NTSP ir nacionālā līmeņa sociālā dialoga platforma, kurā sadarbojas valdība, darba devēju organizācijas un arodbiedrības, lai saskaņotu intereses sociālekonomiskajos jautājumos un veicinātu sabalansētu politikas lēmumu pieņemšanu.
LDDK uzsvēra, ka Latvijas konkurētspēju turpmākajos gados noteiks vairākas būtiskas tendences – mainīga ekonomiskā vide, strauja tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība, iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī nepieciešamība efektīvi izmantot pieejamos resursus.
“Ja salīdzinām Latvijas konkurētspēju ar divām kaimiņvalstīm, tad bronzas medaļa Baltijā var likties iemidzinoši pieņemama pozīcija. Tomēr, raugoties globāli, Latvija ieņem 34. vietu no 69 valstīm (World Competitiveness Ranking vērtējumā). Būtiski ir efektīvi izmantot to, kas mums jau ir – nepieciešams mazināt izmaksas, veidot skaidru valsts politiku jomās, kas veicina konkurētspēju, piemēram, cilvēkkapitāla politikā, kā arī radīt atbalstošu un prognozējamu regulatīvo vidi uzņēmējdarbībai,” norāda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
NTSP sēdē tika iezīmēts redzējums par galvenajiem ekonomikas attīstības mērķiem turpmākajiem četriem gadiem. Latvijas ekonomikai nepieciešams straujāks pieaugums vismaz 20% IKP apmērā, sasniedzot aptuveni 38 miljardus eiro, kā arī ārvalstu tiešo investīciju pieaugums vismaz par 15%.
Svarīga loma konkurētspējas stiprināšanā ir arī darba tirgum. LDDK ieskatā Latvijas ekonomikas attīstības ambīcijas balstās uz aptuveni 900 tūkstošiem nodarbināto, tādēļ nepieciešams palielināt nodarbināto skaitu vismaz par 3%, vienlaikus veicinot darba tirgus līdzdalību līdz 80%. LDDK uzsver, ka šo mērķu sasniegšanai būtiski ir trīs pamatnosacījumi – efektīva esošo resursu izmantošana, skaidra un konsekventa valsts politika, konkurētspējīga un prognozējama regulatīvā vide uzņēmējdarbībai.
LDDK uzskata, ka konkurētspējas stiprināšana iespējama tikai ciešā sadarbībā starp valdību un sociālajiem partneriem, pieņemot datos un pierādījumos balstītus lēmumus.
Sēdes noslēgumā NTSP dalībnieki vienojās turpināt darbu NTSP apakšpadomēs, uzsverot to nozīmi sociālā dialoga stiprināšanā un sabalansētu risinājumu izstrādē, pirms jautājumi tiek virzīti izskatīšanai padomes sēdēs.
