda veida dati, kas apvieno sociālo un emocionālo prasmju novērtējumu ar izglītības un prasmju rādītājiem, Latvijā iegūti pirmo reizi. Tie sniedz jaunu skatījumu uz to, kā personības iezīmes var būt saistītas ar mācīšanos un darba tirgus iznākumiem.
PIAAC parāda, ka cilvēki, kuri ir atvērtāki jaunai pieredzei, parasti mācās vairāk visa mūža garumā. Latvijā cilvēkiem ar augstāku apzinīguma un labvēlīguma līmeni ir tendence pavadīt vairāk gadu izglītībā. Tas nozīmē, ka personības iezīmes, piemēram, atbildības sajūta, centība un pozitīva attieksme pret citiem, var būt cieši saistītas ar cilvēka vēlmi un spēju turpināt mācīties visa mūža garumā. Interesanti, ka gandrīz visās valstīs pieaugušajiem arī emocionālā stabilitāte ir pozitīvi saistīta ar izglītībā pavadīto gadu skaitu. Tiesa gan, šāda saikne nav konstatēta pētījumos Latvijā, kā arī Čehijā, Norvēģijā, Slovākijā un Zviedrijā.
Sociālās un emocionālās prasmes ietekmē arī studiju jomas izvēli. Piemēram, atvērtība pieredzei ir saistīta ar humanitāro un izglītības zinātņu studijām, ekstraversija – ar ekonomikas, tiesību un sociālo zinātņu jomām, savukārt apzinīgums un emocionālā stabilitāte raksturīgāka tiem, kuri izvēlas STEM jomas. Pieaugušie ar augstāku atvērtības un emocionālās stabilitātes līmeni biežāk izmanto savas prasmes ikdienas dzīvē un darbā, tādējādi tās nostiprinot un saglabājot ilgtermiņā.
Prasmes un to ietekme uz nodarbinātību, ienākumiem un labbūtību
PIAAC pētījuma dati pierāda, ka gan kognitīvās, gan sociālās un emocionālās prasmes ir cieši saistītas ar ekonomiskiem un sociāliem dzīves iznākumiem. Tās ietekmē nodarbinātības iespējas, ienākumu līmeni, veselību un sabiedrisko aktivitāti.
Latvijā apzinīgums ir pozitīvi saistīts ar augstāku darba samaksu, savukārt emocionālā stabilitāte – ar produktivitāti un spēju pārvaldīt stresu. Visās, valstīs, izņemot Latviju, Austriju, Īriju, Izraēlu, Koreju, Lietuvu, Singapūru un Slovākiju, emocionālā stabilitāte ir pozitīvi saistīta ar ienākumiem.
Pētījums norāda, ka ekstraversija veicina labākas komunikācijas un komandas darba prasmes, kas ir īpaši nozīmīgas mūsdienu ekonomikā, bet pārlieku augsts labvēlīgums var būt traucēklis algu sarunās vai konkurencē par paaugstinājumiem amatā.
Gandrīz visās valstīs, jo īpaši Latvijā, atvērtība pieredzei un ekstraversija ir saistītas ar lielāku iesaisti brīvprātīgajā darbā, kas norāda uz aktīvu sabiedrisko līdzdalību un sociālo atbildību.
Vecuma, dzimuma un izglītības loma sociāli emocionālajās prasmēs
PIAAC pētījums atklāj, ka gados jaunāki pieaugušie, jo īpaši Latvijā, parasti uzrāda augstāku ekstraversijas un atvērtības līmeni, kamēr gados vecāki pieaugušie – augstāku apzinīgumu un labvēlīgumu. Sievietes gandrīz visās valstīs ziņo par augstāku labvēlīgumu, bet zemāku emocionālo stabilitāti nekā vīrieši. Savukārt pieaugušie, kuru vecākiem ir augstāka izglītība, biežāk uzrāda lielāku ekstraversiju un atvērtību pieredzei, pretēji pieaugušajiem, kuru vecāku iegūtā izglītības pakāpe ir zema, vairumā valstu ir augstāki apzinīguma rādītāji. Un pētījums rāda, ka pieaugušie ar augstāko izglītību mēdz ziņot par augstāku emocionālās stabilitātes, ekstraversijas un atvērtības līmeni nekā tie, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību.
Pieaugušo prasmju pētījumā izmantotais sociālo un emocionālo prasmju “Lielais piecinieks” ir aprakstošs modelis. Tas nozīmē, ka tas raksturo cilvēku personības iezīmes, nevis nosaka, kuras no tām būtu uzskatāmas par “labākām” vai “vēlamām”. Piemēram, augsta emocionālā stabilitāte var tikt uztverta kā vienaldzība, ārkārtējs apzinīgums kā perfekcionisms, un ārkārtēja atvērtība kā nepraktiskums.
Sociālās un emocionālās prasmes ietekmē individuālos rezultātus, kas kopumā ir svarīgi sabiedrības funkcionēšanai. OECD uzsver, ka sociālās un emocionālās prasmes nav nemainīgas – tās var apzināti pilnveidot ar mācībām, sadarbību un citām mērķtiecīgām aktivitātēm. Latvijā šo prasmju veicināšana tiek īstenota gan formālajā, gan neformālajā izglītībā. Vispārējās izglītības likums paredz, ka izglītības iestādēm jānodrošina sistēmisks atbalsts izglītojamo sociāli emocionālo kompetenču attīstīšanai.
28. oktobrī plkst. 14.00 pēc Latvijas laika tiešsaistē notiks ziņojuma starptautiskā prezentācija.
OECD ziņojums “Pieaugušo panākumiem un labbūtībai nozīmīgas prasmes” angļu valodā pieejams OECD mājaslapā.
Savukārt OECD PIAAC dati par Latviju un citām dalībvalstīm turpmākai zinātniskai izpētei ir pieejami publiski izmantojamā PUF formātā šeit. Tas sniedz pētniekiem iespēju padziļināti analizēt pieaugušo prasmju, izglītības, socioekonomisko un personības iezīmju savstarpējās saistības dažādās valstīs.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
