Likumdošanas jaunumi: ieviesīs elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmu

Ieviesīs elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmu

Šā gada 19. martā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Likumprojekta mērķis ir:

• pārņemt Atkritumu apsaimniekošanas likumā Direktīvas 2024/884 un Bateriju regulas prasības;
• ieviest elektronisko smēķēšanas ierīču (ESI) depozīta sistēmu;
• aktualizēt Valsts vides dienesta (VVD) funkcijas pēc Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) pievienošanas.

Atbilstoši anotācijā norādītajam likumprojekts uzlabos fizisko personu iespējas atkritumu dalītās savākšanas punktos nodot dažādus bateriju veidus.

Savukārt ESI depozīta sistēmas ietvaros fiziskām personām ierīces pirkšanas brīdī būs pienākumus maksāt depozīta maksājuma daļu, kas ir 1 eiro par ierīci.

Pēc ESI izlietošanas fiziska persona, atgriežot nolietotu ierīci depozīta savākšanas sistēmas automātā, bezskaidras naudas formā saņems atpakaļ pirkšanas brīdī samaksāto depozīta maksu.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, arī izmantojot distances līgumu, rakstveidā būs jāpilnvaro personu, kas veic komercdarbību Latvijā un pārņem attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Likumā tiks noteiktas jaunas prasības ESI ražotājiem, tirgotājiem un ESI depozīta sistēmas operatoram par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu un atskaišu sniegšanu.

Kā vēl plānotās izmaiņas ietekmēs juridiskas personas, skaidrots likumprojekta anotācijā:

• ņemot vērā VVD realizēto projektu, palielināsies atkritumu apsaimniekošanas komersantu skaits, kuri izmantos APUS sistēmu, kā arī palielināsies atkritumu apsaimniekošanas darbību veidi, kuri būs jāreģistrē Atkritumu plūsmu uzskaites sistēmā;
• elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kuriem jānodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, tiks noteikts precīzāks regulējums par kārtību, kādā tiek segtas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas;
• bateriju ražotājiem un ražotāju atbildības organizācijām, kas nodrošina bateriju atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Bateriju regulas prasībām, tiks vienkāršotas normatīvo aktu prasības un tiks novērsta tiesību normu dublēšanās, tā kā Bateriju regula ir tieši piemērojams tiesību akts;
• atkritumu apsaimniekotāji būs informēti un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus, vienlaikus mazināsies arī administratīvais slogs, jo būs jāsadarbojas tikai ar VVD saistībā ar veikto komercdarbību – atkritumu apsaimniekošanu.

Rosina nepārprotami aizliegt pieaugušajiem profesionālajās attiecībās veidot intīmas attiecības ar jaunieti līdz 18 gadu vecumam

Foto: Freepik AI.

Šā gada 19. martā Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz noteikt skaidru aizliegumu pieaugušai personai iesaistīties romantiskās, intīmās vai seksuālās attiecībās ar jaunieti vecumā no 16 līdz 18 gadiem, ja pieaugušais atrodas varas vai profesionālās autoritātes pozīcijā attiecībā pret šo bērnu, piemēram, ir viņa skolotājs, treneris, audzinātājs, nometnes vadītājs, mentors, veselības aprūpes speciālists vai cita persona, kurai uzticēta bērna uzraudzība, aprūpe vai atbildība.

Atbilstoši likumprojektam, ja iestādes vadītājam, darba devējam vai pasākuma organizatoram būs pamatotas aizdomas par iespējamām attiecībām starp pieaugušo un viņa uzraudzībā esošu 16–18 gadus vecu jaunieti, iestādes vadītājam būs pienākums:

• nekavējoties atstādināt personu no pienākumu pildīšanas;
• nodrošināt faktu noskaidrošanu;
• apstiprinoties pārkāpumam – izbeigt darba attiecības.

Atstādināšanu varēs pieprasīt arī Bērnu aizsardzības centrs un Izglītības kvalitātes valsts dienests, ja būs pamatotas aizdomas par iespējamu pārkāpumu.

Šobrīd Krimināllikuma 161. pants paredz kriminālatbildību pilngadīgai personai par seksuāla rakstura darbībām ar bērnu, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu.

“Pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas tiek prezumēts, ka jaunietis ir sasniedzis dzimumbriedumu un var brīvprātīgi stāties seksuālās attiecībās ar pilngadīgu personu, taču jāņem vērā, ka bērns 16–18 gadu vecumā nav pilnībā fiziski un emocionāli nobriedis, nav ar lielu dzīves un attiecību pieredzi un vēl joprojām ir ļoti atkarīgs no pieaugušajiem, it sevišķi tiem, kas viņu aprūpē, uzrauga, izglīto vai citādi ir atbildīgi vai iesaistīti dažādās jaunieša dzīves sfērās,” norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat anotācijā tiek minēts, ka visnotaļ bieži izskan gadījumi, kad bērni vecumposmā no 16–18 gadiem ir iesaistīti seksuālās darbībās no daudz vecāku personu puses, kas ir pilngadīgi un par jaunieti atbildīgi (treneri, skolotāji, nometņu vadītāji, citi bērnu aprūpes un izglītības iestādēs nodarbinātie utt.).

Likumprojekta iesniedzēji uzskata, ka tādā veidā pieaugušie neatbilstoši realizē savu varu pār bērnu, acīmredzami pārkāpj sava amata profesionālās pilnvaras un faktiski izmanto jaunieti savu intīmo un seksuālo vēlmju apmierināšanai, taču jaunieša spējas atteikt vai pretoties šādai iesaistei var būt minimālas un ierobežotas, jo jaunietis ir atkarīgs no šīm personām:

“Likumprojekts piedāvā radīt skaidru rīcības standartu gan profesionāļiem, gan darba devējiem, gan sabiedrībai. Bērns nav pieaugušajam uzticēts seksuālu vēlmju apmierināšanai, bet gan audzināšanai, izglītošanai, trenēšanai, ārstēšanai un atbalstam.”

Likumprojektu iesniedz Saeimas deputāti: Leila Rasima, Antoņina Ņenaševa, Jana Simanovska, Selma Teodora Levrence, Līga Rasnača, Liene Gātere.

Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas un uzdevumus pildīs Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija

Foto: Freepik.

2026. gada 19. martā Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kurš paredz plašas izmaiņas maksātnespējas jomā.

Izmaiņu galvenais mērķis ir precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) reformēšanai, tā funkcijas un uzdevumus nododot Tieslietu ministrijai (TM) un Tiesu administrācijai (TA). Vienlaikus likumprojektā paredzētas arī citas izmaiņas.

Kā paskaidrots anotācijā, MKD reformēšana tiek īstenota, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, mazinātu iestāžu sadrumstalotību, centralizētu līdzīgās kompetences un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā.

Plānots, ka MKD tiks likvidēts ar 2026. gada 1. oktobri un tā funkcijas sadalīs starp TM un TA.

Atbilstoši anotācijai Tieslietu ministrija pārņems šādas pārvaldes funkcijas:

• maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība, tostarp sūdzību izskatīšana par administratoru rīcību;
• administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšana atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kompetencei;
• tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzība, tostarp, sūdzību izskatīšana par uzraugošo personu rīcību;
• administratoru iecelšana amatā, atbrīvošana, atcelšana un atstādināšana no amata un administratoru amata darbības apturēšana.

Tiesu administrācija pārņems šādas pārvaldes funkcijas:

• darbinieku interešu aizsardzība viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā:
  • darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turēšana un rīcība ar tiem, organizējot finanšu līdzekļu uzskaiti un izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai;
  • iesniegumu izskatīšana par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu un par administratora atlīdzības samaksu par darbinieku prasījumu iesniegšanu;
  • prasījuma tiesību īstenošana un kontrole attiecībā uz TA piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kuri izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai;
• iesniegumu izskatīšana par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;
• iesniegumu izskatīšana par Maksātnespējas likuma 118.¹ pantā noteikto līdzekļu izmaksu;
• elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) uzturēšana un attīstīšana.

Personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, atsevišķos gadījumos būs tiesības kļūt par administratoru vai uzraugošo personu

Likumprojekts paredz papildināt Maksātnespējas likumu atbilstoši 2024. gada 24. oktobra Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2023-44-01, kurā par Satversmei neatbilstošu tika atzīts aizliegums ieņemt administratora amatu personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Iepriekš personas, kuras bija sauktas pie kriminālatbildības, bet process izbeigts uz nereabilitējoša pamata, vispār nevarēja kļūt par administratoriem, kā arī par uzraugošajām personām.

Likumprojekts, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu, paredz, ka turpmāk gan administratoram, gan uzraugošajai personai būs tiesības pretendēt uz attiecīgo amatu, ja:

• attiecīgā persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu;
• un kopš lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši vismaz 8 gadi.

Kā paskaidrots anotācijā, nosacījumi par sodāmību netiek mainīti, proti, ja persona ir bijusi sodīta, bet sodāmība ir dzēsta vai noņemta, tā tiek uzskatīta par juridiski iepriekš nesodītu un drīkst pretendēt uz administratora vai uzraugošās personas amatu.

Izmaiņas maksātnespējas administratoru eksāmenu kārtošanā

Likumprojekts paredz, ka lēmumu par administratora eksāmena rīkošanu pieņems tieslietu ministrs, eksāmenu praktisko organizēšanu nodrošinās Administratoru asociācija, bet eksāmenu rezultātus vērtēs un lēmumus par rezultātiem pieņems eksaminācijas komisija, kuru iecels tieslietu ministrs.

Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd spēkā esošie administratora eksāmena kārtošanas priekšnoteikumi tiks saglabāti:

“Vienlaikus, turpmāk administratora pretendentam vairs nebūs obligāti jāapmeklē speciāls apmācības kurss un jāsaņem apliecinājums par šā kursa noklausīšanos. Tas nozīmē, ka pretendents varēs sagatavoties eksāmenam patstāvīgi, līdzīgi kā tas ir citās juridiskajās profesijās.”

Likumprojekts saglabā arī pamatprincipu, ka administrators reizi piecos gados kārto kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk to sauks par regulāro kvalifikācijas eksāmenu), taču turpmāk kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklēšana varēs kalpot nevis kā priekšnoteikums regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, bet kā pamats atbrīvošanai no regulārā kvalifikācijas eksāmena.

Kā norādīts anotācijā, administrators tiks atbrīvots no regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, ja kopš iecelšanas amatā vai iepriekšējā regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas viņš būs apmeklējis kvalifikācijas pilnveides pasākumus 12 akadēmisko stundu apmērā par katru kalendāro gadu un ne mazāk kā 100 akadēmiskās stundas kvalifikācijas periodā.

Ar likumprojektu tiks ieviests arī jauns kvalifikācijas eksāmena veids – ārkārtas kvalifikācijas eksāmens.

“Ārkārtas kvalifikācijas eksāmens kalpos kā mehānisms, ar kuru disciplināro pārkāpumu atkārtošanās gadījumā tiks pārbaudīts, vai administrators joprojām ir profesionāli piemērots amata pienākumu veikšanai. Plānots, ka administratoram būs pienākums kārtot ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu, ja viņam divu gadu laikā no disciplinārsoda piemērošanas būs atkārtoti piemērots disciplinārsods,” teikts anotācijā.

Izmaiņas disciplinārlietu izskatīšanā

Likumprojekts paredz izmaiņas disciplinārlietu komisijas sastāvā un pilnvaru termiņā.

Šobrīd disciplinārlietu komisijas sastāvā ir viens TM pārstāvis, divi MKD pārstāvji, viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis un viens Administratoru asociācijas pārstāvis, savukārt komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

Likumprojekts šo modeli pielāgo MKD reformai, paredzot, ka komisijas sastāvā turpmāk ietilps divi TM pārstāvji, viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis un divi Administratoru asociācijas biedru kopsapulcē ievēlēti administratori.

Komisijas pilnvaru termiņš līdzšinējo trīs gadu vietā būs pieci gadi.

Izmaiņas plānotas arī disciplinārlietu ierosināšanas kārtībā. Likumprojektā paredzēts īpašs regulējums gadījumiem, kad disciplinārlieta tiek ierosināta par profesionālās ētikas normu būtisku pārkāpumu administratora darbībā. Proti, šādos gadījumos disciplinārlietu varēs ierosināt Administratoru asociācija pēc tieslietu ministra, tiesneša, prokurora vai savas iniciatīvas, kā arī uz privātpersonas sūdzības pamata.

Tostarp likumprojektā noteikts, ka disciplinārlietā pieņemto lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu publiskos Administratoru asociācijas tīmekļvietnē.

“Publicējot lēmumu, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj personas datus (tostarp sensitīvus personas datus). Vienlaikus netiks aizsegts pie atbildības sauktā administratora vārds, uzvārds un amata darbības numurs, kā arī pie atbildības sauktās uzraugošās personas vārds, uzvārds un atbildīgās iestādes, kura kārto maksātnespējas reģistru, piešķirtais identifikācijas numurs,” paskaidrots anotācijā.

Nodoti vairāki saistīti likumprojekti

Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā 19. martā nodeva piecus ar plānotajām izmaiņām Maksātnespējas likumā saistītus likumprojektus:

• Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” – aizstās likumā atsauces uz MKD ar TA, nemainot regulējumu pēc būtības, piemēram, darbinieku prasījumu garantiju fonda administrēšanas un darbinieku prasījumu apmierināšanas jomās;
• Grozījumi Administratīvās atbildības likumā – kompetence veikt administratīvā pārkāpuma procesu par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu tiks nodota TM;
• Grozījumi Kredītiestāžu likumā – aizstās likumā atsauces uz MKD ar TM un TA, nemainot regulējumu pēc būtības, bet ņemot vērā noteikto funkciju pārdali;
• Grozījums Kontu reģistra likumā – aizstās MKD kā reģistra informācijas lietotāju ar TM, lai ministrijai pēc MKD likvidēšanas būtu tiesiska piekļuve kontu reģistra ziņām normatīvajos aktos noteiktajā apjomā;
• Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” – aizstās likumā atsauces uz MKD direktoru ar tieslietu ministru, nemainot regulējumu pēc būtības.

Ar jaunu likumu nodrošinās Latgales vēstniecības GORS darbības nepārtrauktību

Attēlā: Latgales vēstniecība “Gors” jeb Austrumlatvijas koncertzāles ēka.

Foto: Paula Čurkste, LETA.

Šā gada 19. martā Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” likums”. Tā mērķis ir nodrošināt Latgales vēstniecības GORS kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centra efektīvu, ilgtspējīgu un demokrātisku pārvaldību un darbības nepārtrauktību, lai veicinātu valsts un reģionālo kultūrpolitiku, sabiedrības saliedētību, stiprinātu vienotu informatīvo telpu un sabiedrības piederību Latvijas valstij.

Latgales vēstniecības GORS pārvaldība šobrīd deleģēta Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Austrumlatvijas koncertzāle”. Vienlaikus ievērojami valsts budžeta līdzekļi katru gadu tiek ieguldīti profesionālās kultūras programmas nodrošināšanai caur Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finansiālā un politiskā nestabilitāte apdraud profesionālās mākslas pieejamību un kultūras funkciju nodrošināšanu Latgales reģionā. Pašreizējais Latgales vēstniecības GORS pārvaldības modelis rada neskaidrības par atbildības sadalījumu un ilgtspēju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības un paziņojumu dēļ, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Sākotnēji pašvaldība publiski izskatīja iespēju nodot GORS ēku un funkcijas privātam nomniekam, taču, reaģējot uz plašu sabiedrības neapmierinātību un Saeimā saņemto kolektīvo iesniegumu par iniciatīvu “Rokas nost no GORS – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam”, ko parakstījušas vairāk nekā 10 000 personu, tika izstrādāts likumprojekts, kas nodrošinās valsts un pašvaldības kopīgu un ilgtspējīgu pārvaldību Latgales vēstniecībā GORS.

Likumprojekts paredz gan valsts, gan pašvaldības līdzdalību, izveidojot nodibinājumu “Latgales vēstniecība GORS”. Kā paskaidrots anotācijā, šāds risinājums ļaus:

• noteikt kopīgu valsts un pašvaldības atbildību par nodibinājumu;
• izmantot jau šobrīd pastāvošās iestrādnes (deleģētos uzdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti” un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Austrumlatvijas koncertzāle”) funkciju un uzdevumu izpildei, satura un programmas veidošanai, neveidojot citas jaunas institūcijas, bet izmantojot esošos resursus;
• turpināt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības funkciju un uzdevumu īstenošanu nekustamajā īpašumā, tai skaitā Rēzeknes Tūrisma attīstības centra un Rēzeknes valstspilsētas Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumu turpmāku nodrošināšanu sabiedrībai;
• nodrošināt caurspīdīgu un uz sadarbību vērstu darbības modeli;
• ņemt vērā Rēzeknes valstspilsētas iedzīvotāju intereses, īstenojot gan nacionāla mēroga, gan vietējās kultūras iniciatīvas un tradīcijas;
• mazināt iespējamo Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finansiālo krīžu ietekmi uz Latgales vēstniecības GORS darbību;
• neveikt reorganizāciju, veikt aktīvu pārcelšanu un slēgt jaunus līgumus.

Par likumprojekta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā jau iepriekš informējusi arī Kultūras ministrija: “Ministru kabinets apstiprina likumprojektu Latgales vēstniecības “GORS” pārvaldībai”.

Paātrinās militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras attīstību

Attēlā: Sēlijas militārais poligons.

Foto: Evija Trifanova, LETA.

Šā gada 19. martā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā”, kas izstrādāts, lai operatīvi izveidotu militāro bāzi un poligona ceļu infrastruktūru militārā poligona “Sēlija” (turpmāk – militārais poligons) teritorijā, kā arī ar to stratēģiski saistīto militārā nodrošinājuma noliktavu kompleksu Nīkrācē.

Likumprojekts atzīts par steidzamu un uzreiz tika izskatīts 1. lasījumā.

Plānots, ka noliktavu komplekss būs pieejams 2029. gadā, bet militārā bāze un poligona ceļi – 2030. gadā. Šie objekti ir stratēģiski svarīgi gan Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, gan NATO sabiedroto spēku uzņemšanai un apmācību nodrošināšanai Latvijā.

Likumprojekts paredz vairākus risinājumus, kas ļaus būtiski saīsināt infrastruktūras izbūves laiku. Piemēram, militārās bāzes, poligona ceļu un noliktavu kompleksa būvniecība notiks paziņošanas kārtībā, kas ļaus uzsākt darbus bez būvatļaujas izsniegšanas procedūras. Tāpat valsts un pašvaldību institūcijām ar projektu saistītie lēmumi būs jāpieņem prioritārā kārtībā, bet infrastruktūru būs iespējams projektēt un būvēt uz vairākiem zemesgabaliem, tos apvienojot līdz nodošanai ekspluatācijā.

Likumprojekts paredz arī izņēmumu no publisko iepirkumu regulējuma, lai būtiski saīsinātu procedūras.

• Plašāku informāciju, kāpēc nepieciešamas likumprojektā veiktās izmaiņas, sniegusi Saeima: “Paātrinās infrastruktūras izveidi Sēlijas poligonā”.

Nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrāciju deleģēs Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijai “Lanīda”

2026. gada 19. martā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, kura mērķis ir nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrācijas un Nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra uzturēšanas uzdevumu deleģēt Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijai “Lanīda”.  

Plānots, ka “Lanīda” deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pildīs funkcijas, kas šobrīd noteiktas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 14. pantā.

Šobrīd Ekonomikas ministrija pilda minētā pantā noteiktos uzdevumus, tostarp:

• uzrauga, kā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ievēro likumā noteiktās prasības;
• uztur Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru un aktualizē tajā iekļauto informāciju;
• nodrošina informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai, deleģējot uzdevumus “Lanīdai” plānoti šādi ieguvumi:

• administratīvā sloga samazināšana valsts pārvaldei;
• Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra digitalizācija un automatizācija, nodrošinot precīzus un aktuālus datus (tagad reģistrs tiek uzturēts manuāli Excel);
• mazāk dokumentu, vienkāršota datu apmaiņa, ātrāka reģistrācija;
• efektīvāka uzraudzība un ātrāka reakcija uz pārkāpumiem;
• profesionāla pašregulācija, balstīta uz nozares ētikas un kvalitātes standartiem;
• nelegālo starpnieku darbības ierobežošana, sabiedrības uzticības pieaugums, godīgas konkurences nodrošināšana;
• starptautiskās prakses ieviešana – atbilstība ES valstu modeļiem;
• finansiāla pašpietiekamība un caurskatāma līdzekļu izlietojuma uzskaite;
• reāls publiskais labums – drošāks, kvalitatīvāks un uzticamāks nekustamā īpašuma tirgus;
• sabiedrības uzticēšanās pieaugums – patērētāji var pārbaudīt starpnieka reģistrācijas statusu.

“Likumprojekts neapdraud likuma mērķi sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi, jo Lanīda nodrošinās atbilstošu uzraudzības mehānismu, sadarbību ar atbildīgajām institūcijām un caurspīdīgu darbības modeli,” paskaidrots anotācijā.

Tāpat tajā norādīts, ka līdz 2025. gada 14. augustam Nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrā bija reģistrēti 928 aktīvi starpnieki, taču faktiski nozarē darbojas vairāk nekā 1400 starpnieku, kas norāda uz būtisku nereģistrēto tirgus segmentu.

Jauns Autoceļu fonda likums

Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 2026. gada 19. martā nodeva likumprojektu “Autoceļu fonda likums”, kura mērķis ir izveidot stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu valsts autoceļu tīkla finansēšanas sistēmu, nodrošinot finansējuma piesaisti konkrētiem mērķiem un tā efektīvu izlietošanu.

Likumprojektu izstrādāja Saeimas deputāti: Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Jeļena Kļaviņa, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne.

Atbilstoši anotācijā norādītajam Latvijas autoceļu tīkls gadiem ilgi ir cietis no hroniska finansējuma trūkuma, kā rezultātā pieaug ceļu nolietojums un būtiski sadārdzinās nākotnes kapitālo remontu izmaksas:

“Kopš “Valsts autoceļu fonda” likvidēšanas 2003. gadā autoceļu uzturēšana tiek finansēta no valsts pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem pēc “atlikuma principa”.”

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā, pirms vairāk nekā 20 gadiem likvidējot valsts autoceļu fondu, radītas trīs kritiskas problēmas:

• politiskā atkarība – finansējums ceļiem katru gadu ir pakļauts mainīgiem politiskajiem lēmumiem, nevis reālajām infrastruktūras vajadzībām;
• sasaistes trūkums – nav tiešas saiknes starp transporta nozares nodokļu ieņēmumiem (akcīze, ekspluatācijas nodoklis) un investīcijām ceļu tīklā (nodokļu maksātāju nauda “izšķīst” kopējā budžetā, nesasniedzot autoceļu segumu);
• plānošanas neiespējamība – bez stabilas finanšu plūsmas nav iespējams īstenot ilgtermiņa (5–10 gadu) projektus, kas sadārdzina būvniecības procesus un rada zemu satiksmes drošību.

Likumprojekts paredz atjaunot autoceļu fondu (valsts pamatbudžetā izveidotu ilgtermiņa mērķprogrammu), kura līdzekļi būs speciāli iezīmēti ieņēmumi, kurus drīkst izmantot vienīgi šajā likumā noteiktajiem mērķiem:

• valsts autoceļu tīkla ikdienas uzturēšanai un periodiskai atjaunošanai;
• autoceļu pārbūvei, jaunu posmu un tiltu būvniecībai;
• satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem un infrastruktūras modernizācijai;
• mērķdotācijām pašvaldību autoceļu (ielu) uzturēšanai un būvniecībai – ne mazāk kā 25% apmērā no fonda kopējiem nodokļu ieņēmumiem;
• pašvaldību ceļu līdzfinansēšanai (ne mazāk kā 20% no fonda gada budžeta).

Likumprojekta iesniedzēji rosina, ka autoceļu fonda līdzekļus veidos:

• akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem – ne mazāk kā 80% apmērā no prognozētajiem ieņēmumiem;
• transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi – 100% apmērā;
• autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) ieņēmumi – 100% apmērā;
• ieņēmumi no sodiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē un autopārvadājumu jomā;
• ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļi;
• citi normatīvajos aktos noteiktie ieņēmumi.

Vienlaikus akcīzes nodokļa novirzīšanu 80% apjomā ieviesīs pakāpeniski, proti, 2027. gadā – 60% apjomā, 2028. un 2029. gadā – 70% apjomā un sākot ar 2030. gadu – 80% apjomā.

Likumprojekta autori rosina, ka jaunais likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, savukārt Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. oktobrim jāizdod nepieciešamie noteikumi, nosakot autoceļu fonda līdzekļu plānošanas, sadales un izlietošanas kārtību; mērķdotāciju piešķiršanas un uzraudzības kārtību pašvaldību ceļiem (ielām); autoceļu fonda padomes nolikumu un sastāvu.

Administratīvos aktus saistībā ar videi nodarītā kaitējuma novēršanu varēs apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram

Saeima 19. martā izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, kas aktualizēs Valsts vides dienesta (VVD) funkcijas pēc Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) pievienošanas tam. Plānots, ka grozījumi nodrošinās precīzu un sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par VVD kompetenci, tai skaitā apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā.

Vides aizsardzības likums šobrīd paredz, ka VVD izdotos administratīvos aktus, lai noteiktu atbildīgo personu par kaitējumu videi, kā arī noteiktu preventīvos, neatliekamos vai sanācijas pasākumus var apstrīdēt Aģentūrā, bet Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk VVD izdotos administratīvos aktus saistībā ar videi nodarītā kaitējuma novēršanu varēs apstrīdēt augstākā iestādē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Augstākā iestāde par VVD pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar videi nodarītā kaitējuma novēršanu būs VVD ģenerāldirektors.

Vienlaikus likumprojekts precizē, ka turpmāk pēc Aģentūras pievienošanas VVD, likumā noteiktās funkcijas attiecībā uz ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību veic VVD.

Tāpat ar grozījumiem tiks veiktas izmaiņas saistībā ar Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi, jo šobrīd spēkā esošā likuma redakcija joprojām paredz uzdevumus vairs neeksistējošai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Līdzīgi Saeima komisijām nodevusi vairākus citus likumprojektus:

• “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” – aktualizē VVD funkcijas pēc Aģentūras pievienošanas tam, lai nodrošinātu precīzu un sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par VVD kompetenci apstrīdēto zemes dzīļu jomā izdoto administratīvo aktu izskatīšanā un administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā ogļūdeņražu izmantošanas jomā;
• Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” – nosaka pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanai, kā arī to, ka turpmāk visus VVD Radiācijas drošības centra izdotos lēmumus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (proti, lēmumu viena mēneša laikā varēs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajai augstākajai iestādei, kas šajā gadījumā būs VDD ģenerāldirektors);
• Grozījumi Ķīmisko vielu likumā, Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā, Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” – arī aktualizē VVD funkcijas pēc Aģentūras pievienošanas, lai nodrošinātu precīzu un sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par VDD kompetenci apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā;
• Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā – pēc Aģentūras pievienošanas dienestam VVD būtu jāpārņem arī apstrīdēto administratīvo aktu sugu introdukcijas jomā izskatīšana, tomēr likumprojekta izstrādātāja ieskatā šāds risinājums nebūs efektīvs, jo VVD kompetence nesaistās ar sugu aizsardzību, tādējādi turpmāk lēmumus sugu introdukcijas jomā varēs apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram, savukārt ģenerāldirektora lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.