LTRK un LDDK norāda, ka ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz minēto mērķu sasniegšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tai skaitā – publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.
“Tam ir jābūt kopīgam valdības lēmumam. Griezt tēriņus izlēmīgi, griezt laikus un novirzīt naudu aizsardzībai ir atbildīga rīcība. Mēs kā uzņēmējus pārstāvoša organizācija būsim gatavi to atbalstīt. Taču svarīgi ir saprast, ka vairs nav laika birokrātiskām procedūrām, tagad ir svarīga skaidra un nepārprotama apņemšanās mazināt nelietderīgus tēriņus un novirzīt tos aizsardzībai,” sacīja LDDK prezidents Andris Bite.
Bites ieskatā, viena no pozīcijām, kur sākt, ir ministrijām un to padotības iestādēm veikt savu institūciju pašrevīziju, ko valdība var uzlikt par pienākumu jau sākot darbu pie nākamā budžeta izstrādes 1. martā.
“Nav vajadzīgs DOGE, lai valsts pārvalde samazinātu nelietderīgus tēriņus, katram budžeta plānošanas ķēdē iesaistītajam jāizdara savs, ar likumu noteiktais darbs. Politiķiem jāpauž publiska apņemšanās par mērķi sasniegt 5% izdevumu samazinājumu, ierēdņiem, jāveic izdevumu revīzija, ņemot vērā arī Valsts kontroles lietderības revīzijas. Es ticu, ka mums pietiek valstiski domājošu cilvēku, kas ar atbildību var veikt savus pienākumus, lai ietaupītos līdzekļus mēs kopīgi varam novirzīt akūto jautājumu risināšanai,” norāda Bite.
Savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsver: “Apņēmīga izdevumu samazināšana ir gatavības tests valsts spējai mobilizēties krīzes apstākļos, tā ir valstiska un atbildīga rīcība, kas demonstrē ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas izpratni. Premjeres apņemšanās uzsākt darbu pie birokrātijas un izdevumu mazināšanas ir signāls, ka sākam skatīties pareizā virzienā.”
Viņš arī piebilst, ka birokrātijas mazināšana var būt viena no metodēm, kā optimizēt publiskos tēriņus un tai ir vairāki ieguvumi tautsaimniecībai, ne tikai kopējo budžeta tēriņu mazināšana.
“Tā mēs arī samazinām administratīvo slogu uzņēmējiem, kas ļauj palielināt apgrozījumu un attiecīgi arī nodokļu iemaksas budžetā. Vienlaikus notiek cilvēkkapitāla atgriešana privātajā sektorā, kur darbaspēka trūkst, kā arī – birokrātijas samazināšanās parasti samazina arī korupcijas riskus,” skaidro Rostovskis.
Jau vēstīts, ka marta sākumā Finanšu ministrijai ir jāiesniedz 2026. gada budžeta sagatavošanas grafiks, kur uzņēmējus pārstāvošās organizācijas cer sagaidīt arī ceļa karti tam, kā tiks realizēta publisko tēriņu mazināšana.
Gan LDDK, gan LTRK ir uzsvērušas, ka apņēmīga publisko tēriņu mazināšana (neskarot sociālo un aizsardzības budžetu) par 5% jeb 850 miljoniem eiro ir nepieciešama, lai sagatavotos gan pieaugošajiem aizsardzības tēriņiem, gan citām prioritātēm vai veidotu rezervi, kamēr ekonomika stagnē.
Vēl šā gada 23. janvārī četras Latvijas uzņēmēju organizācijas – LDDK, LTRK, Latvijas Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome Latvijā – parakstīja deklarāciju ar aicinājumu samazināt publiskā sektora tēriņus.
Piektdien, 21. februārī, Siliņa, paziņojot par valdība restartu un aicinot atkāpties trīs ministrus – satiksmes ministru Kasparu Briškenu, izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu un labklājības ministru Uldi Auguli, – vienlaikus pauda publisku apņemšanos mazināt birokrātiju un publiskā sektora tēriņus (izņemot sociālā budžeta pensijas un pabalstus). Premjere preses konferencē norādīja, ka ietaupījumu plānots novirzīt aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.
