Vēstulē Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai Latvijas Zivrūpnieku savienība uzsver, ka foreļu audzētavu izveide būtiski mazinātu importa atkarību, kā arī veicinātu piegāžu drošība un stabilitāti. Vietēja audzēšana samazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem, loģistikas svārstībām un cenu “pīķiem”, nodrošinot prognozējamāku izejvielu pieejamību pārstrādei.
Tuvāka izejvielu pieejamība un īsākas piegādes ķēdes samazina izmaksas, ļauj elastīgāk plānot ražošanu un attīstīt augstākas pievienotās vērtības produktus, atstājot lielāku ekonomisko pienesumu Latvijā.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Jānis Endele uzsver, ka “Latvijas zivju pārstrāde vēsturiski ir bijusi viena no nedaudzām mūsu valsts tradicionālām nozarēm ar stabilu eksportspēju un spēju pielāgoties tirgus satricinājumiem. Pēc pārdzīvotās krīzes 2014. gadā, kad nozare īsā laikā zaudēja nozīmīgus realizācijas tirgus (ap 60 % no kopējā apjoma), uzņēmumi ir pārstrukturējuši pārdošanu un attīstījuši jaunus noieta tirgus. Šobrīd realizācijas struktūra ir mainījusies, un galvenie noieta virzieni ir Vācija, ASV, Lielbritānija u.c. Līdz ar sekmīgo restrukturizāciju un jauno tirgu apgūšanu Latvijā ir strauji augusi zivju pārstrādes kapacitāte lašu un foreļu produktu segmentā: ir attīstītas jaunas līnijas un sortimenti, tostarp konservu ražošanā. Nozarei ir ambiciozi attīstības plāni nākamajiem pieciem gadiem – plānojam apgrozījuma pieaugumu līdz 300 miljoniem eiro un foreļu audzēšanas projektam būs nozīmīga ietekme šo rezultātu sasniegšanā.”
Pieprasījums pēc foreļu produktiem pasaulē pieaug, bet lai noturētu tirgus pozīcijas un attīstītos nepieciešami regulāri apjomi un kvalitāte. Vietēja foreļu audzēšana dotu iespēju jaudīgāk attīstīties Latvijas zivju pārstrādātājiem un stiprināt Latvijas pozīcijas eksporta tirgos.
Nozīmīgs aspekts ir arī reģionālās nodarbinātības un piekrastes ekonomikas stiprināšana. Foreļu audzēšana un tai sekojošā pārstrāde rada darba vietas, pasūtījumus loģistikai, ražošanas inovācijām, pakalpojumiem un infrastruktūrai, palielinot pievienoto vērtību reģionos.
Arī Eiropas Savienība kā vienu no stratēģiskiem ilgtspējas mērķiem ir nodefinējusi Zilās ekonomikas jeb bioekonomikas attīstību, uzsverot, ka akvakultūrai būs arvien lielāka nozīme ilgtspējīgas pārtikas sistēmā Eiropā. ES ir norādījusi, ka īpaši atbalstāma ir akvakultūras ražošanas konkurētspējas stiprināšanas projekti, kas stiprina piekrastes reģionu ekonomiku.
Foreļu audzēšana Rīgas līcī būtu arī nopietns solis Nacionālās industriālās politikas un inovatīvu eksportspējīgu produktu attīstīšanā, jo nodrošinātu stabilas vietējas izejvielas zivju pārstrādes uzņēmumiem un ražotnēm, veicinot ieguldījumus produktu ar augstu pievienoto vērtību eksportspējā.
Nodrošinot stabilu izejvielu pieejamību, paredzamas arī tālākas investīcijas Latvijas zivju pārstrādes rūpnīcu un ražotņu attīstībā. Tāpēc foreļu audzēšana Rīgas līcī atbalsta arī Liepājā jaunizveidotais “Syfud” lašu/foreļu filetēšanas un pārstrādes uzņēmums, kurā jau ir investēti vairāk nekā 80 miljoni eiro. Šādas investīcijas apliecina nozares gatavību ilgtermiņā attīstīt augstvērtīgu produktu ražošanu Latvijā un vienlaikus parāda, cik kritiski svarīga ir stabila, tuvumā pieejama izejvielu bāze.
Tāpēc Latvijas Zivrūpnieku savienība aicina veicināt starpinstitucionālu koordināciju, lai foreļu audzētavu projekts Rīgas līcī varētu tikt īstenots paredzamā, caurspīdīgā un investīcijām draudzīgā procesā.
