“Nebanku patērētāju kreditēšanas licencēšanas un uzraudzības funkcijai jāpaliek PTAC kompetencē. Mēs redzam patērētāju problēmas šķērsgriezumā — piemēram, atklājot, ka tūrisma pakalpojumi tiek pārdoti nomaksā, un izvērtējot, vai šī prakse atbilst kreditēšanas regulējumam. Šāda starpnozaru kompetence nav iespējama iestādē, kas pārsvarā nodarbojas ar monetāro politiku, nodrošina naudas un maksājumu sistēmu darbību un gādā par finanšu stabilitāti. Tādēļ esmu bažīga par patērētāju aizsardzības līmeņa saglabāšanu šajā jomā,” bažas pauž PTAC direktore Zaiga Liepiņa.
- PTAC jau tagad piedāvā patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu finanšu pakalpojumu jomā par tādām pašām izmaksām, kā to piedāvā Latvijas Banka.
- Nebanku kreditētāju samaksātās valsts nodevas nodrošina ievērojamus ieņēmumus valsts budžetā; to atcelšana radītu ~1,5 milj. EUR ikgadēju iztrūkumu.
- PTAC tiešā veidā nav nekādas ieinteresētības no licencēšanas un licenču uzraudzības maksām, jo PTAC nesaņem nevienu EUR no iekasētajām maksām savā budžetā. Tās aiziet tiešā veidā valsts budžetā.
- Reforma kopumā būtu dārga un palielinātu birokrātiju: valstij tā varētu izmaksāt no ~3,5 līdz 8 milj. EUR; komersantiem varētu būt izmaksas līdz 0,5 milj. EUR uz uzņēmumu. Tajā pašā laikā ieguvumi nav izvērtēti un nav veikta padziļināta analīze, kā arī ietekme uz valsts budžetu.
Attiecībā uz Finanšu ministrijas izstrādāto un 23.12.2025. TAP portālā publicēto informatīvo ziņojumu – tas nav uz datiem balstīts, nav skaidra reformas izvērtējuma un pamatotu ieguvumu.
Šāda reforma ir dārga, birokrātiska, neizsvērta un galvenais – nespētu nodrošināt augstu un kompleksu patērētāju aizsardzības līmeni, kādu šobrīd nodrošina PTAC.
Stabils tirgus, profesionāla uzraudzība: patērētāju (nebanku) kreditēšana 2025. gada pirmajā pusgadāLatvijas patērētāju kreditēšanas (nebanku) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā bija stabils un vērsts uz izaugsmi, taču šī izaugsme bija nevienmērīga starp dažādiem kredītu veidiem – straujāk pieauga līzingu un distances kredītu apjomi, bet samazinājās patēriņa un hipotekāro kredītu aktivitāte. Tirgus stabilitāte 2025. gada pirmajā pusgadā Latvijā bija spēkā 38 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai – par vienu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kreditēšanas pakalpojumus sniedza 35 kapitālsabiedrības, kas ir tikpat, cik 2024. gada otrajā pusgadā. Gan stabilais tirgus dalībnieku skaits, gan fakts, ka periodā netika apturētas vai anulētas licences, kā arī labā kredītportfeļa kvalitāte liecina par tirgus stabilitāti. PTAC uzraugāmā kredītu portfelī ietilpst: līzingi, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti (klātienē un distancē izsniegtie kredīti t.sk. kredītlīnijas), lombardi. Pieaug kredītportfelis Uz 2025. gada 30. jūniju kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis sasniedza 1,318 miljardus eiro. Tas ir par 178,67 miljoniem eiro jeb 15 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaug jaunu aizdevumu izsniegšana
Atšķirīga dinamika kredītu veidos
Procentu likmes un portfeļa kvalitāte Procentu likmes līzinga darījumiem ar mainīgo likmi 2025. gada 1. pusgadā samazinājās par 0,81 procentpunktiem, ko galvenokārt ietekmēja Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmju samazinājums. Vienlaikus ļoti būtiski – par gandrīz 50 procentpunktiem – pieauga procentu likmes kredītiem pret kustamas lietas ķīlu, sasniedzot 204,83%, kas ir vēsturiski augstākais līmenis šajā segmentā. Kredītportfeļa kvalitāte pēc apjoma saglabājās stabila. Uz 2025. gada 30. jūniju 91,91% kredītu bija bez maksājumu kavējuma – par 0,82 procentpunktiem labāks rādītājs nekā gadu iepriekš. Kredītu īpatsvars ar kavējumu virs 30 dienām samazinājās līdz 3,91% (2024. gada 30. jūnijā – 4,48%). PTAC aicina patērētājus aizņemties atbildīgi:
Pārskata PILNĀ VERSIJA atrodama PTAC tīmekļvietnē. |



