Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts prezidents sagaida, ka jaunajā augstākās izglītības un zinātnes jomas tiesiskajā ietvarā tiks iekļauti risinājumi, kas vienlaikus nodrošinās gan latviešu valodas kā zinātnes valodas izkopšanu un attīstību, gan kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Augstskolās un koledžās studijas notiks valsts valodā, bet tiesības īstenot studiju programmas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām būs augstskolām, kas izpildījušas noteiktus kvalitātes kritērijus. To paredz izmaiņas Augstskolu likumā.
2020. gada jūnijā Satversmes tiesa atzina, ka vairākas Augstskolu likuma normas attiecībā uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem saistībā ar valsts valodas lietojumu ir neatbilstošas Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošas no 2021. gada 1. maija. Tiesa savā spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju. Proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras izpildījušas noteiktus kvalitātes kritērijus. Grozījumi, kas pieņemti, pildot tiesas spriedumu, stājas spēkā 1. maijā.
“Lai nodrošinātu spriedumā minēto, ar grozījumiem Augstskolu likumā noteikts, ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot ES oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrija.
ES oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot šādos gadījumos:
Citās svešvalodās drīkst īstenot studiju programmas, tostarp kopīgās studiju programmas, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj studiju kvalitātes komisija.
Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu reflektantus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Paredzēts pārejas periods jauno normu piemērošanā studiju virzieniem, kuriem akreditācijas termiņš ir noteikts laika posmā līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Kvalitātes kritēriji, kuri augstskolām jāizpilda, lai saņemtu tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, tiek attiecināti kā uz privātpersonu, tā arī uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, jo Latvijā akreditētās augstākās izglītības iestādes Latvijas valsts atzītu augstākās izglītības diplomu izsniedz neatkarīgi no dibinātāja.
Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimas 2021. gada 8. aprīlī pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, vienlaikus nosūtot vēstuli izglītības un zinātnes ministrei un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā izteicis negatīvu vērtējumu par likuma izstrādāšanas un pieņemšanas gaitu, kā arī tajā ietverto regulējumu. “Ļoti kritiski vērtēju to, ka mūsu valsts valodas un augstākās izglītības politikām principiāli svarīgu jautājumu likumdošanas ceļā risina pēdējā brīdī steidzamības kārtībā,” vēstulē raksta Valsts prezidents.
Vēstulē E. Levits aicinājis Saeimu un Izglītības un zinātnes ministriju augstskolu reformas ietvaros stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī ieteicis konkrētus priekšlikumus, kādā veidā tas nekavējoties būtu veicams. Valsts prezidents sagaida, ka jaunajā augstākās izglītības un zinātnes jomas tiesiskajā ietvarā, kas drīzumā tiks sagatavots, būs iekļauti konkrēti risinājumi, kuri vienlaikus nodrošinās gan latviešu valodas kā zinātnes valodas izkopšanu un attīstību, gan kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību.
“Nav pieļaujams un attīstāms pretnostādījums starp augstākās izglītības kvalitāti, no vienas puses, un valsts valodu, no otras puses. Tieši pretēji – augstākās izglītības un zinātnes mērķim Latvijas valstī ir jābūt nodrošināt labu un izcilu kvalitāti tieši latviešu valodā kā valsts valodā, turklāt pamatā visās augstākās izglītības un zinātnes jomās,” uzsver Valsts prezidents.
Izmaiņas nozarē ir rosinātas jau vairāk nekā 10 gadus. Valdība 2020. gada 19. februārī apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, paredzot kompleksus strukturālos risinājumus, lai veicinātu augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautisko konkurētspēju, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Augstskolu likuma grozījumi ir pirmais solis augstskolu pārvaldības reformā, norāda Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
