Svarīgi!
ĀM aicina pirms došanās ceļojumā vispirms pārliecināties, vai galamērķī uzturēties būs droši. Iepazīties ar aktuālajiem ceļojumu brīdinājumiem var ministrijas mājaslapā. Tur izlasāma plašāka informācija par to, kādi drošības riski jāņem vērā, dodoties uz konkrēto valsti.
Kādās situācijās var un kādās nevar palīdzēt Latvijas ārlietu dienests
Ministrija informē, kādos gadījumos var palīdzēt ceļotājam. Piemēram, ja ceļojuma laikā pazudis vai nozagts personu apliecinošs dokuments, tad ministrija ir tiesīga izsniegt atgriešanās apliecību. Savukārt, ja ārzemēs sanācis palikt bez iztikas līdzekļiem (piemēram, ja nozagts maks), tad ministrija var palīdzēt sazināties ar tuviniekiem vai draugiem Latvijā, kas varētu pārskaitīt naudas līdzekļus. Ja risinājums netiek rasts, tad ceļotājam var tikt izsniegts valsts aizdevums, lai atgrieztos Latvijā.
Tāpat ĀM var sazināties ar Latvijas pases turētājiem ieslodzījuma vietās viņu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai, pārstāvēt Latvijas pases turētāju tiesības un likumīgās intereses saziņā ar vietējām institūcijām, ja pašai personai tas nav iespējams, kā arī informēt tuviniekus, ja noticis nelaimes gadījums, sniegt padomu un palīdzēt nokārtot formalitātes.
Taču, nonākot neparedzētā situācijā, jāņem vērā, ka ĀM spēkos nav iejaukties ārvalsts tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja Latvijas pases turētājs ārvalstī ir pārkāpis likumu, sniegt juridiskas konsultācijas un advokāta pakalpojumus, panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā, nekā tie ir vietējiem iedzīvotājiem, vai sniegt tulka pakalpojumus.
Tāpat arī ĀM neapmaksās Latvijas pases turētāju rēķinus, tostarp par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību, nepalīdzēs nokārtot darba atļauju ārzemēs vai nokārtot ceļotājiem nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar tūrisma kompāniju, pasažieru pārvadātāju (t. sk. aviosabiedrību), banku vai citu iestāžu darbību (piemēram, rezervēt viesnīcu vai biļetes, noformēt ārvalstu vīzas, nodrošināt transportu). Jāņem vērā arī tas, ka ĀM nemeklē ārvalstī pazudušas personas – šādos gadījumos jāvēršas Latvijas Valsts policijā.
Savukārt ārkārtas situācijās ĀM iespējas palīdzēt ir daudz plašākas. Vien jāpatur prātā, ka ministrija nevar nodrošināt personu izceļošanu no krīzes skartās valsts vai teritorijas, ja nav izsludināta evakuācija, nodrošināt finanšu līdzekļus atpakaļceļam uz Latviju, ja krīzes apstākļu dēļ iegādātā biļete nav izmantojama, kā arī segt izdevumus, kas krīzes dēļ saistīti ar papildu uzturēšanos krīzes skartajā valstī.
Ja ceļojuma laikā esi nonācis ārkārtas situācijā, pazaudējis pasi vai eID karti, esi apzagts vai aizturēts, tad zvani uz Konsulārā departamenta diennakts tālruni +371 26337711 vai raksti uz palidziba@mfa.gov.lv, norāda ĀM.
Ieteicams reģistrēties Konsulārajā reģistrā, lai palīdzību saņemtu ātrāk
Ikvienam ceļotājam, kurš īslaicīgi (līdz trijiem mēnešiem) dodas uz ārvalstīm, ieteicams reģistrēties Konsulārajā reģistrā.
Ja attiecīgajā ārvalstī iestāsies plaša mēroga krīze (piemēram, dabas stihija, teroristu uzbrukumus, karadarbība u. tml.), tad ĀM varēs ātri sazināties ar reģistrēto ceļotāju vai norādīto kontaktpersonu, lai sniegtu konsulāro palīdzību. Konsulārajā reģistrā var norādīt arī iegādāto ceļojuma apdrošināšanu. Reģistrācija ir bez maksas. Viena persona var piereģistrēt arī citus ceļotājus, piemēram, savu ģimeni.
Noskaidro, kādi ceļošanas dokumenti vajadzīgi, kā arī pārbaudi to termiņu
Par ceļošanas dokumentu Latvijas pilsoņiem tiek noteikta pase vai personas apliecība (eID), savukārt Latvijas nepilsoņiem – tikai pase.
ĀM norāda, ka Latvijas pilsoņa personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments Albānijā, Andorā, Austrijā, Beļģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Gruzija, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Islandē, Itālijā, Kiprā, Lietuvā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Maltā, Melnkalnē, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Ungārijā, Vācijā, Ziemeļmaķedonijā un Zviedrijā.
Pirms brauciena ieteicams sazināties ar konkrētās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, lai noskaidrotu nepieciešamo pases derīguma termiņu ieceļošanai valstī.
Lai gan, ceļojot starp Šengenas līguma dalībvalstīm, robežsardzes, lidostu un pasažieru pārvadātāju pārstāvjiem nav obligāti jāpārbauda ceļotāju personu apliecinošie dokumenti, tos pēc pieprasījuma var lūgt uzrādīt konkrētās valsts tiesībsargājošās institūcijas, piemēram, policija. Tādēļ ĀM aicina ceļotājus vienmēr līdzi ņemt derīgu personu apliecinošu dokumentu, ja paredzēts šķērsot Latvijas robežu.
Tāpat jāņem vērā, ka, ieceļojot atsevišķās valstīs, vajadzīga arī vīza vai elektroniskā ceļošanas atļauja. Valstu un teritoriju saraksts, uz kurām var doties bez vīzas vai ar iepriekš saņemtu ieceļošanas atļauju, pieejams ĀM mājaslapā. Līgumi par bezvīzu ieceļošanas kārtību paredz, ka valstī drīkst ieceļot un uzturēties bez vīzas, ja ceļojuma mērķis ir īslaicīga privāta vizīte vai tūrisms. Ja valstī plānots uzturēties, lai mācītos vai strādātu, tad jau iepriekš ir jānoformē vīza attiecīgās valsts vēstniecībā.
ĀM brīdina, ka vairākas Latvijā akreditētas ārvalstu vēstniecības neatrodas Latvijā, tādēļ vīzas saņemšana var aizņemt ilgāku laiku, nekā plānots.
Savukārt, ja ceļojumā dosies nepilngadīga persona, tad jāievēro papildu noteikumi. Ar tiem plašāk var iepazīties šeit: Kādi dokumenti nepieciešami, bērnam izbraucot no valsts.
Ceļojuma apdrošināšana pasargās no lielām izmaksām
ĀM norāda, ka ik nedēļu tiek saņemta informācija par to, ka Latvijas iedzīvotājam ārzemēs gadījies saslimt, iekļūt ceļu satiksmes negadījumos vai pat zaudēt dzīvību.
Tāpēc, lai samazinātu ceļotāja un viņa tuvinieku iespējamās izmaksas par palīdzības sniegšanu šādās ārkārtas situācijās (ārstēšana, personas transportēšana, personas mirstīgo atlieku transportēšana), pirms došanās ārpus Latvijas ir ļoti svarīgi apdrošināt veselību un dzīvību. Apdrošināšanā jāiekļauj arī personas repatriācija uz mītnes zemi smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.
Ja ceļotājs nav apdrošināts, tad visus ar medicīnisko palīdzību vai repatriāciju saistītos izdevumus jāsedz pašai personai vai tās tuviniekiem.
Tāpat ĀM iesaka informēt līdzbraucējus vai mājiniekus, pie kāda apdrošinātāja polise ir iegādāta, jo tas var palīdzēt ātrāk nokārtot ar izdevumu segšanu saistītās formalitātes.
EVAK karte, dodoties uz kādu no ES valstīm vai Norvēģiju, Lihtenšteinu, Šveici vai Islandi
Visi Latvijas iedzīvotāji, kas īslaicīgi uzturas kādā ES dalībvalstī, kā arī Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā vai Šveicē, uzrādot Nacionālā veselības dienesta izsniegto Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), var saņemt valsts garantēto neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā un kārtībā, kādā tā tiek nodrošināta šīs valsts iedzīvotājiem.
Par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem valstis vēlāk savstarpēji norēķinās. EVAK karte tiek izsniegta bez maksas un ir derīga trīs gadus. Svarīgi – EVAK nodrošina tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un nesedz repatriācijas izdevumus.
EVAK karti var saņemt arī pa pastu, aizpildot elektronisku veidlapu portālos www.eveseliba.gov.lv vai www.latvija.lv. Detalizēta informācija par EVAK kartes saņemšanu pieejama šeit.
Tūrisma pakalpojuma sniedzējam jābūt licencētam
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš ceļotāju uzmanību uz to, ka, dodoties ceļojumā, ko organizē tūrisma pakalpojuma sniedzējs, vispirms jāpārliecinās, vai pakalpojuma sniedzējs ir reģistrējies PTAC uzturētajā Tūrisma operatoru un aģentu datubāzē.
Tāpat, iegādājoties tūrisma pakalpojumu sociālajos medijos vai sludinājumu portālos, vajag pārbaudīt, kas piedāvā šo pakalpojumu: jābūt skaidri norādītam pakalpojumu sniedzējam. Tūrisma pakalpojumus visbiežāk reklamē tūrisma aģenti, kuri tikai pārdod ceļojumu. Līdz ar to nepieciešams noskaidrot, kurš ir ceļojuma organizators, pārliecināties, ka šis tūrisma operators ir licencēts, kā arī saņemt apstiprinājumu no tūrisma operatora par rezervācijas apstiprinājumu un samaksātās naudas summas saņemšanu.
Lai nenāktos piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus, jāiepazīstas ar līguma nosacījumiem, tostarp to, vai līgumā ir norādīts konkrētā kompleksā tūrisma pakalpojuma tūrisma operators. Tāpat arī, kā norāda PTAC, jāpārbauda, kam tiek maksāts par pakalpojumu, piemēram, nevajadzētu maksāt fiziskai personai par tūrisma pakalpojumu, kas jāsniedz juridiskajai personai. Ieteicams arī izvērtēt vajadzību samaksāt pilnu ceļojuma cenu ātrāk, nekā to nosaka tūrisma līguma noteikumi. Obligāti vajadzētu iepazīties ar informāciju līgumos. Plašāk par ieteikumiem ceļotājam var izlasīt PTAC mājaslapā.
Ceļotāju ērtībai – lietotne “Ceļo droši”
Ceļot droši palīdzēs arī lietotne “Ceļo droši”, kurā var iepazīties ar aktuālajiem ceļojuma brīdinājumiem (situācija valstīs, ieteikumi darba meklētājiem ārvalstīs, informācija par cilvēktirdzniecību, fiktīvajām laulībām, narkotisko vielu pārvadāšanu), ieteikumiem ceļotājiem (nepieciešamie dokumenti, drošība, apdrošināšana, informācija par robežu šķērsošanu un valstīm, kurās ieceļojot, vīžas nepieciešamība utt.). Lietotne piedāvā arī ceļojumu plānotāja funkciju – atgādinājumus par svarīgākajiem uzdevumiem, gatavojoties braucienam (piemēram, noskaidrot, vai ieceļošanai konkrētajā valstī nepieciešama vīza), piedāvājot iespēju pievienot arī personīgus atgādinājumus. Lietotnē ietverta Latvijas pārstāvniecību un goda konsulu kontaktinformācija un informācija par palīdzības saņemšanas iespējām ārkārtas situācijās ārvalstīs, kā arī nodrošināta iespēja ārkārtas situācijās diennakts režīmā sazināties ar Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulāro dienestu.
UZZIŅAI
ĀM informatīvā kampaņa “Vai zini, kā ceļot mainīgos drošības apstākļos pasaulē?” norisināsies līdz 28. decembrim. Tās laikā digitālajā vidē tiks izplatīti astoņi tematiski vizuālie materiāli un animācijas video par ieteikumiem atbildīgai ceļošanai mainīgā drošības situācijā pasaulē. Kampaņas materiāli tiks demonstrēti arī vides objektos Rīgā, lidostā “Rīga”, Rīgas Starptautiskajā autoostā un AS “Pasažieru vilciens” vilcienos, kā arī būs atrodami partneru sociālajos tīklos.
