Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Savu artavu vides izglītības ilgtspējīgā attīstībā dod ne vien skolas, bet arī valsts un pašvaldības iestādes, muzeji, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi.
Reinis Traidās, A.F.I
Vides aizsardzības likumā vides izglītība definēta kā izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākā referente Velga Kakse stāsta, ka vides izglītību skolās sāka īstenot jau no 1995.gada saskaņā ar Vides izglītības vadlīnijām pamatizglītībā. Sākotnēji – pēc brīvprātības principa, bet no 2005. un 2008.gada visi vides izglītības jautājumi ir iestrādāti izglītības priekšmetu standartos.
V.Kakse norāda, ka vides problēmas mainās: vienā brīdī zinātnieki var uzskatīt, ka kaut kas videi kaitē, taču pēc kāda laika nonākt pie gluži pretējām atziņām. Vides izglītības mērķis ir apgūt prasmi sekot līdzi jaunākajai informācijai, spēt izdarīt secinājumus, attīstīt atbildīgu attieksmi un pieņemt lēmumus.
Savu artavu vides izglītības ilgtspējīgā attīstībā dod ne vien skolas, bet arī organizācijas un uzņēmumi. Piemēram, SIA "Zaļā josta" un AS "Latvijas Valsts meži", ar kuriem ir noslēgti pat sadarbības līgumi, plānojot vides izglītības pasākumus, konsultējas ar VISC, lai tie būtu saistīti ar mācību saturu un atbilstu noteikta vecuma bērnu uztverei. Atbilstoši savas darbības mērķiem un specifikai vides jautājumos izglīto arī valsts iestādes, muzeji un nevalstiskās organizācijas.
Par dabu un vidi interese ir
Latvijas Dabas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Diāna Meiere atzīst, ka Dabas muzejs nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu un pēdējos gados aizvien pieaug ģimeņu apmeklējumu skaits. Muzeja speciāliste to skaidro ar pareizu pieeju aktivitāšu organizēšanā, kas uzrunā apmeklētājus.
"Latvijas Zaļā punkta" mārketinga un komunikācijas vadītāja Jana Duhovska uzsver, ka pēdējos gados ir novērota lielāka interese par atkritumu šķirošanu. Kā liecina pētījums, apmēram puse Latvijas iedzīvotāju atkritumus šķiro, un šo iedzīvotāju skaits ik gadu palielinās par 3-4%, turklāt atkritumu šķirošana ir visbiežāk piesauktā "zaļā" rīcība. Ģimeņu kopīgu iesaisti aktivitātēs apliecina šobrīd notiekošais "Zaļā punkta" fotokonkurss portālā www.draugiem.lv "Parādi, kā šķiro tu!", kurā dalībnieki var izpausties, iesūtot arī atjautīgas šķirošanas ierīču fotogrāfijas.
"Izglītojot par dabu un vides jautājumiem, jārīkojas ļoti gudri, lai cilvēks nejustu, ka viņu apmāca."
SIA "Zaļā josta" mārketinga vadītāja Laima Jekšiņa apgalvo, ka sabiedrības vides apziņa un izglītības līmenis ar katru gadu uzlabojas, īpaši skolas vecuma bērniem. To sekmējusi gan skolu aktīvā iesaistīšanās SIA "Zaļā josta" un citu vides organizāciju rīkotajos praktiskajos otrreizējo izejvielu vākšanas konkursos, gan uzņēmuma izstrādāto vides izglītības materiālu pielietošana mācību procesā. Bērni ātri apgūst visu jauno, turklāt praktiskus padomus dod arī tuviniekiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva uzskata, ka par cilvēku interesi liecina aktīva līdzdalība Dabas aizsardzības pārvaldes organizētajos vides izglītības pasākumos un arī tāda tendence kā dabas novērojumu atspoguļošana interneta sociālajos tīklos.
Aktivitātes ar izziņas un izklaides iespējām
D.Meiere norāda: lai arī 75% Dabas muzeja ekspozīciju apmeklētāji ir skolēnu grupas, tomēr brīvdienās galvenokārt uz muzeju nāk ģimenes ar bērniem. Atpazīstamību ir ieguvušas ik mēnesi organizētās ģimenes dienas. Sestdienās ģimenēm ir pieejama dabas izziņas istaba "Par zemi, Sauli un mums", kurā ir gan pasaules dabas sadaļa, gan Latvijas gadalaiku aplis, ar interaktīvām metodēm vienkāršā veidā stāstot par dabas procesiem. Skolēnu brīvdienās muzejs piedāvā brīvdienu trasīti, kas pildāma kā individuāli, tā kopā ar vecākiem. Jau pāris gadus reizi mēnesī Dabas muzejā notiek tematiski vakari, bet septembra sākumā – mācību nedēļa pieaugušajiem.
L.Jekšiņa stāsta, ka SIA "Zaļā josta" izstrādātās aktivitātes, spēles, konkursi un vides izglītības materiāli ir piemēroti visai ģimenei, bet īpaši pielāgoti izbraukumu pasākumiem - kamēr bērni piedalās spēlēs par atkritumu šķirošanu, vecāki var aplūkot izstādi par resursu otrreizējo pārstrādi, izzināt EKO marķējumu nozīmi uz preču iepakojuma vai pārbaudīt savas iemaņas atkritumu šķirošanā.
Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Laura Līdaka atzīst, ka, izglītojot par dabu un vides jautājumiem, jārīkojas ļoti gudri, lai cilvēks nejustu, ka viņu apmāca. Zooloģiskajā dārzā visus pasākumus rīko ar rotaļu elementiem un apmeklētāji, paši nemanot, par vidi uzzina daudz jauna. Viens no populārākajiem mērķtiecīgi plānotajiem vides izglītības pasākumiem ir Putnu dienas, kas apvieno dažādas paaudzes kopīgā darbībā – būru gatavošanā – un sniedz informāciju, kā vēl var palīdzēt putniem.
"Atkritumu šķirošana ir visbiežāk piesauktā „zaļā” rīcība."
R.Jakovļeva informē, ka atsevišķās aizsargājamās dabas teritorijās daži dabas izglītības pasākumi tiek rīkoti katru gadu un pulcē lielu skaitu pastāvīgo apmeklētāju. Ķemeru nacionālajā parkā, piemēram, tās ir "Sikspārņu naktis", Slīteres nacionālajā parkā – "Kukaiņu naktis", Rāznas nacionālajā parkā – "Gadskārtu svētki", Gaujas nacionālajā parkā – Eiropas dabas un nacionālo parku dienas svinības. Arī asociācijas "Lauku ceļotājs", Dabas aizsardzības pārvaldes un vietējo pašvaldību rīkotās "Ceļotāju dienas" Ķemeru un Slīteres nacionālajos parkos pulcē lielu skaitu cilvēku.
Ģimenes ar bērniem sevišķi iecienījušas radošās darbnīcas, jo sev tīkamas nodarbes tajās atrod visu paaudžu cilvēki.
J.Duhovska atzīst: visinteresantākās ir aktivitātes, kas ir vienlaikus izglītojošas, izklaidējošas, kā arī bezmaksas. "Zaļais punkts" ir pietuvojies iedzīvotājiem, un "Zaļā punkta" distanci ar izziņas, veiksmes un azarta elementiem piedāvā daudzu Latvijas pilsētu svētkos.
Robi zināšanās
Lai arī iespējas iegūt informāciju vides jomā ir teju uz katra soļa, speciālisti atzīst, ka zināšanas ir nepilnīgas. V.Kakse uzskata, ka arī šeit ir gluži tāpat kā jebkurā mācību priekšmetā. Piemēram, matemātiku bērni apgūst no 1. līdz 12.klasei un kārto eksāmenu, taču vienmēr ir kāds, kas neiegūt pat "F" līmeni.
Izglītības speciāliste atzīst, ka sabiedrība ir ļoti mainījusies. Lauku saimniecībās vairs tikpat kā nav lopu. Lauku bērni ir kļuvuši ļoti pilsētnieciski un daudz labprātāk pavada laiku pie datora, nevis pie dabas.
Bieži vien ģimenes finansiālā situācija neļauj bērnus aizvest uz muzeju vai Zoodārzu. Un tomēr – tā vietā, lai atstātu bērnus uz vairākām stundām lielveikalu rotaļu istabās, kas arī nav bezmaksas, daudz lietderīgāk būtu izvēlēties pavadīt laiku mežā vai pie upes.
D.Meiere, vērojot Dabas muzeja apmeklētājus, secinājusi, ka pat lauku bērni nezina ļoti vienkāršas lietas par norisēm dabā. Arī no sēņošanas un ogošanas nereti cilvēki izvairās, iespējams, baidoties no ērcēm, un tas nenoliedzami kavē dabas izziņu.
"Visinteresantākās ir aktivitātes, kas vienlaikus ir izglītojošas, izklaidējošas, kā arī bezmaksas."
L.Līdaka norāda, ka kopumā ir pasliktinājušās zināšanas bioloģijā, bet nevar aizsargāt to, ko nepazīst. Zoodārza darbinieki ikdienā sakaras ar cilvēkiem, kuri nezina pašus pamatus. Iespējams, tas skaidrojams ar informācijas laikmeta radīto nogurumu. L.Līdaka uzskata, ka jācenšas vairāk laika pavadīt dabā un, lai padziļinātu zināšanas, uz Zoodārzu jānāk tad, kad ir mazāk apmeklētāju.
Savukārt publiskie pasākumi, kas parasti ir labi apmeklēti, paredzēti tiem, kam vajadzīgas pamatzināšanas, kuras šādās reizēs pasniedz atraktīvi un ar humoru.
Organizācijas, kuru viens no galvenajiem mērķiem ir izglītot par atkritumu šķirošanu, atzīst, ka arī te vēl ne viss ir tā, kā vēlētos.
J.Duhovska atklāj, ka vienīgi teorētiskas zināšanas rezultātu nedod. Tām ir vajadzīga praktiska pielietošana, kas prasa zināmu piepūli un ieradumu maiņu. Lai iedzīvotājus par to pārliecinātu, "Zaļais punkts" atkritumu šķirošanu piesaucis kā patriotisma izpausmi – otrreizējo izejvielu nozare dod darbu cilvēkiem un nodokļus valsts un pašvaldību budžetā. Tātad šķirojot cilvēki rīkojas atbildīgi un gudri.
L.Jekšiņa neslēpj, ka ir grūti mainīt vecākās paaudzes cilvēku domāšanu un pārliecināt, ka ar atkritumiem var rīkoties citādi.
Kas darāms, lai uzlabotu vides izglītību?
Laura Līdaka uzskata: jāsamazina patērētāja princips, jo patiesībā cilvēkam vajag maz. Dabai un dzīvniekiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā un, augot kopā ar dabu, apmeklējot Zoodārzu, veidojas cita vērtību sistēma.
D.Meiere atzinīgi vērtē Vides aizsardzības fonda projektu konkursus, kas savulaik deva iespēju vides jomā iesaistīties gan pieredzējušām organizācijām, gan iesācējiem, tā aptverot plašāku ģeogrāfiju, veicinot lielākas auditorijas iesaistīšanos un pasākumu daudzveidību. Vērtīga ir vides gidu kustība, kas šobrīd samazinātā finansējuma dēļ nevar attīstīties.
L.Jekšiņa atzīst, ka iedzīvotāju vides apziņu piespiedu kārtā nav iespējams produktīvi mainīt. Sabiedrības izglītošana ir jāveic kompleksi, iesaistot visas sabiedrības grupas. Tieši tādēļ "Zaļā josta" sadarbojas gan ar skolām, gan biznesa struktūrām, gan pašvaldībām.
J.Duhovska skaidro, ka "Latvijas Zaļais punkts" ir paplašinājis savu vides izglītības lauku un runā ne vien par šķirošanu, bet atkritumu neradīšanu vai to daudzuma samazināšanu, kas ietver izvēles veikalā, uzvedību piknikā vai rīcību virtuvē.
Svarīgi, lai ģimene varētu veltīt laiku kopīgām vides izglītības un vides izziņas nodarbēm, ienesot tās savā ikdienas dzīvē. Piemēram, kopīgi noskatoties un pārrunājot SIA "Zaļā josta" izstrādātās vides izglītības filmas "Papīra ceļš", "Bateriju ceļš" vai "Elektroiekārtu ceļš". Ģimenes nodarbībām ir piemērotas arī vides izglītības grāmatas un darba burtnīcas.
Ideāli būtu, ja pašvaldības, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Zviedrijā, varētu finansiāli nodrošināt vecāku un bērnu ekskursijas un aktīvās nodarbības, uzskata V.Kakse. Nozīmīga loma ir izglītības iestādēm. Tās atrod iespējas finansējuma iegūšanai caur projektiem un aktivitātēs iesaista arī bērnu vecākus.
"Izglītošana ir jāveic kompleksi, iesaistot visas sabiedrības grupas."
Dabas izglītības nodarbības skolām piedāvā arī Dabas aizsardzības pārvalde. R.Jakovļeva stāsta, ka ir uzsākts arī Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības projekts "Dabas izglītības sekmēšana – efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai". Projekta ietvaros paredzēts izveidot un attīstīt vairākus dabas izglītības centrus dažādos Latvijas reģionos, bet redzamākais rezultāts - būs izstrādātas modernas dabas izglītības metodes, mācību materiāli, kā arī apmācīti speciālisti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu dabas izglītības attīstību un informētu sabiedrību par dabas aizsardzības nozīmi.
R.Jakovļeva uzsver vides inspektoru lomu sabiedrības izglītošanā. Pastāv stereotips pieņēmums, ka inspektori tikai soda par pārkāpumiem, taču viens no viņu uzdevumiem ir skaidrot un izglītot. Lai visus pienākumus paveiktu vienlīdz kvalitatīvi, nepieciešama vides inspektoru skaita palielināšana, kā arī esošo inspektoru zināšanu un prasmju paaugstināšana.
Sabiedrības attieksme mainās, un ieguldījumu tajā nenoliedzami dod jaunā paaudze, kura mudina vecākus mainīt domāšanu, nereti sagādājot pat zināmas neērtības, jo ieradumam ir milzīgs spēks.
Augstāks labklājības līmenis un plašākas zināšanas par vidi paver iespēju skatīt kopsakarības un izprast, ka cilvēks, būdams dabas daļa, ar savu rīcību spēj gan sagraut, gan saglabāt. Taču attieksmes maiņai ir nepieciešams laiks.
